Saulaine Fall Festival 2015

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture // Lai viņi teic Viņa vārdu ar stabulēm….// Ps 149:3 Baznīcas Ērģeles Mūsu draudzes stabuļu ērģeles, Dr. Anita Gaide, dr. ērģelniece Svētā Jāņa baznīcas stabuļu ērģeles iegādājās un iebūvēja 1979. gadā, vadoties no rūpīgas ērģeļu koŗnitejas izpētes un lēmuma, tā laika māc. Ivara Gaides ierosmē un idejiskā vadTbā. Erģeļu komiteja tika veidota, lai atrastu piemērotākās ērģeles, apskatot vairākus paraugus, un stājoties kontaktā ar vairākām firmām (uzklausot lietpratēju ieteikumus) kamēr nāca pie atzinuma, ka pazīstamās Kanadas ērģeļu būvfirmas Casavant Frēres piedāvājums ir vispiemērotākais un labākais.Pēc draudzes pilnsapulces lēmuma, kur vēl arvien pacēlās jautājums par financēm, un vai turpinot ar elektroniskām ērģelēm nebūtu lētāki un izdevīgāki, gandrīz visi vienbalsīgi nobalsoja par stabuļu ērģeļu iegādi. Atceros, ka es, kā pieaicināta ērģeļu komitejas locekle (pirms kļuvu par Sv. Jāņa draudzes ērģelnieci) biju šinī sapulcē. Biju kategoriski pretīm elektroniskām ērģelēm, tad draudze gandrīz nekad netiktu pie tām, jo ērģeļu cena tik strauji pieaugtu. Interesants bija konstatējums (kā nejaušība), ka tajā laikā draudzes locekļu skaits bija 1641, tieši tik pat daudz cik bija paredzētas ērgeļu stabules. Baznīcas stabuļu erģeles. Un daudzi jo daudzi atbalstīja (tieši, vai caur labdarības koncertu apmeklēšanu) pirmās summas pāri par $80,000. saziedošanu un sagādi. Archibīskaps Arnolds Lūsis, lai gan sākumā nebija sevišķi par šādu projektu pārliecināts, tomēr draudzes darbinieku vakarā ievadīja ziedotāju sarakstu ar ievērojamu summu savā un ģimenes vārdā. Tas arī iedrošināja uz to daudzus citus! No sākuma iegādājāmies divu manuālu ērģeles ar 21 registri. Apdāvinātā architekta Egīla Taņņa vadībā baznīcu plānojot bija jau doma par stabuļu ērģelu novietošanu balkonā, tas toreiz naudas līdzeļu trūkuma dēļ izpalika. Tagad, kad draudze tam beidzot bija atsaukusies, baznīcā nebija jāveic lielākas parbūves kā vienīgi balkona struktūras nostiprināšanas darbi. Minēšu mūsu stabuļu ērģeļu sakotnējo sastāvu. Vispirms, pedāļos šādi reģistri: Subbas 16, octave 8, choral bass 4, fagott 16 Hauptvverk/pedal, Schwellw/pedal. Tad izteiksmes manuālī – Schvvell (swell), salicional 8, vox coelestis 8, gedact 8, rohr flote 4, prinzipal 2, flote 2, oboe 8, tremulant. Bet Hauptvverk (great), Prinzipal 8, hohl flute 8, oxtave 5, wald flute 4, super octave 2, mixture trompet schwellwork/hauptwerk. Šīs ērģeles bija domātas galvenokārt lietošanai Dievkalpojumos. Tomēr, jau no paša sākuma ar atklāšanas koncertu, tās tika lietotas arī kā koncertu instruments. Kaut labas un noteikti funkcionālas, pietrūka daudzkrāsainības. Tika pieaicināts pazīstamais St. Paul’s anglikāņu baznīcas ērģelnieks (kādreiz mans skolotājs) Dr. Charles Peaker, lai dotu savu vērtējumu par ērģelēm. Atzīstot, ka tās ir piemērotas, viņš tomēr teica, ka tām tomēr trūkst izteiksmīgas dvēseles. Pēc vairākiem gadiem, pateicoties atvēlējumam Helēnas Mangules testamentā, ērģeles tika paplašinātas ar ruck positivu un trīs manuālu ērģeļu galdu. Tika ievietotas skaistas jaunas trīs manuālu ērģeles: schwellwerl. Hauptvverk un ruck positiv. Ar šo trešo manuālu, ērģeles ieguva dinamisku krāsu bagātību. Ruck positiv reģistri ir holz gedackt 8, prestant 4, gemshorn 2, Quinte 1 1/3, sesquialtera 2 2/3, scharff 111,. krummhorn 8, tremulant, swellw/ruckpositiv. Kad studēju Parīzē, pie slavenā franču komponista un ērģelnieka Jean Langlais, atceros ka Langlais gandrīz katrā stundā izcēla dažus reģistrus St. Clotilda baznīcas ērģelēm, kur pirmais ērģelnieks ir bijis Cesar Franck. Kāds interesants novērojums, proti, ka St. Clotilda baznīca tika lietota vairākiem skatiem filmā Da Vinci Code. Savukārt gribu izcelt dažus no mūsu ērģelu reģistriem, kas ir salīdzināmi ar visizcilākajām pasaules ērģelēm. Viena no šīm " pērlēm" ir ruck pozitiva holz gedackt 8. Šī reģistra maigās, vijīgās skaņas rada mistisku krāsu noskaņas bagātību. Ir teiciens ka ērģelēm vajadzīgi vismaz pieci gadi kamēr tās īsti iekļaujas novietojuma telpai (vai pierod pie ērģelnieces?). Pēc pieciem gadiem, atkal aicinājām Charles Peaker, lai novērtētu tagad paplašināto ērģeļu sniegumu. Šoreiz bija vislabākais vērtējums. Viņš atzina, ka tagad ērģeles ir ieguvušas savu dvēseli. Strādājot kopā ar mūsu pašaizliedzīgo, nenogurstošo draudzes vokālā ansambļa diriģenti, Brigitu Alku, esam kopā ar ansambli snieguši nopietnus koncertus, vienmēr cenšoties ieturēt muzikālo, klasiski piemēroto stilu. Ērģeles tiek lietotas katrā dievkalpojumā tikai Dievam par godu! Tās ir vispusīgas, gan kā solo gan kā pavadīšanas instruments. Varam pateikties Dievam, ka mūsu draudzei ir tik izcils instruments, kas tiek rādīts kā modelis citām baznīcām, kas arī meklē piemērotas ērģeles. Gribu arī no sirds aicināt visus Dieva meklētājus, un ticību jau atradušos, pulcēties vēl lielākā skaitā un biežāk dievkalpojumos un koncertos, kas Sv. Jāņa baznīcā jau ilgi notiek un skan Dievam par godu. Sol Dea gloria! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Annual Givings / Draudzes nodevas Lūdzam izpildīt elektronisko formu vai to lejuplādēt ( download PDF formu ) un izdrukāt. Nosūtat formu uz baznīcas biroju elektroniski vai pa pastu.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dāmu Komiteja // Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jus zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Vēst. Kolos. 3:23-24// Dāmu komiteja ir pirmais pie draudzes izveidotais institūts. Tā dibināta 1949. gada 27. augustā un dibināšanas sanāksmē piedalījās 35 draudzes locekles. Valdē ievēlēja Lidiju Lūsi (priekšniece), Felicitu Dzērvīti (pr. palīdze), Ritu Osīti-Andžāni (sekretāre) un Lūciju Salu (kasiere). Dāmu komiteja 1998. gadā: No kreisas, pirmā rindā V. Šimiņa, A. Kleķere, L. Jansone, prāv. Dr. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. prkšn. K. Jansons, K. Bruža, E. Reinfelde; otrā rindā: G. Ozoliņa, V. Spravnika, M. Hausmane, M. Villera, I. Strīpniece, V. Atteka, V. Bembere, E. Gaiķe, E. Kuznecova, N. Breņķe: trešā rindā: A. Miķelsone, A. Putniņa, A. Kaļiņa, A. Krūgere, A. Treigūte, V. Luce, M. Tranķele, M. Radziņa, L. Kristberga Pirmajos darbības gados dāmu komiteja par savu galveno uzdevumu uzskatīja kristĪgĀs palīdzības darbu. Vācijas nometnēs toreiz vēl bija daudz tautiešu, kas dzīvoja trūkumā. Bija daudz vecu cilvēku, invalidu, atraitņu. Cik vien varēdama dāmu komiteja centusies šiem tautiešiem palīdzēt. Rīkojot draudzes vakarus, bazārus, koncertus un gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu, dāmu komiteja ir vākusi līdzekļus grūtdieņu atbalstam. Gan saiņi, gan naudas sūtījumi ir gājuši uz Vāciju, Austriju, Franciju un pēdējos gados arī uz dzimteni Latviju un Sibiriju. Materiāls atbalsts sniegts arī uz vietas -draudzes locekļiem un tautiešiem, kas nonākuši grūtībās. Ar čaklu neatlaidību un prieku dāmu komitejas locekles ir atbalstījušas visus draudzes iecerētos pasākumus – gan Saulaines izveidošanu, gan dievnama celšanu un draudzes nama iegādi. Dāmu komiteja ir dāvinājusi draudzei dievgalda traukus un pirmās ērģeles. Arī jauno stabuļu iegādei dāmu komiteja ir ziedojusi pāri par 6000 dolāru. Damu komiteja ir bijusi nevien devīga visu draudzes pasākumu atbalstītāja, bet arī gādājusi par garīgo iepriecinājumu un rosinājumu, rīkojot vērtīgus koncertus un priekšlasījumus. Tādi ir gadskārtējie Ziemsvētku ieskaņas koncerti, literārie vakari un referāti par aktuālām baznīcas dzīves problēmām un notikumiem. Pēdējos gados ļoti liela pakrišana ir Lieldienu rīta brokastīm un Pļaujas svētku sarīkojumiem Saulainē. Dāmu komiteja vienmēr bijusi atsaucīga arī dažādiem latviešu sabiedriskiem pasākumiem ārpus baznīcas, piemēram, dziesmu svētku rīkošanā. Draudzes padome un dāmu komiteja 1950. gadā: I. r. no kr.: A. Deics, R. Osītis-Andžāne, L. Lūsis, F. Dzērvīte, māc. A. Lūsis, A. Kazerovska, E. Buka, M. Vosveniece, ērģelniece A. Timermane-Ozola; II. r.: V. Timermanis, 0. Breņķis, J. Rolavs, K. Kazerovskis, E. Buka, K. Vītiņš, 0. Dzērvītis, J. Liepiņš. Otrā dāmu komitejas priekšniece bija S. Asmuse-Zaķe. Tad ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece bija Līvija Jansone. No 1990. gada līdz 1998. gadam priekšnieces pienākumus pildīja Imanta Spēlīte. Tagad Dāmu komitejas priekšniece atkal ir Līvija Jansone. Pēdējos gados dāmu komitejā aktīvas ir bijušas ap 35 dāmas, bet atsevišķos gadījumos ir vēl arī citas palīdzes. Draudzes darba sekmēšanai un grūtdieņu atbalstam dāmu komitejas ziedoto līdzekļu summas sniedzas desmitos tūkstošu dolāru. Darbs, ko dāmu komiteja veic, ir darīts mīlestībā uz mūsu Pestītāju, mūsu luterāņu baznīcu un līdzcilvēkiem. Dāmu komitejas darbinieces vienmēr atzinušas, ka kalpošanas prieks ir skaistākais un tīrākais no visiem prieka veidiem, ko varam atrast pasaulē. Pirmā dāmu komitejas priekšniece Lidija Lūse stāsta par līdzekļu vākšanu: "Dāmu komiteja līdzekļus guva,rīkojot draudzes vakarus un Ziemsvētku tirdziņus. Draudzes vakari bija labi apmeklēti. Aicinājām latviešu māksliniekus, sarīkojumi bija par noteiktām temām. Šais vakaros apmeklētājiem bija iespēja satikties ar draugiem. Pirmo Ziemsvētku tirdziņu rīkojām 1950. gada decembŗa pirmajā sestdienā Koncorda ielas Sv. Jāņa angļu luterāņu baznīcas telpās, kas sākuma gados mūsu draudzei deva mājvietu. Gatavojām izšuvumus, iededzinājām latviešu rakstus uz koka karotēm, gādājām citas mantas. Nopelnījām 149 dolarus un 29 centus. Šai Ziemsvētku tirdziņā bijām nodomājušas pacienāt apmeklētājus ar desiņām un skābiem kāpostiem. Doma bija laba un piekrišana lieliska. Bet otrā dienā angļu draudze mums stingri pārmeta, ka baznīca esot odusi pēc kaut kā nenosakāma — ļoti nelabi. Domājām, ka skābi kāposti ir labi. Pēc tam gan mēs desiņas un skābus kāpostus šai baznīcā vairs negatavojām.” Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Iesaisties draudzes dzīvē! Get Involved! Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Dāmu Komiteja︱Ladies Auxilliary Māksla / Art Notikumi Diskusiju grupa ︱ Discussion group Ziedo │ Donate Ansamblis Follow us! Seko mums! WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM MOVIE NIGHT APRIL 24TH 6PM ANNUAL GENERAL MEETING 19TH APRIL 1PM Worship Service - April 12th, 11am Surprise Easter Egg Hunt - 10:15 am, April 5th 11am Easter Morning Worship Service - April 5th 8am Easter Morning Worship Service - April 5th Good Friday Worship Service - April 3rd, 11am Saņem Ziņas! join the mailing list

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture