Padomes protokoli Council meeting Minutes Padomes sēdes notiek ik mēneša pēdējā ceturtdienā plkst 7os. Ontario pavalsts likums nosaka protokolēšanu angļu valodā. Council meetings occur on the final Thursday of every month at 7 pm. Minutes to be posted regularly. 2022-2023 2021-2022 Padomes 623. sēdes protokols no 2021. gada 4. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #623, November 4, 2021 Padomes 618. sēdes protokols no 2021. gada 29. aprīļa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #618, April 29, 2021 Padomes 619. sēdes protokols no 2021. gada 26. maija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #619, May 26, 2021 Padomes 620. sēdes protokols no 2021. gada 15. jūlija / Minutes of the Regular Church Council Meeting #620, July 15, 2021 Padomes 621. sēdes protokols no 2021. gada 1. oktobŗa/ Minutes of the Regular Church Council Meeting #621, October 1, 2021 Padomes 622. sēdes protokols no 2021. gada 29. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #622, October 29, 2021 Padomes 624. sēdes protokols no 2021. gada 2. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #624, December 2, 2021 Padomes 625. sēdes protokols no 2022. gada 12. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #625, January 12, 2022 Padomes 626. sēdes protokols no 2022. gada 22. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #626, March 22, 2022 2020-2021 Draudzes pilnsapulces protokols no 2020. g. 20. septembŗa / Minutes of the Annual General Meeting, September 20, 2020 Padomes 612. sēdes protokols no 2020. g. 22. oktobŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #612, October 22, 2020 Padomes 613. sēdes protokols no 2020. g. 19. novembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #613, November 19, 2020 Padomes 614. sēdes protokols no 2020. g. 13. decembŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #614, December 13, 2020 Padomes 615. sēdes protokols no 2021. g. 28. janvāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #615, January 28, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. februāŗa / Minutes of the Regular Church Council Meeting #616, February 25, 2021 Padomes 616. sēdes protokols no 2021. g. 25. marta / Minutes of the Regular Church Council Meeting #617, March 25, 2021

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Koris un vokālais ansamblis //Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet tam Kungam visa pasaule! Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu! Ps.961-2// Koris savu darbu sāka 1958. gada maijā. Bez dziedāšanas draudzes dievkalpojumos korim bija arī vairāki patstāvīgi koncerti baznīcā, atskaņojot divas Č. Gunō orātorijas – Nāve un dzīvība un Atdzimšana, izvilkums no F. Mendelsona oratorijas Elija, Mandersa orātorijas No Eļļas kalna līdz Golgātai 1. daļu, kā arī citus lielāka apmēra darbus. Koris ar lielu cītību un mīlestību sava ilggadējā diriģenta Jāņa Baruša vadībā nodevās garīgo koŗa dziesmu kopšanai, izpelnīdamies atzinību klausītāju un mūzikas kritiķu vērtējumos. Diemžēl, 1970 – to gadu sākumā dziedātāju skaits samazinājās, tā kā 1976. gadā koris savu darbību pārtrauca. Savā 18 gadu darbības laikā koris iegādājās un draudzei dāvināja flīģeli, kā arī atbalstīja dievnama celšanu. Brigita Alka stāsta par grūto izšķiršanos vadīt draudzes vokālo ansambli: "1978. gada vasarā Saulaines nometnē neparedzētu apstākļu dēļ man iznāca novadīt Andreja Jansona dziesmu spēli " Sarkangalvīte”. Pēc izrādes ārā pie Saules šķūņa man pienāca daži draudzes locekļi un lūdza, lai es nodibinu draudzes kori. Es pateicos par lūgumu, bet tūlīt to noraidīju, jo teicu, ka dzīvoju Bafalo; tādēļ nebūtu pārāk viegli vai praktiski uzņemties vadīt kori Toronto. Rudenī man piezvanīja draudzes macītājs Ivars Gaide un atkal lūdza, lai es uzsāku draudzes kori. Atkal atbildēju – nē, ka tas tiešām nebūtu reāli kaut ko tādu uzsākt attālumu dēļ, un pie tam – es vēl pilnu laiku strādāju kā skolotāja. Bet – tad mācītājs Gaide man teica, ka es nedrīkstot šo lūgumu noraidīt, jo kāds augstāks spēks mani lūdzot. Pēc tādiem vārdiem nezināju ko darīt. Jutos ļoti neērti. Tad beidzot teicu, ka es izmēģināšu, vai tas būs iespējams. Visu pārrunāju ar manu māsu Inesi, un viņa mani mierināja, ka taču esot vieta kur man palikt, kad esmu Toronto. Tā sasaucām pirmo mēģinājumu, kas notika māc. Ivara Gaides mājās, 1978. g. oktobrī." Pēc divu gadu pārtraukuma 1978. gadā tika nodibināts draudzes vokālais ansamblis Brigitas Dobeles-Alkas vadībā. Tas pirmo reizi dziedāja draudzes 30 gadu svētku Dievkalpojumā. Ansambļa darbība izpaužas daudzpusīgā veidā. Kopš 1985. gada tam ir bijuši daudzi patstāvīgi koncerti, ieskaitot viesošanos Grand Rapidos, Kalamazū, Hamiltonā, Ročesterā, Bafalo un Otavā. Ansamblis ir ņēmis dalību arī Latvijas universitātes gadasvētkos un 18. novembŗa atzīmēšanā Toronto un Hamiltonā. 1987. gadā tika ieskaņota magnetofona kasete "Ziemssvētku vakars”. Jau par tradiciju ir kļuvuši Ansambļa koncerti baznīcā Ziemsvētku ieskaņai kopā ar ērģelnieci māc. Anitu Gaidi. Kā savu svarīgāko pienākumu Ansamblis tomēr uzskata draudzes Dievkalpojumu kuplināšanu. Savas darbības 10 gadu jubileju Ansamblis nosvinēja baznīcā ar koncertu 1988. gada 5. novembrī. Apbrīnojuma ir diriģentes Brigitas Dobeles-Alkas enerģija un nodošanās šim darbam, jo viņas dzīvesvieta ir Bafalo. Šogad Ansamblim piepildās 20 pastāvēšanas gadi. Ir veikts loti daudz. lestudēts plašs garīgais un laicīgais repertuārs oriģinālvalodās. Ansamblis sadarbojas ar bračistu Arturu Jansonu un čellistu Juri Ķēniņu un, protams, ar ērģelnieci Anitu Gaidi. Kopš dibināšanas Ansamblī vienmēr aktīvi piedalījies arī draudzes mācītājs, kaut arī baznīcā viņam dziedāšanas reizēs veikli jāparvietojas no altāŗa telpas uz balkonu pie Ansambļa. 1991. gadā 9. Latviešu dziesmu svētku rīcības komiteja, izvērtējot ansambļu vienības, kas piedalījās svētkos, Sv. Jāņa draudzes Ansamblim piešķīra atzinības rakstu kā aktīvākam ansamblim Ziemeļamerikā. 1989. gadā Baznīcas virsvalde apbalvoja Brigitu Dobeli-Alku ar Baznīcas virsvaldes atzinības rakstu. Par draudzes mūzikālo darbu runājot, šeit pienākas pieminēt arī mūsu ērģelniekus. Pirmā draudzes ērģelniece bija Edīte Timermane-Ozola līdz 1964. gadam. Pēc tam viņas vietā nāca Jānis Barušs, kas šo pienākumu veica 17 gadus. Sākot ar 1981. gadu, tagad mūsu draudzes ērģelniece ir māc. Anita Gaide. Ne reti mūsu draudzes Dievkalpojumos un koncertos spēlē arī pašu draudzē izaugušā ērģelniece Ruta Āze un Maikels Rundāns. Draudzes vokālais "Ansamblis"; 3. no kr. ērģelniece Anita Gaide, 4. – diriġente Brigita Dobele-Alka. Draudzes koris 1963. g. 12. maijā atskatījās uz 5 gadu darbību. 1. rindā 4. no labās diriģents Jānis Barušs. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Ziedo ! Donate! Draudzes nodeva / Givings Other Donation & Monthly Donation ziedojumu formas doc / pdf donation form Ziedo ! Donate First name / Vārds* Last name / Uzvārds* Email / E-pasts* Address* Yes, subscribe me to your newsletter Dropdown Donation / Ziedojuma Summa* $500 Submit Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Nokavēji? │ Missed it ? Vari noskatīties pieejamos video šeit Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Date of donation * required Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

Rent Our Space Conveniently located near Avenue Rd. & St. Clair Ave. W. View RENTAL SPACE AVAILABLE! St. John’s church has rental space available for large and small celebrations, all types of activities, meetings and get-togethers. The space includes: a large hall, small hall, stage, fully equipped kitchen, conveniently located elevator and Wi-Fi. Availability: MON. – SAT., Sundays after 3:00 pm. IZĪRĒJAM TELPAS! Mūsu baznīcā ir mājīgas telpas lielām un mazām svinībām, visu veidu nodarbībām, sēdēm un sanāksmēm. Mūsu piedāvājumā ir: liela zēle, maza zāle, skatuve, aprīkota virtuve, ērti pieejams lifts, Wi-Fi. Pieejamas dienas: no pirmdienas – sestdienai, svētdienās pēc 3 pēcpusdienā. Telephone: 416.921.3327 baznica@bellnet.ca / stjohnslatvianchurch@bellnet.ca 200 Balmoral Avenue, Toronto, ON, M4V 1J6, Canada Please contact us for more details! Vairāk informācijai lūdzu zvaniet, vai rakstiet pa e-pastu Large Hall Sanctuary Meeting Room Kitchen Stage Accessibility St. John's Ev.-Lutheran Latvian Church of Toronto is fully accessible including the sanctuary, the lower halls and washrooms. An elevator is available from a door off Poplar Plains Ave, connecting the sanctuary and lower halls. If you wish to use the church's elevator press the accessibility button on the post in front of the glass doors of the elevator vestibule. This website conforms to accessiblity standards AODA / WCAG 2.0 AA.

Saulaine Fall Festival 2015

Ziedo ! Donate! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file

Churches-on-the-Hill Foodbank Churches-on-the-Hill Food Bank is an emergency food program run by volunteers and operated under the auspices of the Daily Bread Food Bank. The program supplies food to individuals and families who have housing but whose income is not enough to make ends meet. There continues to be a constant need for canned goods such as soup, canned fruit, tins of meat, beans, pasta sauce. Thank you also to those who are leaving non-perishable food items – it helps to keep the shelves stocked. The Churches-on-the-Hill Food Bank depends on your continued support and has an ongoing need for non-perishable food items. These may be left in the baskets at the back of the church. Please support your Churches-on-the-Hill Foodbank to help those in need. On behalf of the clients and volunteers at the COTH Foodbank, thank you for your support.

Garīgā dzīve Spiritual Life Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Sakramenti ︱Sacraments Vārds un Lūgšana ︱ Word and prayer Ecumenical Ministry Special Services Discussion Group ︱ Diskusiju grupa

Aprūpes grupa Aprūpes darbs Māc. Ģirts Grietiņš aicina atsaukties visiem kuriem būtu vajadzīgs apmeklejums vai būtu velme mājās saņemt dievgaldu. Ar māc. Grietiņu var sazināties zvanot 647-986-5604 vai rakstot (grietins@gmail.com ) Var ari zvanīt uz dievnamu 416-921-3327.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Draudzes padom e Draudzes padom e un valde // Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzejis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, Viņš jums dos. Jāņa ev. 15:16 // Padome ir draudzes izpildu orgāns, kuŗu ievēl draudzes pilnsapulce. Padomē balstiesības bauda arī draudzes mācītājs un dāmu komitejas priekšniece. Padome no sava vidus ievēl draudzes priekšnieku, divus viņa vietniekus, kasieri un sekretāru. Šīs amatpersonas ir draudzes valde. Draudzes padome un valde ir atbildīgas kā par draudzes garīgo, tā materiālo labklājību. Tas prasa ļoti lielu brīvprātīgu darbu, ko šie draudzes locekļi ar kristīgas kalpošanas prieku sekmīgi ir veikuši gadiem ilgi. Pirmais draudzes priekšnieks bija Oskars Dzērvītis. Pēc viņa par draudzes priekšnieku nāca Alfreds Vanags, tad Žanis Rūtenbachs. Tad draudzes priekšnieks 26 gadus bija Jānis Koncis. Kopš 1995. gada priekšnieka pienākumus pilda Kārlis Jansons. Draudzes darbam sazarojoties un pieaugot, padomes locekļu skaits vairākas reizes ticis palielināts. Pašlaik padomē ir 24 locekļi. Padomei caurmērā ir 8 sēdes gadā, bet valdei vēl papildus 5. Īpašu uzdevumu veikšanai ir vairākas komitejas, piemēram, finanču. No padomes locekļu vidus izrauga arī Saulaines pārvaldi. Bez dievnama un Saulaines, draudzei piederēja arī draudzes nams, kur pa laikam atradās mācītāja dzīvoklis. Pirmo draudzes namu iegādājās 1956. gadā un tas atradās 50 Dewson ielā. Šo namu pārdeva 1967. gadā, iegūtos līdzekļus izlietojot dievnama celšanas parāda dzēšanai. 1973. gadā nopirka jaunu draudzes namu 12 Worthington kresentā. Šis nams tagad ir pārdots. Draudzes padom es priekšnieki Pirmais draudzes priekšnieks Oskars Dzērvītis † 1948. – 1953. Draudzes priekšnieks Žanis Rūtenbachs † 1957. – 1969. Draudzes priekšnieks Alfrēds Vanags † 1954. – 1957. Draudzes priekšnieks Jānis Koncis † 1970. – 1995. Draudzes priekšnieks Kārlis Jansons 1995. – 2001. Draudzes priekšnieks Visvaldis Golde 2001. – 2006. KĀ BIŠU STROPĀ Dzīvojamā istaba mājas lejas stāvā, kuŗu mēs tai laikā apdzīvojām 50 Dewson ielā, Toronto – bija arī tēva darba istaba un draudzes kanceleja. Augšas stāvā dzīvoja igauņu mācītājs ar savu ģimeni. Pie tēva cilvēki nāca kārtot savas lietas gan rītā, dienā, gan vakarā, lūdzot palīdžību ģimenes problēmās, vai sakarā ar laulībām, kristībām, bērēm, jubilejām, meklējot dažādas apliecības, lūdzot palīdzību piederīgo izsaukšanai no Vācijas uz Kanadu. Vienmēr sveši cilvēki nāca un gāja. Pat ap divdesmit vīru lielās draudzes padomes sēdes notika mūsu mājā. Neatceros, vai tai laikā padomē būtu bijušas arī sievietes. Daudzi no šiem vīriem smēķēja un, sēdei ilgstot, gaiss mazajā guļamistabiņā gaiteņa otrā gala, kur es ar braļiem Pēteri un Jāni gulējām, bija krietni piedūmots. Daži no vīriem pat kūpināja cigārus, kuŗu smaka vēl nākamajā dienā bija krietni jūtama. Reizēm tai pašā vakarā notika arī draudzes dāmu komitejas sēde, jo mana māte bija komitejas vadītāja . Tad mazajā ēdamistabā, otrpus gaitenim no mūsu guļamistabas, dāmas sprieda savu spriežamo. Atceros, ka mēģināju gulēt, klausoties viņu runās un smieklos. Māris Lūsis Draudzes padom es Draudzes padome 1958. gada: 1 r. no kr.: A. Dobelis, J.Liepiņš, J. Ezergailis, K. Kazerovskis, māc. A. Lūsis, Ž. Rutenbachs, V. Burkēvics, K. Vitiņš, II r. J. Koncis, K. Tannis, 0. Breņķis, Ē. Buka, V. Uiska, J. Beitiņš, J. Liepiņš, J. Rolavs, M. Treiguts, E. Laukagals, A. Atteka; III r. E. Groskaufmanis, Ž. Kursis, J. Puļķis, J. Skrastiņš, J. Jansons. Draudzes padome 1998. gadā: 1 r. no kr.: K. Radziņš, A. Brencis, L. Jansone, prāv. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. pr. K. Jansons, J. Koncis, V. Grasmanis; II r. no kr.: I. Ezergaile, V. Neiburgs, H. Skrastiņš, N. Goba, K. Vasarājs, G. Reinfelds, V. Ezers, U. Lote, A. Liepiņš, M. Lūsis. Iztrūkst: māc. A. Gaide un daži padomes un revīzijas kom. locekļi. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Special Worship Services During the year we celebrate several special worship services in which the Latvian community thanks God for His acts of grace and mercy in the history of the Latvian people and our community here in Toronto. On the first Sunday of March, the Latvian community remembers Major Oskars Kalpaks and all those who fought valiantly in 1918-1919 and sacrificed their lives to secure a free Latvia. The service is distinguished by the presence of members of Latvian fraternities and their colours, marking the special role of fraternity members in Kalpak’s battalion and the battles for Latvian freedom In celebration of our Latvian heritage, an ecumenical worship service is usually held as part of the Latvian Song Festival programme. On the 18th of November, Latvians throughout the world remember the proclamation of a free Latvia in 1919 and give thanks to God for the gift of freedom. During the years of brutal and illegal Soviet occupation of Latvia (1943-1993), this memorial service was often very solemn, remembering those who still suffered under communist rule. However, after Latvia regained her independence in 1993, the mood of our November 18th worship has been one of promise and celebration. On the Sunday closest to June 14th, St. John’s congregation remembers the thousands of innocent victims of Soviet communist oppression who were deported during the terrible year of 1941 and in subsequent terror campaigns during the illegal Soviet occupation of Latvia. The Fourth Sunday of Advent is an informal morning worship service of hymns and readings, followed by the decoration of the Christmas tree and the altar area. It is a service for the whole family with young and old participating in the fun – and enjoying carols around the grand piano in the church, the mulled wine, hot chocolate and traditional Christmas treats as well!