//Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19//
Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus.
Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi.
Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi.
Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi:
1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853.
1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806.
1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828.
1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831.
1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632.
1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482.
1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256
Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur.
Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja.
Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē.
Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis.
Raksts ņemts no Latvija Amerikā.
Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt.
Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai.
Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga.
Archibīskaps Arnolds Lūsis †
1966. – 1993.
Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls.
Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks.
Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs.
Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju.
1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams.
1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas.
Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā.
Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja:
„ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi.
Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz."
Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien.
>>> ||| <<<
Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē.
SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī
Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp.
Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja:
Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis
† 1948. – 1973.
Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp.
Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru.
Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju .
Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs.
Mācītājs Artūrs Briedis †
1953. – 1955.
IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim.
Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša.
Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario.
Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko.
Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā.
Mācītājs Ivars Gaide
1973. – 1983.
Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem.
Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”.
Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola.
Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori.
Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne.
Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas.
Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās.
Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa.
Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām!