Saulaine Fall Festival 2016

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dievnama Celšana //Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu unpielūgt Viņu Viņa svetajā vietā.// Ps. 27:4 Building the Church One thing I have desired of the Lord, that will I seek after; That I may dwell in the house of the Lord All the days of my life, To behold the beauty of the Lord, And to inquire in his temple. Ps. 27:4 (KJV) Eduarda Dzeņa gleznota altāŗa glezna. Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem. Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Sākotnējais nodoms bija – pirkt kādu lietotu Dievnamu. Tika apskatīti vairāki objekti, vienā gadījumā pat iesniegts attiecīgs piedāvājums, pirkt baznīcu par 120.000 dol. Pārdevējs šo piedāvājumu noraidīja. Gadiem aizejot, arvien vairāk piekritēju radās domai, ka jāceļ jauns Dieva nams, meklējot tam vietu rajonā, ko neapdraud apkārtnes pasliktināšanās. Pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas, 1959. gadā izdodas atrast piemērotu īpašumu – 200 Balmoral avēnijā un 8. novembŗa draudzes pilnsapulcē draudzes locekļi vienbalsīgi nolēma šo īpašumu pirkt par 47.000 dol. (prasītā cena bija 56.000 dol.). Tā draudze tika pie neliela, bet glīta draudzes nama, kas lielā mērā sekmēja draudzes darba aktīvizēšanu, un kur mazākiem sarīkojumiem telpas atrada arī Toronto latviešu organizācijas. Lai rastu līdzekļus iecerētai pašu Dievnama celšanai, rīkotas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas. Lielākā no tām notika 1961. gada pavasari, kad dažu mēnešu laikā draudzes locekļi saziedoja $36.000. 1960. g. rudenī darbu sāka techniskā komisija, kuŗas uzdevums bija rūpēties par Dievnama meta sagadi, vadoties no draudzes padomes sniegtiem norādījumiem par Dievnama izskatu un telpu sadalījumu. Dievnama meta iegūšanai izsludināja sacensību, bet tā nerada cerēto atsaucību. 1962. g. aprilī draudzes padome aicināja architektu E. Tanni uzņemties Dievnama meta izgatavošanu, un tā paša gada 3. jūnijā draudzes pilnsapulce viņa iesniegto metu pieņēma, uzdodot draudzes padomei stāties pie Dievnama celšanas darba. Šai laikā draudze jau pilnībā bija samaksājusi gruntsgabala summu, un fonda ricībā vēl atradās apm. $50.000. Šī summa nebija pietiekama Dievnama būvdarbu pabeigšanai, tāpēc draudze nolēma prasīt aizdevumu no Aid Association for Lutherans, jo sinode Dievnama celšanai aizdevumu vairs nedeva. Draudzei bija radušās domstarpības ar Misuri sinodes Ontario apgabala vadību satversmes jautājumos, ipaši par sieviešu balstiesibām draudzes pilnsapulcēs. 1963. gada 16. jūnijā draudzes sapulce nolemj nodot Dievnama celšanas darbus, kas bija aplēsti uz 146.000 dol., J. Gobas būvuzņēmumam. Lielā mērā ar latviešu amatnieku darbu, kuŗus vadīja A. Dobelis, būvdarbi ātri virzījās uz priekšu. 1964. gada 8. martā, Dievu slavējot un Viņam pateicoties, Sv. Jāņa draudze piedzīvoja skaistāko notikurnu tās pastāvēšanas vēsturē – sava jaunceltā Dievnama iesvēti, ko izdarija tā laika Latvijas ev. lut. baznīcas archibīskaps, Dr. Kārlis Kundziņš. Kopā ar inven-tāru Dievnama izmaksa bija 220,000 dolari. Bez ziedojumiem naudā draudze saņēma daudz citu dāvinājumu baznīcas iekārtošanai un izdaiļošanai. Sudraba krustu altārim pēc Hugo Merca meta dāvināja draudzes padome un mācītājs. Sudraba svečtuŗus altārim arī pēc H. Merca meta dāvināja svētdienas skola. Krustu un svečtuŗus gatavoja daiļamatnieks 0. Neimers. Pēc H. Merca meta un viņa paša kokgriezumiem veidoto altāri ziedoja J. Benjamiņš ar ģimeni. Altāŗgleznu ziedoja mākslinieks Eduards Dzenis. Dāmu komiteja un daiļamatniece Aleksandra Dzērvīte dāvināja viņas darinātās altāŗa segas. Pirmās elektriskās ērģeles dāvināja dāmu komiteja, bet flīģeli draudzes koris. Tāpat saņemts vēl daudz citu dāvinājumu, kuŗus šeit visus nav iespējams uzskaitīt. Draudzei ir liela vērtīgu gleznu un citu mākslas darbu kolekcija, kuŗas dāvinājuši mākslinieki, kas draudzes telpās ir rīkojuši savas izstādes. Pieci gadi vēlāk, 1969. g. 12. janvārī, pie baznīcas iesvētīja baznīcas zīmi-pieminekli, kuru veidojis tēlnieks Augusts Kopmanis. Tanī latviešu un angļu valodā iekalti šādi vārdi: ,,Pateiclbā Dievam par dāvāto brīvlbu šo Dievnamu cēluši tie latviešu bēgļi, kas atstāja tēvzemi, kad to okupeja bezdievju vara. Šis Dieva nams lai ikvienam Kristietim atgādina vārdus: ,,Stāviet stipri un neļaujaties iejūgties kalpības jūga." (Pāvila vēstule galatiešiem) Pēdējais lielākais baznīcas izveidošanas darbs bija sākotnējo elektronisko ērģeļu atvietošana ar stabuļu ērģelēm. Īsā laikā draudze sagādaja $ 65,000 šai vajadzībai. Ērģeles iesvētīja 1976. gada 31. oktobri. Tēlnieka Augusta Kopmaņa veidotais piemineklis / baznīcas zīme. Although the congregation was grateful for the use of St. John’s Church on Concord and Trinity Church on Sherbourne, services there presented certain limitations, such as the need for afternoon services. As early as 1956, the council recognized the need for the congregation to have its own church building and thus passed motion that each member of the congregation make a monthly donation of 50 cents toward the acquisition of our own ‘home’. After an initial effort at buying an existing church for $120,000 (the offer being turned down), it was decided to look for a property in an established neighbourhood and to construct a new building to our own specifications. An appropriate property was located at 200 Balmoral Avenue and purchased for $47,000. A very large house stood on the property and was used by numerous Latvian organizations for meetings, etc., until it was demolished for the construction of the church. By the time that Egils Tannis’s design for the church building was finished and accepted by the council and congregation (1962), the purchase debt was paid off and the congregation had donated another $50,000 toward the anticipated construction costs of $ 146,000. (The final cost was $220,000 with all interior finishes.) Permits in hand, John Goba’s construction company was voted the contract and the actual builders were Latvians under the leadership of A. Dobelis. On March 8, 1964, by the Grace of God and to His Glory, Archbishop Dr. Karlis Kundzins of the Evangelical Lutheran Church of Latvia consecrated the building. Not only did the congregation donate the needed finances for the construction, but various groups and individuals presented gifts for the occasion: Crucifix- Pastor A. Lusis and the church council Candleholders - Sunday School (designed by Hugo Mercs, made by O. Neimers) Altar cloths - Women’s Auxiliary and artist Aleksandra Dzervite Altar - J. Benjamins family (Designed and carved by H. Mercs) Altar painting - gift of the artist Eduards Dzenis Organ (electric) - Women’s Auxiliary Grand Piano - Choir of the Congregation There were many other gifts, and over the years the congregation has built up a collection of paintings which were gifts of artists who held their exhibitions in the church. There were other additions to the church and the church property: The ‘Casavant Frères’ pipe organ, consecrated on October 31, 1976, for which the congregation donated the requisite sum of $65,000 in short order The elevator, which made St. John’s Latvian Church truly accessible (2008). It was, however, the stone memorial, designed and carved by the sculptor Augusts Kopmanis in front of the church tower and the main entrance of the church that spoke most deeply to the Latvian congregants of St. John’s. The sculpture was unveiled on January 12, 1969. It shows a family of refugees in relief with a separate stone bearing the inscription: In praise of God this church was built by Latvians who left their homeland seized by the godless. Let it remind all Christians: Stand fast...and be not entangled again with the yoke of bondage. (Galatians 5-1) A.D. 1968 Baznīcas zīmes teksta plākstne latviešu valodā. St. John's Latvian memorial text in English. Stone memorial designed and carved by Sculptor Augusts Kopmanis. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Ecumenical Ministry St. John’s Latvian Lutheran Church takes an active part in ecumenical ministry through its participation in “The Churches on-the-Hill,” a community of 9 congregations in the Forest Hill area of Toronto. We participate in the many activities of the “Churches on- the-Hill, among those are: The Churches on-the-Hill Food Bank Advent community choral service The Good Friday Walk Annual dinner of church representatives Monthly meetings of clergy World Day of Prayer Various Christian education, public service and musical events

Ziedo ! Donate! Draudzes nodeva / Givings Other Donation & Monthly Donation Churches on-the-Hill Foodbank ziedojumu formas doc / pdf donation form We are grateful that you have supported us by your donations. Using your help we can go on by providing worship service, Zoom broadcasts and different ways of serving our congregation and community. Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Ziedojuma summa (Donation amount that can be changed) C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes Nodeva |Givings T o meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation. We remind, that members in good standing are those who have payed their yearly dues. for Monthly Donation select montly payment option for Churches on-the-Hill Food Bank enter donation amount in Churches on-the-Hill Food Bank field Ziedo aizpildot pievienotu formu | Donate by using the added form click here for general donation form file Paldies! Digital Donations Forms PDF Donation Form ziedojumu formas doc / pdf donation form

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Māsu draudzes Latvijā Sister Churches in Latvia Piedaloties LELBA’s (Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā) “māsu draudzes” programā, Sv. Jāņa latviešu ev. lut. draudze Toronto atbalsta draudzes darbu sešām draudzēm Latvijā. Mūsu “māsu” draudzes ir: Lipaiķu draudze Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev. lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev. lut. Skrundas draudze Tērvetes draudze, Kalnamuižas ev. lut. Umurgas draudze St. John’s Latvian Lutheran Church of Toronto supports the ministry of six congregations in Latvia as part of the LELBA (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) “sister congregation” programme. Our “sister” congregations are: Lipaiķu congregation Mazsalacas congregation, St. Anne’s ev. lut. Rūjienas congregation, St. Bartholomew’s ev. lut. Skrundas congregation Tērvetes congregation, Kalnmuižas ev. lut. Umurgas congregation For more information on the churches in english, see file below. Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca Kuldīgas novads, Turlavas pagasts, Turlava, Lielā ielā "Lipaiķu baznīca", LV-3329 Visā Kurzemes Turlavas pagastā šodien ir tikai viens tūkstots iedzīvotāju. Liekas, ka skaits relatīvi zems, tomēr pierādāmās vēstures takas ir gaŗas! Pirmie archaioloģiskie atradumi pierāda, ka jau devītā gadsimtā šī vieta bija apdzīvota un, kaut atrodas iekšzemē, ir uzskats, ka bija saistības ar seniem lībiešiem, un pastāv pat teorija, ka seniem kuršu ‘Koniņiem’ bija radniecības ar jūras braucēju vikingiem. Pagastā ir daudzi senvēstures objekti: dižkoki, pilskalni, kapi un citas senas dabas svētvietas. Pirmais rakstveida pierādījums par rajona vēsturi ir 1230. gada pāvesta legāta līgums. Un vēlāk 1253. gadā notiek zemes dalīšana starp Livonijas ordeni un bīskapiju, kur parādās pirmo reizi dokumentos šodienas pazīstamie vietu nosaukumi: Turlava, Lipaiķi un Libiņi. Tātad pierādāma 750 gadu ilgo dokumentālā vēsture. Livonijas ordenis, kas valdīja pār šo rajonu, maz iejaucās novada iekšejās lietās, jo Turlavas rajona apdzīvotāji, ‘bagātie’ senie kurši, bija izveidojuši savu sabiedrisko attiecību hierarchiju. Lipaiķu dievnams pastāv jau vairāk nekā 385 gadu, bet nokļūšana baznīcā ir problemātiska, jo vieta ‘Lipaiķi’ uz Latvijas ceļa kartes nav! Un tomēr virsraksts šeit ir “Lipaiķu baznīca”, un tas nosaukums cēlās ar seniem nolīgumiem. Dievnama apzinātā vēsture sākās 1567.gadā, bet pašreizējā ēka celta 1630.gadā (pirms 385 gadiem) ar pārbūvēm 1783.g. 1896.g. un 1909.g. Tā kā rajons ilgus gadus bija turīgs, tad vairāku dzimtu vēcākie [tā skaitā arī mūsu draudzes Tontegode dzimts, kuriem jau 1320.g. tika dotas zemes lēņu tiesības (lēņu=fief)] ziedoja nozīmīgus mākslas darbus Dievam par godu: vitrāža (no 1664.g.), ērģeles, altārs, kancele un baznīcas zvans. Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev.lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev.lut. Skrundas draudze 2012. gadā Skrundas baznīca svinēja savu 445. jubileju. Kā baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567 gads, jo šajā gadā Skrundas baznīca tiek pirmo reiz minēta vēstures dokumentos. Gan luterāņu mācītāju vārdi zināmi no 1560. gada, jo Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav zināms, kad baznīca uzcelta. No literatūras avotiem iegūtās informācijas var secināt, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika. Jau pirms reformācijas Skrundas pilī bijusi kapela. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi bet 1673. gadā uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Lielas pārmaiņas tā piedzīvoja Ādolfa Grota laikā (1676-1756), kad Kurzemes un Zemgales hercogistes bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts (1561.-1795.). Tad tajā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Vecajā konversācijas vārdnīcā un Latviešu luterisko baznīcu vēsturēs teikts, ka jaunās Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvēja Hermanis Liepājā. Bet nav zināms kurš, jo ērģeles Liepājā būvēja divi Hermaņi, tēvs un dēls. Skrundas luterāņu baznīcā atradās arī F. Spēra altārglezna "Kristus pie krusta". Mācītāja Frīdricha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Remontēta no 1920. gada līdz 1926. gadam. Otrā pasaules karā ( 1944. gadā) vācieši uzspridzināja torņa smaile, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. Pirms pasaules kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē.1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu restaurē pilnībā ar daudzu labvēļu financiālo palīdzību ieskaitot Skrundas novadnieku kluba un īpaši ar uzņēmēja R. Gerkena palīdzību tornis atjaunots. Ērģeles restaurēšanas darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca 1999. gadā. Kalnamuižas draudze Umurgas draudze Umurga senatnē ietilpusi lībiešu zemē Metsepolē jeb Mežu zemē. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta jau ap 1400. gadu, senais nosaukums – Ubenorma. Precīzas informācijas par to, kad celta Umurgas baznīca nav. Ir doma, ka pirmais Umurgas dievnams būvēts vienlaikus ar Vainižu pili - 1349.gadā un pirmās baznīcas pamati atradušies Vainižu muižas vietā - kādreizējā lībiešu pilskalnā. Umurgas draudze senajos rakstos atrodama jau 14.gs., kad 1385.g. minēts Umurgas mācītājs Arnolds Koopmanis. Varētu arī būt, ka katoļu Sv. Marijas baznīca celta aptuveni 15. gadsimta beigās pašreizejā ēkas vietā. Kaut vēlāko laiku pārbūves, it sevišķi 1859. gadā, pilnīgi izmainījušas dievnama ārējo izskatu, tomēr šodienas Umurgas draudzi uz dievkalpojumiem vēl joprojām aicina meistara Hansa Meijera 1586. gadā lietais zvans. Savu četrusimto dzimšanas dienu Umurgas Sv. Marijas baznīca svinēja 1896.gadā. Pie šāda fakta acīmredzot bija nonācis bijušais draudzes mācītājs Heinrihs Eduards fon Hiršheids, kad jubilejas gadā baznīcā tika atklāta marmora piemiņas plāksne. Reformācijas laikā baznīca kļuva par luterāņu draudzes īpašumu. 19.gs. otrajā pusē par mācītāju strādājis rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizētājs J. Neikens. Padomju varasgados baznīca zaudēja savu iesvētības vārdu. 2006. gada pavasarī tikai aizsākta ērģeļu restaurācija. Tas ir ievērojams notikums, jo Umurgas ērģeles ir valsts aizsardzībā un vienīgās, kur saglabājies līdz šim zināmais to būvētāja Augusta Martina paraksts - August Martin in Riga, kas ir visgreznākais zināmais Martina uzraksts. Umurgas ev.-lut. Baznīca ir valsts nozīmes arcitektūras piemineklis. Tajā esošā 18.gs.2.pusē darinātā kancele un altāris, kā arī sakrālie priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi.