Saulaine Fall Festival 2016

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture // Lai viņi teic Viņa vārdu ar stabulēm….// Ps 149:3 Baznīcas Ērģeles Mūsu draudzes stabuļu ērģeles, Dr. Anita Gaide, dr. ērģelniece Svētā Jāņa baznīcas stabuļu ērģeles iegādājās un iebūvēja 1979. gadā, vadoties no rūpīgas ērģeļu koŗnitejas izpētes un lēmuma, tā laika māc. Ivara Gaides ierosmē un idejiskā vadTbā. Erģeļu komiteja tika veidota, lai atrastu piemērotākās ērģeles, apskatot vairākus paraugus, un stājoties kontaktā ar vairākām firmām (uzklausot lietpratēju ieteikumus) kamēr nāca pie atzinuma, ka pazīstamās Kanadas ērģeļu būvfirmas Casavant Frēres piedāvājums ir vispiemērotākais un labākais.Pēc draudzes pilnsapulces lēmuma, kur vēl arvien pacēlās jautājums par financēm, un vai turpinot ar elektroniskām ērģelēm nebūtu lētāki un izdevīgāki, gandrīz visi vienbalsīgi nobalsoja par stabuļu ērģeļu iegādi. Atceros, ka es, kā pieaicināta ērģeļu komitejas locekle (pirms kļuvu par Sv. Jāņa draudzes ērģelnieci) biju šinī sapulcē. Biju kategoriski pretīm elektroniskām ērģelēm, tad draudze gandrīz nekad netiktu pie tām, jo ērģeļu cena tik strauji pieaugtu. Interesants bija konstatējums (kā nejaušība), ka tajā laikā draudzes locekļu skaits bija 1641, tieši tik pat daudz cik bija paredzētas ērgeļu stabules. Baznīcas stabuļu erģeles. Un daudzi jo daudzi atbalstīja (tieši, vai caur labdarības koncertu apmeklēšanu) pirmās summas pāri par $80,000. saziedošanu un sagādi. Archibīskaps Arnolds Lūsis, lai gan sākumā nebija sevišķi par šādu projektu pārliecināts, tomēr draudzes darbinieku vakarā ievadīja ziedotāju sarakstu ar ievērojamu summu savā un ģimenes vārdā. Tas arī iedrošināja uz to daudzus citus! No sākuma iegādājāmies divu manuālu ērģeles ar 21 registri. Apdāvinātā architekta Egīla Taņņa vadībā baznīcu plānojot bija jau doma par stabuļu ērģelu novietošanu balkonā, tas toreiz naudas līdzeļu trūkuma dēļ izpalika. Tagad, kad draudze tam beidzot bija atsaukusies, baznīcā nebija jāveic lielākas parbūves kā vienīgi balkona struktūras nostiprināšanas darbi. Minēšu mūsu stabuļu ērģeļu sakotnējo sastāvu. Vispirms, pedāļos šādi reģistri: Subbas 16, octave 8, choral bass 4, fagott 16 Hauptvverk/pedal, Schwellw/pedal. Tad izteiksmes manuālī – Schvvell (swell), salicional 8, vox coelestis 8, gedact 8, rohr flote 4, prinzipal 2, flote 2, oboe 8, tremulant. Bet Hauptvverk (great), Prinzipal 8, hohl flute 8, oxtave 5, wald flute 4, super octave 2, mixture trompet schwellwork/hauptwerk. Šīs ērģeles bija domātas galvenokārt lietošanai Dievkalpojumos. Tomēr, jau no paša sākuma ar atklāšanas koncertu, tās tika lietotas arī kā koncertu instruments. Kaut labas un noteikti funkcionālas, pietrūka daudzkrāsainības. Tika pieaicināts pazīstamais St. Paul’s anglikāņu baznīcas ērģelnieks (kādreiz mans skolotājs) Dr. Charles Peaker, lai dotu savu vērtējumu par ērģelēm. Atzīstot, ka tās ir piemērotas, viņš tomēr teica, ka tām tomēr trūkst izteiksmīgas dvēseles. Pēc vairākiem gadiem, pateicoties atvēlējumam Helēnas Mangules testamentā, ērģeles tika paplašinātas ar ruck positivu un trīs manuālu ērģeļu galdu. Tika ievietotas skaistas jaunas trīs manuālu ērģeles: schwellwerl. Hauptvverk un ruck positiv. Ar šo trešo manuālu, ērģeles ieguva dinamisku krāsu bagātību. Ruck positiv reģistri ir holz gedackt 8, prestant 4, gemshorn 2, Quinte 1 1/3, sesquialtera 2 2/3, scharff 111,. krummhorn 8, tremulant, swellw/ruckpositiv. Kad studēju Parīzē, pie slavenā franču komponista un ērģelnieka Jean Langlais, atceros ka Langlais gandrīz katrā stundā izcēla dažus reģistrus St. Clotilda baznīcas ērģelēm, kur pirmais ērģelnieks ir bijis Cesar Franck. Kāds interesants novērojums, proti, ka St. Clotilda baznīca tika lietota vairākiem skatiem filmā Da Vinci Code. Savukārt gribu izcelt dažus no mūsu ērģelu reģistriem, kas ir salīdzināmi ar visizcilākajām pasaules ērģelēm. Viena no šīm " pērlēm" ir ruck pozitiva holz gedackt 8. Šī reģistra maigās, vijīgās skaņas rada mistisku krāsu noskaņas bagātību. Ir teiciens ka ērģelēm vajadzīgi vismaz pieci gadi kamēr tās īsti iekļaujas novietojuma telpai (vai pierod pie ērģelnieces?). Pēc pieciem gadiem, atkal aicinājām Charles Peaker, lai novērtētu tagad paplašināto ērģeļu sniegumu. Šoreiz bija vislabākais vērtējums. Viņš atzina, ka tagad ērģeles ir ieguvušas savu dvēseli. Strādājot kopā ar mūsu pašaizliedzīgo, nenogurstošo draudzes vokālā ansambļa diriģenti, Brigitu Alku, esam kopā ar ansambli snieguši nopietnus koncertus, vienmēr cenšoties ieturēt muzikālo, klasiski piemēroto stilu. Ērģeles tiek lietotas katrā dievkalpojumā tikai Dievam par godu! Tās ir vispusīgas, gan kā solo gan kā pavadīšanas instruments. Varam pateikties Dievam, ka mūsu draudzei ir tik izcils instruments, kas tiek rādīts kā modelis citām baznīcām, kas arī meklē piemērotas ērģeles. Gribu arī no sirds aicināt visus Dieva meklētājus, un ticību jau atradušos, pulcēties vēl lielākā skaitā un biežāk dievkalpojumos un koncertos, kas Sv. Jāņa baznīcā jau ilgi notiek un skan Dievam par godu. Sol Dea gloria! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Mums Par Draudzi Draudzes Padome un Darbinieki / Council Pieejamība / Accesibility Arhīvs / Archive Garīgā vadība / clergy LELBA Latvian Church in the World Citas Saites / Links Draudzes vēsture / History About Us Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Draudzes Vēsture︱History of our Church Draudzes Padome un Darbinieki ︱Church Council Garīgā vadība ︱ Clergy LELBA︱LELBP Arhīvs︱Archive Pieejamība︱Accessibility Citas Saites︱Links Mācītājs ︱ Pastor

Notikumi / Events Jaunumi / Ziņas Vārds un Lūgšana Notikumu kalendārs Event Calendar Notikumi Events Worship Service with CONCERT Sun, Apr 19 Toronto More info Learn more SPECIAL AND ANNUAL GENERAL MEETING OF MEMBERS Sun, Apr 19 Toronto More info Learn more Movie Night! Fri, Apr 24 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Apr 26 Toronto More info Learn more Respite for the Caregiver Tue, Apr 28 Toronto More info Learn more Jaunumi News Poetry Evening in Saulaine April 17th WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM BULLETIN | LAPINA HERE MOVIE NIGHT APRIL 24TH 6PM ANNUAL GENERAL MEETING 19TH APRIL 1PM REMINDER: ST. JOHN’S EVANGELICAL LUTHERAN LATVIAN CHURCH OF TORONTO SPECIAL MEETING AND ANNUAL MEETING OF MEMBERS will be held Sunday, April 19, 2026 at 1:00 p.m at 200 Balmoral Avenue Toronto Please attend in person or through the ZOOM platform. For those choosing at participate through ZOOM here is the link: https://us06web.zoom.us/j/87096682659?pwd=oVL1f5h8bw1yPvPAAZ5fsStQtwsSFY.1 Meeting ID: 870 9668 2659 and Passcode: 9412720609. Please join at least 15 minu Worship Service - April 12th, 11am St. Andrew's Worship Service Worship led by pastor: Dag Demandt Organist: David Smits In both Latvian & English languages All are welcome! Also on ZOOM (11 am Link) ZOOM LINK: https://zoom.us/j/98210200897?pwd=ZVJtUFMrUXlkYUJiV0IwMU9oU3loQT09 Meeting ID: 982 1020 0897 Passcode: 545640 LOCAL NUMBERS: 647 374 4685 / 647 558 0588 Surprise Easter Egg Hunt - 10:15 am, April 5th Surprise Easter Egg Hunt for Kids !!! All are welcome! After 8am Morning worship and during the Easter Breakfast that starts at 9:30am ! 11am Easter Morning Worship Service - April 5th St. Andrew's Worship Service Worship led by pastor: Dag Demandt Organist: David Smits Musical performances by the ''Easter Ensemble'' In both Latvian & English languages All are welcome! 8am St.John's Easter Worship Service Easter Breakfest 9:30am 10:15 am Surprise Easter Egg Hunt Also on ZOOM (11 am Link) ZOOM LINK: https://zoom.us/j/98210200897?pwd=ZVJtUFMrUXlkYUJiV0IwMU9oU3loQT09 Meeting ID: 982 1020 0897 Passcode: 545640 LOCAL NUMBERS: 647 374 4685 / 647 558 0588 8am Easter Morning Worship Service - April 5th St. John's Worship Service Updated Bulletin: Worship led by pastor: Girts Grietins Organist: Michael Rundans Followed by Easter Breakfest 9:30am In both Latvian & English languages All are welcome! 11am St.Andrew's Easter Worship Service Also on ZOOM (8am Link) ZOOM LINK: https://us06web.zoom.us/j/87096682659?pwd=oVL1f5h8bw1yPvPAAZ5fsStQtwsSFY.1 Vārds un Lūgšana Word and Prayer Poetry Evening in Saulaine April 17th WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM

Draudzes „Vēstis” Church Newsletter Vēstis, the church newsletter is available in Latvian. Vēstis ir Sv. Jāņa ev-lut. latviešu draudzes izdevums. Vēstis 126 - 2014 vasarā (20 MB) Vēstis 127 - 2014 rudenī (2.12 MB) Vēstis 130 - 2015 rudenī (3.86 MB) Vēstis 132 - 2016 vasarā (8.96 MB) Vēstis 133 - 2016 rudenī (5.46 MB) Vēstis 134 - 2017 martā (3.59 MB) Vestis 135 - 2017 vasarā (503 KB) Vestis 135 - 2017 rudens (2.08 MB) Vēstis 139 - 2019 pavasarī (9.28 MB) Vestis 141 November 2019 (3.71 MB)

Padomes protokoli Council meeting Minutes Padomes sēdes notiek ik mēneša pēdējā ceturtdienā plkst 7os. Ontario pavalsts likums nosaka protokolēšanu angļu valodā. Council meetings occur on the final Thursday of every month at 7 pm. Minutes to be posted regularly. Poetry Evening in Saulaine April 17th WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM Poetry Evening in Saulaine April 17th 5 days ago WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH Apr 11 MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM Apr 11 2021-2022 Padomes 625. sēdes protokols no 2022. gada 12. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #625, January 12, 2022 Padomes 626. sēdes protokols no 2022. gada 22. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #626, March 22, 2022 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #617, March 25, 2021 Padomes 623. sēdes protokols no 2021. gada 4. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #623, November 4, 2021 Padomes 618. sēdes protokols no 2021. gada 29. aprīļa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #618, April 29, 2021 Padomes 619. sēdes protokols no 2021. gada 26. maija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #619, May 26, 2021 Padomes 620. sēdes protokols no 2021. gada 15. jūlija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #620, July 15, 2021 Padomes 621. sēdes protokols no 2021. gada 1. oktobŗa/ Minutes of the Regular Church Council Meeting #621, October 1, 2021 Padomes 622. sēdes protokols no 2021. gada 29. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #622, October 29, 2021 Padomes 624. sēdes protokols no 2021. gada 2. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #624, December 2, 2021 2020-2021 Draudzes pilnsapulces protokols no 2020. g. 20. septembŗa / Minutes of the Annual General Meeting, September 20, 2020 Padomes 612. sēdes protokols no 2020. g. 22. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #612, October 22, 2020 Padomes 613. sēdes protokols no 2020. g. 19. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #613, November 19, 2020 Padomes 614. sēdes protokols no 2020. g. 13. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #614, December 13, 2020 Padomes 615. sēdes protokols no 2021. g. 28. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #615, January 28, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. februāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #616, February 25, 2021

Annual Givings / Draudzes nodevas Lūdzam izpildīt elektronisko formu vai to lejuplādēt ( download PDF formu ) un izdrukāt. Nosūtat formu uz baznīcas biroju elektroniski vai pa pastu.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Ziedo ! Donate! Draudzes nodeva / Givings Other Donation & Monthly Donation ziedojumu formas doc / pdf donation form Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Additional comments Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dievnama Celšana //Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu unpielūgt Viņu Viņa svetajā vietā.// Ps. 27:4 Building the Church One thing I have desired of the Lord, that will I seek after; That I may dwell in the house of the Lord All the days of my life, To behold the beauty of the Lord, And to inquire in his temple. Ps. 27:4 (KJV) Eduarda Dzeņa gleznota altāŗa glezna. Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem. Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Sākotnējais nodoms bija – pirkt kādu lietotu Dievnamu. Tika apskatīti vairāki objekti, vienā gadījumā pat iesniegts attiecīgs piedāvājums, pirkt baznīcu par 120.000 dol. Pārdevējs šo piedāvājumu noraidīja. Gadiem aizejot, arvien vairāk piekritēju radās domai, ka jāceļ jauns Dieva nams, meklējot tam vietu rajonā, ko neapdraud apkārtnes pasliktināšanās. Pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas, 1959. gadā izdodas atrast piemērotu īpašumu – 200 Balmoral avēnijā un 8. novembŗa draudzes pilnsapulcē draudzes locekļi vienbalsīgi nolēma šo īpašumu pirkt par 47.000 dol. (prasītā cena bija 56.000 dol.). Tā draudze tika pie neliela, bet glīta draudzes nama, kas lielā mērā sekmēja draudzes darba aktīvizēšanu, un kur mazākiem sarīkojumiem telpas atrada arī Toronto latviešu organizācijas. Lai rastu līdzekļus iecerētai pašu Dievnama celšanai, rīkotas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas. Lielākā no tām notika 1961. gada pavasari, kad dažu mēnešu laikā draudzes locekļi saziedoja $36.000. 1960. g. rudenī darbu sāka techniskā komisija, kuŗas uzdevums bija rūpēties par Dievnama meta sagadi, vadoties no draudzes padomes sniegtiem norādījumiem par Dievnama izskatu un telpu sadalījumu. Dievnama meta iegūšanai izsludināja sacensību, bet tā nerada cerēto atsaucību. 1962. g. aprilī draudzes padome aicināja architektu E. Tanni uzņemties Dievnama meta izgatavošanu, un tā paša gada 3. jūnijā draudzes pilnsapulce viņa iesniegto metu pieņēma, uzdodot draudzes padomei stāties pie Dievnama celšanas darba. Šai laikā draudze jau pilnībā bija samaksājusi gruntsgabala summu, un fonda ricībā vēl atradās apm. $50.000. Šī summa nebija pietiekama Dievnama būvdarbu pabeigšanai, tāpēc draudze nolēma prasīt aizdevumu no Aid Association for Lutherans, jo sinode Dievnama celšanai aizdevumu vairs nedeva. Draudzei bija radušās domstarpības ar Misuri sinodes Ontario apgabala vadību satversmes jautājumos, ipaši par sieviešu balstiesibām draudzes pilnsapulcēs. 1963. gada 16. jūnijā draudzes sapulce nolemj nodot Dievnama celšanas darbus, kas bija aplēsti uz 146.000 dol., J. Gobas būvuzņēmumam. Lielā mērā ar latviešu amatnieku darbu, kuŗus vadīja A. Dobelis, būvdarbi ātri virzījās uz priekšu. 1964. gada 8. martā, Dievu slavējot un Viņam pateicoties, Sv. Jāņa draudze piedzīvoja skaistāko notikurnu tās pastāvēšanas vēsturē – sava jaunceltā Dievnama iesvēti, ko izdarija tā laika Latvijas ev. lut. baznīcas archibīskaps, Dr. Kārlis Kundziņš. Kopā ar inven-tāru Dievnama izmaksa bija 220,000 dolari. Bez ziedojumiem naudā draudze saņēma daudz citu dāvinājumu baznīcas iekārtošanai un izdaiļošanai. Sudraba krustu altārim pēc Hugo Merca meta dāvināja draudzes padome un mācītājs. Sudraba svečtuŗus altārim arī pēc H. Merca meta dāvināja svētdienas skola. Krustu un svečtuŗus gatavoja daiļamatnieks 0. Neimers. Pēc H. Merca meta un viņa paša kokgriezumiem veidoto altāri ziedoja J. Benjamiņš ar ģimeni. Altāŗgleznu ziedoja mākslinieks Eduards Dzenis. Dāmu komiteja un daiļamatniece Aleksandra Dzērvīte dāvināja viņas darinātās altāŗa segas. Pirmās elektriskās ērģeles dāvināja dāmu komiteja, bet flīģeli draudzes koris. Tāpat saņemts vēl daudz citu dāvinājumu, kuŗus šeit visus nav iespējams uzskaitīt. Draudzei ir liela vērtīgu gleznu un citu mākslas darbu kolekcija, kuŗas dāvinājuši mākslinieki, kas draudzes telpās ir rīkojuši savas izstādes. Pieci gadi vēlāk, 1969. g. 12. janvārī, pie baznīcas iesvētīja baznīcas zīmi-pieminekli, kuru veidojis tēlnieks Augusts Kopmanis. Tanī latviešu un angļu valodā iekalti šādi vārdi: ,,Pateiclbā Dievam par dāvāto brīvlbu šo Dievnamu cēluši tie latviešu bēgļi, kas atstāja tēvzemi, kad to okupeja bezdievju vara. Šis Dieva nams lai ikvienam Kristietim atgādina vārdus: ,,Stāviet stipri un neļaujaties iejūgties kalpības jūga." (Pāvila vēstule galatiešiem) Pēdējais lielākais baznīcas izveidošanas darbs bija sākotnējo elektronisko ērģeļu atvietošana ar stabuļu ērģelēm. Īsā laikā draudze sagādaja $ 65,000 šai vajadzībai. Ērģeles iesvētīja 1976. gada 31. oktobri. Tēlnieka Augusta Kopmaņa veidotais piemineklis / baznīcas zīme. Although the congregation was grateful for the use of St. John’s Church on Concord and Trinity Church on Sherbourne, services there presented certain limitations, such as the need for afternoon services. As early as 1956, the council recognized the need for the congregation to have its own church building and thus passed motion that each member of the congregation make a monthly donation of 50 cents toward the acquisition of our own ‘home’. After an initial effort at buying an existing church for $120,000 (the offer being turned down), it was decided to look for a property in an established neighbourhood and to construct a new building to our own specifications. An appropriate property was located at 200 Balmoral Avenue and purchased for $47,000. A very large house stood on the property and was used by numerous Latvian organizations for meetings, etc., until it was demolished for the construction of the church. By the time that Egils Tannis’s design for the church building was finished and accepted by the council and congregation (1962), the purchase debt was paid off and the congregation had donated another $50,000 toward the anticipated construction costs of $ 146,000. (The final cost was $220,000 with all interior finishes.) Permits in hand, John Goba’s construction company was voted the contract and the actual builders were Latvians under the leadership of A. Dobelis. On March 8, 1964, by the Grace of God and to His Glory, Archbishop Dr. Karlis Kundzins of the Evangelical Lutheran Church of Latvia consecrated the building. Not only did the congregation donate the needed finances for the construction, but various groups and individuals presented gifts for the occasion: Crucifix- Pastor A. Lusis and the church council Candleholders - Sunday School (designed by Hugo Mercs, made by O. Neimers) Altar cloths - Women’s Auxiliary and artist Aleksandra Dzervite Altar - J. Benjamins family (Designed and carved by H. Mercs) Altar painting - gift of the artist Eduards Dzenis Organ (electric) - Women’s Auxiliary Grand Piano - Choir of the Congregation There were many other gifts, and over the years the congregation has built up a collection of paintings which were gifts of artists who held their exhibitions in the church. There were other additions to the church and the church property: The ‘Casavant Frères’ pipe organ, consecrated on October 31, 1976, for which the congregation donated the requisite sum of $65,000 in short order The elevator, which made St. John’s Latvian Church truly accessible (2008). It was, however, the stone memorial, designed and carved by the sculptor Augusts Kopmanis in front of the church tower and the main entrance of the church that spoke most deeply to the Latvian congregants of St. John’s. The sculpture was unveiled on January 12, 1969. It shows a family of refugees in relief with a separate stone bearing the inscription: In praise of God this church was built by Latvians who left their homeland seized by the godless. Let it remind all Christians: Stand fast...and be not entangled again with the yoke of bondage. (Galatians 5-1) A.D. 1968 Baznīcas zīmes teksta plākstne latviešu valodā. St. John's Latvian memorial text in English. Stone memorial designed and carved by Sculptor Augusts Kopmanis. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Palīdzības fonds //Mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo. Vēst. ēbr. 13:14// Palīdzības fonds pie draudzes nodibināts 1951. gada maijā. Tā sākotnējais nosaukums – “Bēŗu fonds” – raksturo šī fonda mērķus un uzdevumus. Tas izveidots, lai sniegtu palīdzību tām ģimenēm, kuŗu piederīgie, fonda dalībnieki, aizsaukti Dieva mierā. Šāda fonda vajadzību diktēja pieredze un materiālais stāvoklis, kādā pirmajos gados atradās latviešu ieceļotāji Kanadā. Fonds tika veidots uz savstarpējas uzticības un godīguma pamatiem, nosakot, ka katrs fonda dalībnieks maksā 1 dolaru kāda cita fonda dalībnieka nāves gadījumā. Fondā varēja iestāties ikviens latvietis, neatkarīgi no viņa konfesrjas vai piederības draudzei. Dzīves dārdzībai pieaugot, šī iemaksa tika paaugstināta pēc vajadzības. Vēl pirms 10 gadiem Palīdzibas fondā bija tuvu pie 900 maksātāju biedru, kas tagad fondā var iestāties tikai pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Arvien pieaugošais mirušo skaits fonda dalībnieku skaitu 1988. g. bija samazinājis uz 528. Pirmajos desmit gados bēŗu izmaksa katrā gadījumā bija $500; tad tā tika paaugstināta uz $700, bet beidzot uz $1000. Pēdējos gados tādu gadījumu bija ap 25 gadā. Fonda kapitāls 1988. gada beigās bija $370,707. Fonda pirmā valde bija šāda: mācītajs A. Lūsis (priekšsēdis), J. Rolavs (pr. vietnieks), A. Vanags (sekretārs), A. Dobelis (kasieris) un A. Atteka (loceklis). Kopš tā laika palīdzibas fonda vadītāji ir bijuši māc. A. Briedis, V. Burkēvics, J. Rolavs, K. Ozoliņš un pēdējais A. Vanags. 1992. gada oktobrī dalībnieku skaita samazināšanās un financiālu apsvērumu dēļ Palīdzības fondu likvidēja. Atlikušos līdzekļus sadalīja tā dalībniekiem. Samariešu kopa - Aprūpes darbs //Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi. 1 vēst. Kor. 12:26// Diakone Aina Avotiņa Pats jaunākais no institūtiem, kas veidojušies Sv. Jāņa draudzes pajumtē, bija nelielā Samariešu kopa, kas veica kristīgu mīlestības darbu, apmeklējot slimos un vientuļos draudzes locekļus un citus tautiešus. Sevišķa vērība tika piegriezta nervu slimniekiem. Ar Dieva vārdu un kadu mazu dāvanu kopas locekļi centās iepriecināt un stiprināt viņus to bēdās. It īpaši jāpiemin divi kopas locekļi, dib-inātāji – Vilma un Laimonis Kinstlers. Lielā pašaizliedzībā viņi centās katru svētdienu apmeklēt cietējus slimnīcās. Pēc Vilmas saslimšanas un aiziešanas Dieva mierā un pārējiem kopas locekļiem kļūstot vecākiem, Samariešu kopas darbs apsīka. Tagad aprūpes darbu bez īpašas formālas grupas vada diakone Aina Avotiņa. Tāpat tiek apmeklēti slimnīcās un aprūpes mājās esošie draudzes locekļi. Savu reizi talkā arī nāk jauniešu grupa un svētdienas skola. Ziemsvētkos jaunieši iepriecina ar Ziemsvētku dziesmām un korāļiem. Aprūpes nama “Kristus Dārzs” iemītnieki priecājas par svētdienas skolas bērnu apmeklējumiem. Vecākie draudzes locekļi " apaļās" dzimšanas dienās saņem sveicienu kartītes. Kā vienmēr, aprūpes darbam vajag vairāk talcinieku. Papildus līdzekļus aprūpes darbam dod ziedojumi, kas tiek atstāti dievnama Samariešu lādē. Ipašos gadijumos ienāk prāvi ziedojumi. Tā, piemēram, Gvatamalas zemestrīcē cietušajiem 1976. gadā tika nosūtīti 500 dolari. Īpašs palīdzības un sadarbības darbs norit ar māsu draudzēm Latvijā. Rodoties iespējām veikt palīdzības darbu, trimdas draudzes izraudzījās sev māsu draudzes tēvzemē. Mūsu draudzei tagad tādas ir piecas: Mazsalacā, Rūjienā, Skrundā, Tērvetē un Umurgā. Palīdzības darbu un sadarbību ar māsu draudzēm arī koordinē diakone A. Avotiņa. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dāmu Komiteja // Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jus zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Vēst. Kolos. 3:23-24// Dāmu komiteja ir pirmais pie draudzes izveidotais institūts. Tā dibināta 1949. gada 27. augustā un dibināšanas sanāksmē piedalījās 35 draudzes locekles. Valdē ievēlēja Lidiju Lūsi (priekšniece), Felicitu Dzērvīti (pr. palīdze), Ritu Osīti-Andžāni (sekretāre) un Lūciju Salu (kasiere). Dāmu komiteja 1998. gadā: No kreisas, pirmā rindā V. Šimiņa, A. Kleķere, L. Jansone, prāv. Dr. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. prkšn. K. Jansons, K. Bruža, E. Reinfelde; otrā rindā: G. Ozoliņa, V. Spravnika, M. Hausmane, M. Villera, I. Strīpniece, V. Atteka, V. Bembere, E. Gaiķe, E. Kuznecova, N. Breņķe: trešā rindā: A. Miķelsone, A. Putniņa, A. Kaļiņa, A. Krūgere, A. Treigūte, V. Luce, M. Tranķele, M. Radziņa, L. Kristberga Pirmajos darbības gados dāmu komiteja par savu galveno uzdevumu uzskatīja kristĪgĀs palīdzības darbu. Vācijas nometnēs toreiz vēl bija daudz tautiešu, kas dzīvoja trūkumā. Bija daudz vecu cilvēku, invalidu, atraitņu. Cik vien varēdama dāmu komiteja centusies šiem tautiešiem palīdzēt. Rīkojot draudzes vakarus, bazārus, koncertus un gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu, dāmu komiteja ir vākusi līdzekļus grūtdieņu atbalstam. Gan saiņi, gan naudas sūtījumi ir gājuši uz Vāciju, Austriju, Franciju un pēdējos gados arī uz dzimteni Latviju un Sibiriju. Materiāls atbalsts sniegts arī uz vietas -draudzes locekļiem un tautiešiem, kas nonākuši grūtībās. Ar čaklu neatlaidību un prieku dāmu komitejas locekles ir atbalstījušas visus draudzes iecerētos pasākumus – gan Saulaines izveidošanu, gan dievnama celšanu un draudzes nama iegādi. Dāmu komiteja ir dāvinājusi draudzei dievgalda traukus un pirmās ērģeles. Arī jauno stabuļu iegādei dāmu komiteja ir ziedojusi pāri par 6000 dolāru. Damu komiteja ir bijusi nevien devīga visu draudzes pasākumu atbalstītāja, bet arī gādājusi par garīgo iepriecinājumu un rosinājumu, rīkojot vērtīgus koncertus un priekšlasījumus. Tādi ir gadskārtējie Ziemsvētku ieskaņas koncerti, literārie vakari un referāti par aktuālām baznīcas dzīves problēmām un notikumiem. Pēdējos gados ļoti liela pakrišana ir Lieldienu rīta brokastīm un Pļaujas svētku sarīkojumiem Saulainē. Dāmu komiteja vienmēr bijusi atsaucīga arī dažādiem latviešu sabiedriskiem pasākumiem ārpus baznīcas, piemēram, dziesmu svētku rīkošanā. Draudzes padome un dāmu komiteja 1950. gadā: I. r. no kr.: A. Deics, R. Osītis-Andžāne, L. Lūsis, F. Dzērvīte, māc. A. Lūsis, A. Kazerovska, E. Buka, M. Vosveniece, ērģelniece A. Timermane-Ozola; II. r.: V. Timermanis, 0. Breņķis, J. Rolavs, K. Kazerovskis, E. Buka, K. Vītiņš, 0. Dzērvītis, J. Liepiņš. Otrā dāmu komitejas priekšniece bija S. Asmuse-Zaķe. Tad ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece bija Līvija Jansone. No 1990. gada līdz 1998. gadam priekšnieces pienākumus pildīja Imanta Spēlīte. Tagad Dāmu komitejas priekšniece atkal ir Līvija Jansone. Pēdējos gados dāmu komitejā aktīvas ir bijušas ap 35 dāmas, bet atsevišķos gadījumos ir vēl arī citas palīdzes. Draudzes darba sekmēšanai un grūtdieņu atbalstam dāmu komitejas ziedoto līdzekļu summas sniedzas desmitos tūkstošu dolāru. Darbs, ko dāmu komiteja veic, ir darīts mīlestībā uz mūsu Pestītāju, mūsu luterāņu baznīcu un līdzcilvēkiem. Dāmu komitejas darbinieces vienmēr atzinušas, ka kalpošanas prieks ir skaistākais un tīrākais no visiem prieka veidiem, ko varam atrast pasaulē. Pirmā dāmu komitejas priekšniece Lidija Lūse stāsta par līdzekļu vākšanu: "Dāmu komiteja līdzekļus guva,rīkojot draudzes vakarus un Ziemsvētku tirdziņus. Draudzes vakari bija labi apmeklēti. Aicinājām latviešu māksliniekus, sarīkojumi bija par noteiktām temām. Šais vakaros apmeklētājiem bija iespēja satikties ar draugiem. Pirmo Ziemsvētku tirdziņu rīkojām 1950. gada decembŗa pirmajā sestdienā Koncorda ielas Sv. Jāņa angļu luterāņu baznīcas telpās, kas sākuma gados mūsu draudzei deva mājvietu. Gatavojām izšuvumus, iededzinājām latviešu rakstus uz koka karotēm, gādājām citas mantas. Nopelnījām 149 dolarus un 29 centus. Šai Ziemsvētku tirdziņā bijām nodomājušas pacienāt apmeklētājus ar desiņām un skābiem kāpostiem. Doma bija laba un piekrišana lieliska. Bet otrā dienā angļu draudze mums stingri pārmeta, ka baznīca esot odusi pēc kaut kā nenosakāma — ļoti nelabi. Domājām, ka skābi kāposti ir labi. Pēc tam gan mēs desiņas un skābus kāpostus šai baznīcā vairs negatavojām.” Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture