Citas Saites Other links Latviešu Centrs Toronto Latvian Canadian Cultural Centre, Toronto www.latviancentre.org Sv. Andreja ev. lut. draudze St. Andrew's Latvian Church Toronto https://standrewslatvian.org/en/ Toronto Austrumu ev. lut. draudze The East Toronto Ev. Luth. Latvian Church www.stbarnabas-toronto.com/pages/latvian_cong regation.html Latvian Evangelical Lutheran Church in America http://www.lelba.org/lv/

Par Mums Par Draudzi Draudzes Padome un Darbinieki / Council Pieejamība / Accesibility Arhīvs / Archive Garīgā vadība / clergy LELBA Latvian Church in the World Citas Saites / Links Draudzes vēsture / History About Us Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Draudzes Vēsture︱History of our Church Draudzes Padome un Darbinieki ︱Church Council Garīgā vadība ︱ Clergy LELBA︱LELBP Arhīvs︱Archive Pieejamība︱Accessibility Citas Saites︱Links Mācītājs ︱ Pastor

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Diskusiju grupa Faith and Spirituality Group The discussion group, sponsored by St. John’s’ English ministry but open to both congregations and committed non-members (at the group’s discretion), is continuing its mission to provide a means of scriptural study both for our non Latvian speaking members and also for Latvian speakers who feel more comfortable discussing issues of faith in English or who just wish to join in. The group meets weekly on Sunday evenings, gathering at 7:00 p.m. on zoom for fellowship, and discussing issues of faith in the context of studying a selected biblical (or other) text.

All information about St.John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto! News, Announcements, About Information, Blog, Rental Space Available! MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM BULLETIN | LAPINA HERE DIEVKALPOJUMI WORSHIP Svētdienās / Sundays 11:00 Join Live | Pievienojies Tiešraidei MOVIE NIGHT APRIL 24TH 6PM ANNUAL GENERAL MEETING 19TH APRIL 1PM Video Subscribe to receive Worship information & News! WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM BULLETIN | LAPINA HERE MOVIE NIGHT APRIL 24TH 6PM ANNUAL GENERAL MEETING 19TH APRIL 1PM REMINDER: ST. JOHN’S EVANGELICAL LUTHERAN LATVIAN CHURCH OF TORONTO SPECIAL MEETING AND ANNUAL MEETING OF MEMBERS will be held Sunday, April 19, 2026 at 1:00 p.m at 200 Balmoral Avenue Toronto Please attend in person or through the ZOOM platform. For those choosing at participate through ZOOM here is the link: https://us06web.zoom.us/j/87096682659?pwd=oVL1f5h8bw1yPvPAAZ5fsStQtwsSFY.1 Meeting ID: 870 9668 2659 and Passcode: 9412720609. Please join at least 15 minu Felting with Inga Zariņa! - 15. March 12:30pm All are welcome ! 15. March after the worship service - 12:30pm Respite for the Caregiver Are you stressed out due to the care you provide for aging parent or a challenging friend? Next dates : February 24th, 11am - 1pm February 3rd, 11am - 1pm Nokavēji? │ Missed it ? Vari noskatīties pieejamos video šeit Video Watch available videos here Saņem Ziņas! join the mailing list Get Involved! Iesaisties! Jaunumi un Notikumi │ News & Events Garīgā dzīve │ Spiritual Life Ziedo │ Donate Saulaine Vārds un Lūgšana │Word & Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Jaunumi News WORK BEE IN SAULAINE APRIL 18TH AND POETRY READING APRIL 17TH MUSICAL WORSHIP CONCERT 19TH APRIL 11AM BULLETIN | LAPINA HERE MOVIE NIGHT APRIL 24TH 6PM ANNUAL GENERAL MEETING 19TH APRIL 1PM REMINDER: ST. JOHN’S EVANGELICAL LUTHERAN LATVIAN CHURCH OF TORONTO SPECIAL MEETING AND ANNUAL MEETING OF MEMBERS will be held Sunday, April 19, 2026 at 1:00 p.m at 200 Balmoral Avenue Toronto Please attend in person or through the ZOOM platform. For those choosing at participate through ZOOM here is the link: https://us06web.zoom.us/j/87096682659?pwd=oVL1f5h8bw1yPvPAAZ5fsStQtwsSFY.1 Meeting ID: 870 9668 2659 and Passcode: 9412720609. Please join at least 15 minu Sat, Apr 18 Saulaine Work Bee / Camp Saulaine Learn more Apr 18, 2026, 9:00 a.m. – 1:00 p.m. Camp Saulaine, 5813 20th Sideroad, Utopia, ON L0M 1T0, Canada Share Sun, Apr 19 Worship Service with CONCERT / Toronto Learn more Apr 19, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Apr 19 SPECIAL AND ANNUAL GENERAL MEETING OF MEMBERS / Toronto Learn more Apr 19, 2026, 1:00 p.m. – 3:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Fri, Apr 24 Movie Night! / Toronto Learn more Apr 24, 2026, 6:00 p.m. – 8:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda Au Hasard Balthazar Share Sun, Apr 26 Worship Service / Toronto Learn more Apr 26, 2026, 11:00 a.m. – 12:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Tue, Apr 28 Respite for the Caregiver / Toronto Learn more Apr 28, 2026, 11:00 a.m. – 1:00 p.m. Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda led by Rasma Caune Share

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Koris un vokālais ansamblis //Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu, dziediet tam Kungam visa pasaule! Dziediet tam Kungam, teiciet Viņa vārdu, sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu! Ps.961-2// Koris savu darbu sāka 1958. gada maijā. Bez dziedāšanas draudzes dievkalpojumos korim bija arī vairāki patstāvīgi koncerti baznīcā, atskaņojot divas Č. Gunō orātorijas – Nāve un dzīvība un Atdzimšana, izvilkums no F. Mendelsona oratorijas Elija, Mandersa orātorijas No Eļļas kalna līdz Golgātai 1. daļu, kā arī citus lielāka apmēra darbus. Koris ar lielu cītību un mīlestību sava ilggadējā diriģenta Jāņa Baruša vadībā nodevās garīgo koŗa dziesmu kopšanai, izpelnīdamies atzinību klausītāju un mūzikas kritiķu vērtējumos. Diemžēl, 1970 – to gadu sākumā dziedātāju skaits samazinājās, tā kā 1976. gadā koris savu darbību pārtrauca. Savā 18 gadu darbības laikā koris iegādājās un draudzei dāvināja flīģeli, kā arī atbalstīja dievnama celšanu. Brigita Alka stāsta par grūto izšķiršanos vadīt draudzes vokālo ansambli: "1978. gada vasarā Saulaines nometnē neparedzētu apstākļu dēļ man iznāca novadīt Andreja Jansona dziesmu spēli " Sarkangalvīte”. Pēc izrādes ārā pie Saules šķūņa man pienāca daži draudzes locekļi un lūdza, lai es nodibinu draudzes kori. Es pateicos par lūgumu, bet tūlīt to noraidīju, jo teicu, ka dzīvoju Bafalo; tādēļ nebūtu pārāk viegli vai praktiski uzņemties vadīt kori Toronto. Rudenī man piezvanīja draudzes macītājs Ivars Gaide un atkal lūdza, lai es uzsāku draudzes kori. Atkal atbildēju – nē, ka tas tiešām nebūtu reāli kaut ko tādu uzsākt attālumu dēļ, un pie tam – es vēl pilnu laiku strādāju kā skolotāja. Bet – tad mācītājs Gaide man teica, ka es nedrīkstot šo lūgumu noraidīt, jo kāds augstāks spēks mani lūdzot. Pēc tādiem vārdiem nezināju ko darīt. Jutos ļoti neērti. Tad beidzot teicu, ka es izmēģināšu, vai tas būs iespējams. Visu pārrunāju ar manu māsu Inesi, un viņa mani mierināja, ka taču esot vieta kur man palikt, kad esmu Toronto. Tā sasaucām pirmo mēģinājumu, kas notika māc. Ivara Gaides mājās, 1978. g. oktobrī." Pēc divu gadu pārtraukuma 1978. gadā tika nodibināts draudzes vokālais ansamblis Brigitas Dobeles-Alkas vadībā. Tas pirmo reizi dziedāja draudzes 30 gadu svētku Dievkalpojumā. Ansambļa darbība izpaužas daudzpusīgā veidā. Kopš 1985. gada tam ir bijuši daudzi patstāvīgi koncerti, ieskaitot viesošanos Grand Rapidos, Kalamazū, Hamiltonā, Ročesterā, Bafalo un Otavā. Ansamblis ir ņēmis dalību arī Latvijas universitātes gadasvētkos un 18. novembŗa atzīmēšanā Toronto un Hamiltonā. 1987. gadā tika ieskaņota magnetofona kasete "Ziemssvētku vakars”. Jau par tradiciju ir kļuvuši Ansambļa koncerti baznīcā Ziemsvētku ieskaņai kopā ar ērģelnieci māc. Anitu Gaidi. Kā savu svarīgāko pienākumu Ansamblis tomēr uzskata draudzes Dievkalpojumu kuplināšanu. Savas darbības 10 gadu jubileju Ansamblis nosvinēja baznīcā ar koncertu 1988. gada 5. novembrī. Apbrīnojuma ir diriģentes Brigitas Dobeles-Alkas enerģija un nodošanās šim darbam, jo viņas dzīvesvieta ir Bafalo. Šogad Ansamblim piepildās 20 pastāvēšanas gadi. Ir veikts loti daudz. lestudēts plašs garīgais un laicīgais repertuārs oriģinālvalodās. Ansamblis sadarbojas ar bračistu Arturu Jansonu un čellistu Juri Ķēniņu un, protams, ar ērģelnieci Anitu Gaidi. Kopš dibināšanas Ansamblī vienmēr aktīvi piedalījies arī draudzes mācītājs, kaut arī baznīcā viņam dziedāšanas reizēs veikli jāparvietojas no altāŗa telpas uz balkonu pie Ansambļa. 1991. gadā 9. Latviešu dziesmu svētku rīcības komiteja, izvērtējot ansambļu vienības, kas piedalījās svētkos, Sv. Jāņa draudzes Ansamblim piešķīra atzinības rakstu kā aktīvākam ansamblim Ziemeļamerikā. 1989. gadā Baznīcas virsvalde apbalvoja Brigitu Dobeli-Alku ar Baznīcas virsvaldes atzinības rakstu. Par draudzes mūzikālo darbu runājot, šeit pienākas pieminēt arī mūsu ērģelniekus. Pirmā draudzes ērģelniece bija Edīte Timermane-Ozola līdz 1964. gadam. Pēc tam viņas vietā nāca Jānis Barušs, kas šo pienākumu veica 17 gadus. Sākot ar 1981. gadu, tagad mūsu draudzes ērģelniece ir māc. Anita Gaide. Ne reti mūsu draudzes Dievkalpojumos un koncertos spēlē arī pašu draudzē izaugušā ērģelniece Ruta Āze un Maikels Rundāns. Draudzes vokālais "Ansamblis"; 3. no kr. ērģelniece Anita Gaide, 4. – diriġente Brigita Dobele-Alka. Draudzes koris 1963. g. 12. maijā atskatījās uz 5 gadu darbību. 1. rindā 4. no labās diriģents Jānis Barušs. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

About This is your About Page. It's a great opportunity to give a full background on who you are, what you do and what your website has to offer. Double click on the text box to start editing your content and make sure to add all the relevant details you want to share with site visitors. Mission This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors. Vision This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors.

Donate! Ziedo ! Digital Donations Forms PDF Donation Form We are grateful that you have supported us by your donations. Using your help we can go on by providing worship service, Zoom broadcasts and different ways of serving our congregation and community. Please, use this for digital form You can use this form for annual givings and also specify donation reason in Donation for box Ziedo ! Donate One time donation First name / Vārds Last name / Uzvārds Email Select an Address Donation for ( Ziedojums priekš ) : Other / Cits : In honour of (Par godu) : In memory of (Piemiņai ) : Additional comments Donation amount ( Ziedojuma kopsumma ) C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation. You can also still use this form for a physical form Ziedo aizpildot pievienotu formu | Donate by using the added form click here for general donation form file Paldies! Digital Donations Forms PDF Donation Form

Garīgā vadība Clergy Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Bijušie draudzes garīdznieki: / Former clergy Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide Diakone / Deacon Aina Avotiņa Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Pastor Girts Grietins was born in Latvia and grew up in Cesis, where as a young Christian he joined Cesis’ St. John's church. Later followed years of study in the Faculty of Theology (University of Latvia) and the Luther Academy. From 1997 – 2002 he started to serve in The Evangelical Lutheran Church of Latvia as an evangelist in Rubene. In 2002 he was ordained as a pastor and served in the Jaunjelgava, Daudzeva, Sece and Selpils congregations. In 2017 together with his wife Ilze and three children he moved to Toronto and began to serve at St. John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto. Pastor Girts is interested in Christian apologetics - the clarification and defence of faith against the challenges of our times. He has also been involved in translating theological books from English to Latvian. One of his inspirations in theology comes from the English author, scholar and apologist C. S. Lewis. Pastor Girts has translated Lewis’ popular books "Mere Christianity" and "The Great Divorce," as well as the American apologist’s and pastor’s Timothy Keller's books “Reason for God" and "Counterfeit Gods". These authors helped him to understand and experience the Christian faith. Pastor’s mottos: Ask, and it shall be given you; seek, and ye shall find; knock, and it will be opened. /Jesus/ “I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else.” /C. S. Lewis/ Mācītājs Ģirts ir dzimis Latvijā un uzaudzis Cēsīs, kur arī kā jaunietis sāka apmeklēt Cēsu sv. Jāņa baznīcu. Vēlāk sekoja studiju gadi LU Teoloģijas fakultātē un Lutera Akadēmijā. Pirmā kalpošana draudzē kā evaņģēlistam bija no 1997. - 2002. gadam Rubenes draudzē.
 2002. gadā viņš tika ordinēts par mācītāju un līdz 2016. gadam kalpoja Jaunjelgavas, Daudzevas, Seces un Sēlpils draudzēs.
 2017. gadā kopā ar sievu Ilzi trīs bērniem pārceļas uz Toronto un sāk kalpot sv. Jāņa draudzē. 
Ģirtam interesē apoloģētika jeb kristīgās ticības skaidrošana un aizstāvēšana pret mūsu laika izaicinājumiem, kā arī mācītājs ir nodarbojies ar teoloģisku grāmatu tulkošanu. Latviski Ģ. Grietiņa tulkojumā iznākušas angļu rakstnieka K.S.Lūisa grāmatas - "Vienkārši kristietība" un "Svarīgā izšķiršanās", kā arī Timotija Kellera grāmatas “Kāpēc gan ticēt Dievam?” un “Viltus dievi”. Mācītāja moto: Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai. Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5) Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Mācītājs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Māc. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Mācītājs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Mācītājs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Diakone / Deacon Aina Avotiņa Dzīves gaitas iesākas Saldū, Latvijā 1926. gada 27. jūnijā. Pamatskolas un ģimnāzijas gadi arī vadīti turpat. Trimdas sākuma gadi vadīti Vācijā. Ieceļoju Anglijā un ieguvu reģistrētās medicīnas māsas tiesības. Pēc tam vēl papildināju studijas lai kļūtu par reģistrētu vecmāti (midwife), kā arī specializējos pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā. Pēc tam iesāku studijas anglikāņu „Mount Hermon Theological College” Londonā un 1956. gada nobeidzu ar uzslavu. Ņēmu kursus tropisko slimību ārstēšanā, jo sajūtu aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā. No 1957. gada līdz 1965. gadam strādāju Tanzanijā, Āfrikas austrumu daļā ar internacionālo starpkonfesionālo misijas biedrību „African Inland Mission”. Vienu gadu vadīju pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera. Pēc tam vadīju galveno misijas slimnīcu un izveidoju bērnu veselības klīnikas, kā arī vadīju lielo spitālīgo koloniju (ap 1,000 pers.). Līdztekus arī apmācīju vietējo personālu un sniedzu garīgo aprūpi, jo biju iemācījusies vietējo valodu – Kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzanijā bija primitīvi, bet bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem. Toronto ieceļoju 1965. gada beigās. Nobeidzu slimnīcas administrācijas kursus Toronto universitātē un 24 gadus nostrādāju Toronto „Wellsely” slimnīcā kā direktore/vadītāja visās nozarēs ( Director Evening/Night Hospital Services). Blakus maizes darbam apmeklēju LELBA’s Teoloģijas Kursus 5 gadus un tiku ordinēta par evanģelisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto. Sv. Jāņa draudzē vadu aprūpes darbu, palīdzu draudzes mācītājam, darbojos draudzes padomē un dāmu komitejā, ko-ordinē sadarbību ar 6 māsu draudzēm Latvijā (Skrunda, Tērveti, Lipaiķiem, Rūjienu, Mazsalacu, Umurgu) un esmu šis draudzes vairākas reizes apmeklējusi. 6 gadus arī biju LELBA Kanadas apgabala dāmu komitejas referente. Ekumeniskā darbā esmu bijusi vietējās sadarbības grupas „Churches on-the-Hill” sieviešu „World Day of Prayer” rīcības komitejā. Jau 10 gadus esmu bijusi Londonas (Ontario) Trīsvienības draudzes garīgās dzīves vadītāja un darbojos arī Sv. Katrīnas (St. Catherines, Ontario) draudzē. Esmu publicējusi rakstus „Ceļa Biedrī”, lasījusi referātus par reliģiskiem gan arī literāriem tematiem latviešu sabiedrībā, vadījusi svētbrīžus kā skolās tā arī vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Esmu arī vadījusi dievkalpojumus citās LELBA’s Kanadas apgabala draudzēs atvietojot mācītājus. Teoloģisku izglītību esmu turpinājusi ar vairākiem kursiem un lekcijām. Deacon Aina Avotiņš was born in Saldu, Latvia on June 27th, 1926, where she also attended primary and secondary school. During World War II, she fled to Germany and later emigrated to Great Britain, where she completed her studies to become a Registered Nurse. She also completed courses to be a registered midwife and later specialized in premature infant care. Aina Avotiņš then began studies at Mount Hermon Theological College of the Anglican Church and graduated with honours in 1956. She also took courses in tropical disease treatment, because she felt God’s call to work in foreign missions. From 1957 to 1965 Aina Avotiņš worked in Tanzania with the international inter-denominational African Inland Mission. For one year she directed the first aid station at Lake Victoria, after which she was director of the principal mission hospital, where she developed a children’s health clinic and also administered the large leper hospital of about one thousand patients. In addition to her administrative duties, Aina Avotiņš also taught her skills to the local staff and, because she had learned the indigenous Kiswahili language, was able to give pastoral care to patients and staff alike. Aina said that “my life and work conditions there were very primitive, but it was a joy to help other people!” In 1965 Aina emigrated to Toronto and completed hospital administration courses at the University of Toronto. She then began her 24 years of service at Toronto’s Wellsley Hospital as Director of Evening/Night Hospital services. Aina also attended the Theological Courses of the Latvian Evangelical Lutheran Church and was ordained as Deacon on November 8th, 1985 at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. At St. John’s, Aina directed pastoral visitation, assisted the minister in worship, served on the church Council and Ladies Auxiliary committee and directed our Sister congregation program, expanding it to include six congregations ( Umurga, Skrunda, Lipaiķu, Mazsalaca, Tērvete, Rūjiene) in Latvia. Aina has made many visits to all of these congregations and strengthened our friendship with them. Aina Avotiņš has published many articles in Ceļa Biedrs, a journal of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, as well as presented numerous lectures on religious and literary topics at various Latvian community organisations. In the Canadian district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, Aina was co-ordinator of the Ladies’ Auxiliaries and has been supply pastor on numerous occasions, most frequently in St. Catherines. In addition to her duties at St. John’s, since 1996 Aina Avotiņš has had pastoral charge of Trinity Latvian Lutheran Congregation in London (ON). Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs PERSONĀLI DATI Dzimšanas datums: 1945. gada 21. janvārī Dzimšanas vieta: Freiberg (i. Sachsen), Vācijā Kristīts: 1945. gada 4. martā Iesvētīts: 1962. gada 10.jūnijā Lakewood un New Brunswick latviešu ev.- lut. Draudzē (New Jersey, ASV) Ordinēts: 1976. gada 8. augustā (Latvijas ev.-lut. Baznīca Trimdā) Vecāki: tēvs: Māc. Žanis Kristbergs †; māte: Tekla Alise Kristbergs † Ģimenes stāvoklis: precējies 1989. gada 26. augustā (Lilita Irene Strīpnieks,B.A.,M.L.S., M.P.A.) Pavalstniecība: ASV IZGLĪTĪBA 2007 – Th.D. (Doctor of Theology) kandidāts, (Theological / Interdisciplinary Studies) Trinity College in The University of Toronto 1996 – D.Min., (Doctor of Ministry) Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Disertācija: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” Šīs analīzes socioloģijas teorija proponē, ka, trimdas laikā diferenciācijai starp latviešiem un mītnes zemes kultūrām samazinoties, diferenciācija ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu (bijušo trimdinieku) starpā pieaug. Latviešu luterāņu baznīcas uzdevums trimdas sākumā bija minimalizēt starplatvisku diferenciāciju un maksimalizēt diferenciāciju starp latviešu tautu un mītnes zemes kultūru. Tagad, teoloģisko mandātu un vietējās asimilācijas dēļ, latviešu luterāņu baznīcas uzdevums ir mainījies: tā nekalpo tikai latviešu tautas kopībai, bet arī vietējai draudzei, ar tās atšķirīgām vietējām kulturālām un valodas prasībām. 1976 – M.Div. (Master of Divinity), Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (Vēsturē), University of Maine, Orono, ME Tēze: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” Vairākas problēmas saistītas ar Anabaptistu historiografiju tika analizētas, sevišķi tās saistītas ar Ernst Troeltsch „sektu teoriju”, teoloģiskiem pamatojumiem Anabaptistu politiskai teorijai, un Anabaptistu saistību ar 16.g.s. humānistu kustību. 1969 – B.A. (Vēsturē), Monmouth College, West Long Branch, NJ Bakalaura tēze: “The Heretics of Roland Bainton” VOKĀCIJAS AMATI LELBāL 1995-2004 – Prāvests, LELBA Kanadas apgabalā 1985 – Draudzes mācītājs, Sv. Jāņa ev. – lut. latviešu draudze Toronto 1979-1985 – Mācītājs Latviešu ev. – lut. draudzēs Minsterē and Bielefeldē (Vācijā). Amata pienākumi ieskatīja 15 ticības mācības stundas nedēļā Minsteres latviešu ģimnāzijā. CITI LELBA / LELBāL AMATI 1995–2004 – LELBāL Baznīcas Virsvaldes loceklis 1997-2004 – LELBA teoloģijas nozares vadītājs 1997-2004 – Teoloģijas Institūtes direktors 1997-2004 – LELBāL Rītdiena fonda looceklis 1987–1997 – LELBāL Teoloģijas Institūta rīcības komitejas loceklis 1987–1995 – LELBA Baznīcas mūzikas un liturģijas komisijas vadītājs 1987–1995 – Dziesmu grāmatas emendācijas komisijas priekšsēdis 1979–1984 – Redaktors, “Pie Svētavota” (LELBāL Vācijas apgabala garīgais laikraksts) AKADEMISKI DARBI 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung,(Jaunās Derības tekstu pētniecības institūts),Münster universitātē, Vācijā akademische Mittarbeiter / akadēmisks līdzstrādnieks (Līdzstrādnieks vairākos Jaunās Derības tekstu pētniecības akadēmiskos izdevumos un projektos.) 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, (Semināra profesionālu studiju komiteju loceklis) 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) (Profesoru asistents) PERSONĪGAS INTERESES Sporta paukošana ( Salle Santelli (NY), Fechterschaft Warendorf (Vācijā), Minsteres universitātes paukošansas klubs, Toronto universitātes paukošanas klubs, u.c.; Dārzniecība; Mušiņu makšķerēšana; Golfs (14 handicap!); Mūzika – dzied Sv. Jāņa draudzes Vokālā ansamblī, neveikls harpsichord spēlētājs, opera, jazz un vecu mūzikas entuziasts; Lasa daudz kriminālu un vēstures temata romānus ECCLESIASTICAL EMPLOYMENT AND CALL July 1985-2015 – Senior Pastor, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto 1979-1985 – Pastor Latvian Lutheran Congregations of Münster and Bielefeld (Germany) religious studies teacher, Lettisches Gymnasium Münster (In 1978, the pastoral charge of the congregation in Münster was amended to include 15 hours of instruction at the Lettisches Gymnasium.) 1975-1976 Student Assistant, Lutheran Church of the Messiah (Missouri Synod English district), Princeton, N.J. ELECTED AND APPOINTED ECCLESIASTICAL OFFICES 1995-2004 – Dean of the Canadian Conference, Latvian Evangelical Lutheran Church in America administrative head of the Latvian Lutheran Church congregations, pastors and ordained deacons in Canada (17 congregations; 11 pastors, 3 deacons in 5 provinces); co-ordinate regional pastoral care; co-ordinate Latvian congregational life and policy with the Evangelical Lutheran Church in Canada; represent The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad at ecumenical occasions and discussions. As Dean, ex officio member of the Executive Committee of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, the governing body for Latvian Lutheran congregations in Europe, South America, North America, and Australia. 1995 – President of the Canadian registered charity of the Latvian Lutheran Church which administers a capital fund of c. $1.0 million CAN with an annual disbursement of c. $75- 85,000 CAN. - 1996* – Member of the Executive Council, Latvian Evangelical Lutheran Church in America, a synod of Latvian Lutheran congregations in North and South America and a constituent part of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad. 1987-1995 Chairperson, Commission for Liturgy and Music (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) 1987-1995 Editor, Dziesmu Grāmata, the new hymnal and service book of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad and The Evangelical Lutheran Church of Latvia. 1979-1984 Editor, “Pie Svētavota” (“At the Wellspring”), a quarterly journal of church life published by the German district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile. ECUMENICAL MINISTRY 2001-2003 – Chairperson, “Churches on-the-Hill” 1995 – Member of the “Churches-on-the-Hill” community of nine congregations (2 United Church, 2 Anglican, 2 Roman Catholic, 1 Presbyterian, 1 Baptist, 1 Lutheran) in the Forest Hill area of Toronto. This association of churches organises frequent community ecumenical worship services and other events and supports and hosts various ministries (Out of the Cold, Food Bank, Community centres, etc.). 1978-1985 Participated in various ecumenical projects and ministries of the Arbeitskreis christliche Kirchen in Münster/W. (Germany); Founding member of the Förderkries für Kirchenmusik, a foundation for the advancement and support of sacred music in Münster/W. OTHER COMMUNITY POSITIONS 1988-1991 Board of Directors “Kristus Dārzs”, Latvian Senior Citizens’ and Nursing Home (Woodbridge, ON) 1992 – Executive Council, Latvian National Federation in Canada 1984 Vice-Chair, Organising Committee First Global Latvian Cultural and Song Festival, Münster (Germany). The 8 day Festival hosted over 7,000 singers, folk-dancers, musicians, theatre groups and other participants in a celebration of Latvian culture. PERSONAL DATA Date of birth: January 21, 1945 Place of birth: Freiberg (i.Sachsen) Germany Baptised: March 4, 1945 Confirmed: June 10, 1962 (Latvian Evangelical Lutheran Church of Lakewood and New Brunswick, NJ) Ordained: August 8, 1976 (Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile) Parents: Rev. Žanis Kristbergs (deceased); Tekla Alise Kristbergs (deceased) Marital status: married (August 26, 1989) to Lilita Irene Stripnieks, B.A., M.L.S., M.P.A. PERSONAL INTERESTS Reading: histories, detective novels. Favortie authors: P.D. James, Arturo Perez-Reverte, Henning Mankel, John Le Carre. Music: sing with church chamber choir; rebuild my harpsichord; listen to jazz, baroque music, and opera. Fly fishing Gardening Cooking (Awarded “Best in class – yeast breads” and “Best in Show” at the Ocean County (NJ) Fair, 1981. Sports: former competative fencer: member of Salle Santelli (New York), fencing club of The University of Münster (Westf.), Fechterschaft Warendorf (fencing club of the German national pentathalon team); golf rowing (Argonaut Rowing Club) 1987-1990 CHURCH AFFILIATION Evangelical Lutheran Church in Canada (Eastern Synod) The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad EDUCATION 2007 – Th.D. (Doctor of Theology- Interdisciplinary Studies) studies at Trinity College (University of Toronto) Faculty of Divinity 1996 – D.Min., Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Dissertation: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” The dissertation examines how societies build, maintain, and preserve their cultural boundaries to establish, protect and preserve their own identity and differentiate themselves from other cultures. The example of the Latvian Lutheran Church, particularly its history since 1945, was used as a case study. Biblical models of exile were used as potential models for the development of contemporary church and congregational identity. 1978-1984 – Westfälische Wilhelms Universität (Münster, Germany) Promotion ohne Abschlussprüfung course of study; Proposed dissertation: “Jakob Böhme and 17th century English radical movements” 1976 – M.Div., Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (History), University of Maine, Orono, ME Thesis: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” The thesis examined the historiography of the Anabaptist movement, particularly the problems related to sect theory, the theological basis of political theory, and the relationship of Anabaptist to the Humanist movement. 1969 – B.A. (History), Monmouth College, West Long Branch, NJ Senior project: “The Heretics of Roland Bainton” ACADEMIC POSITIONS 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung, (Institute for New Testament Textual Research), Münster, Germany Staff Member / akademische Mittarbeiter Participated in the following projects and publications: prepared English apparatus for The Greek-English New Testament read and prepared proofs for 26th edition of the Nestle-Aland Greek New Testament text revised Schmoller Handkonkordanz prepared initial revision project of Bauer-Arndt-Gingrich lexicon revised apparatus for Synopsis of the Four Gospels 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, Professional Studies Committee member 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) Undergraduate Assistant. GRANTS AND RESEARCH 2002 – “Aid Association for Lutherans” (now called “Thrivent”) grant of $10,000(US)for the study of “Liturgical needs in a bi- and multi-lingual ethnic heritage church”. The major part of this project dealt with the theological and sociological basis for the incorporation and use of non-Latvian languages in the worship and societal life of Latvian congregations outside of Latvia. RECENTLY GIVEN LECTURES AND WORKSHOPS September, 2004 – Latvian State Archive in Rīga, Latvia (Latvijas Valsts archīvs) Conference: “Exile, culture and national identity” . Presented paper: “Differentiation and Identity” June, 2004 – Chair, Religion section – Association for the Advancement of Baltic Studies , 19th Conference on Baltic Studies (University of Toronto). November, 2002 – Daugavpils University (Latvia): International Conference on “Emmigration and Culture” 2 lectures (Daugavpils Universitāte, starptautiska konferencē “Emigrācija un kultūra” referāti) Victor Turner’s theories of liminality and communitas and their application to the Latvian Lutheran Church in exile. Identity problems and challenges of the Latvian Lutheran church outside of Latvia. November, 2001 – The Evangelical Lutheran Church of Canada, (Eastern Synod) Synod Council workshop: “The dynamics of ethnic churches and congregations” June, 2000 – The American Association of Baltic Studies Annual Convention (Georgetown University, Washington, D.C.); “Changes in models of ministry in the Latvian Lutheran Church: challenges for ethnic ministry” April, 1999 – The Latvian Evangelical Lutheran Church in America and The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad Executive committee, (Toronto) Leadership workshop: “The theological challenges of our history: models and dynamics for the future of the Latvian Lutheran Church Abroad.” November, 1998 – Evangelical Lutheran Church in America Pastors Convocation of the New Jersey Synod, Lectures: The immigrant experience and the church Ethnic churches as models for mainline churches August, 1997 – Conference of lay workers and pastors in Bonn/Annaberg (Germany); Lectured and conducted workshops on ethnic church dynamics and the Latvian Lutheran Church EDUCATIONAL POSITIONS IN CHURCH 1997-2004 – Director, Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad) The Institute of Theology gives a Latvian context to theological studies; provides a supplementary studies program for candidates for ordination in The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad; prepares candidates for the ordained deaconate; trains lay workers and administrators; provides a forum for Latvian clergy to discuss issues of mutual interest. invites lecturers from Seminaries and Schools of Theology from Canada, the United States, and Europe. Institute participants come from Canada, The United States, Germany, Great Britain, Sweden, Australia, Argentina, Brazil, and Latvia. The number of participants for various programs has ranged from 20 to 125. From 1997 to 2001, the Institute was been held at Emmanuel College (Victoria University) in the University of Toronto. 1997-2004 – Chairperson, Commission for Theological Studies (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) Responsibilities: supervise study programs for students of theology supervise study programs for deaconate candidates ex officio member of ordination examining committees 1987–1997 – Member, Organisational Committee Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad). Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Ērģelniece Anita Gaide (Rundāne) beigusi Toronto Karālisko konservatoriju ar zelta medālu ērģeļu spēlē, iegūstot ARCT un ARCCO diplomus. Studijas turpinājusi Parīzē pie Jean Langalie un André Isoir, kur arī ieguvusi Schola Cantorum virtuozitātes diplomu. Spēlējusi pasaules slavenās katedrālēs un koncertzālēs kā: Ķelnes Domā, Sv. Pāvila katedrālē un Karāliskā Alberta aulā Londonā; Klīvlandes un Otavas katedrālēs, Sidnejas Opernamā, Rīgas Domā. Piedalījusies 20 latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā un Eiropā, daudzos koncertos, kā arī gandrīz visās Ērģeļu dienās. Trīs reizes bijusi to atbildīgā rīkotāja. Spēlējusi "CBC Organists in Recital" raidījuma sērijā. Viņas vārds ir bijis atrodams Who’s Who in Music. Kopš agrās jaunības, apmēram 45 gadus, Anita ir bijusi patstāvīga ērģelniece dažādās baznīcās Toronto, Kanādā un Holandē. Kopš 1981. gada viņa ir ērģelniece Sv. Jāņa latviešu draudzē Toronto. Blakus mūzikālai izglītībai un profesionālai darbībai Anita Gaide ir ieguvusi 6 akadēmiskus grādus: bakalaura un maģistra grādus angļu un latīņu valodās. Viņa ir strādājusi kā skolotāja un akadēmiskā padomdevēja kopš 1981. gada. Ir korporācijas Spīdola locekle. 1993. gadā viņa ieguva maģistra grādu M.Div.) teoloģijā, bet 2003. gadā pabeidza teoloģijas doktora (Th.D) studijas un aizstāvēja savu disertāciju. Viņu ordinēja par luterāņu mācītāju 1995. gadā. Kā mācītāja viņa strādā Sv. Jāņa un Austrumu draudzēs Toronto, īpaši palīdzot aprūpes darbā. Tāpat ilgus gadus palīdz Kristus Dārzā. Organist Anita Gaide (Rundane) graduated from the Royal Conservatory of Music in Toronto with a gold medal in organ performance, where she also compelted her ARCT and ARCCO diplomas. She continued her studies in Paris with Jean Langalie and André Isoir, where she also received the Schola Cantorum virtuoso diploma. She has performed in some of the world’s most famous cathedrals: Cologne Cathedral in Germany; St. Paul’s Cathedral and Royal Albert Hall in London, England; the Cathedrals in Cleveland and Ottawa, the Sidney Opera House, and Riga’s Dome Cathedral. She has also participated in 20 Latvian Song Festivals in North America and Europe, in many concerts, as well as in most of the Latvian Organ Festivals. On three occasions, she was the Artistic Director of these festivals. She has performed on the CBC Organists in Recital broadcast series. Her name has appeared in the Who’s Who in Music. From a very young age (approx. 45 years), Anita has held longstanding positions with various churches in Toronto and Holland. Since 1981, she has been the organist at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. Alongside her musical education and professional experience, Anita Gaide has also compelted 6 academic degrees: Bachelor’s and Master’s degrees in English and Latin. She has worked as a teacher and academic counsellor since 1981 and is a member of the Latvian sorority Spidola. In 1993, she earned her Master’s degree (M.Div.) in theology and in 2003 completed her doctoral studies (Th.D.) and defended her dissertation. She was ordained as a Lutheran minister in 1995. As a minister, she presently works for St. John’s Latvian Lutheran Church and East Toronto Latvian Lutheran Congregation based in St. Barnabas Church in Toronto, where she is particularly involved in their outreach programs for people in need. She has also worked for many years with the Latvian long-term care facility „Kristus Darzs”.

Rent Our Space Conveniently located near Avenue Rd. & St. Clair Ave. W. View RENTAL SPACE AVAILABLE! St. John’s church has rental space available for large and small celebrations, all types of activities, meetings and get-togethers. The space includes: a large hall, small hall, stage, fully equipped kitchen, conveniently located elevator and Wi-Fi. Availability: MON. – SAT., Sundays after 3:00 pm. IZĪRĒJAM TELPAS! Mūsu baznīcā ir mājīgas telpas lielām un mazām svinībām, visu veidu nodarbībām, sēdēm un sanāksmēm. Mūsu piedāvājumā ir: liela zēle, maza zāle, skatuve, aprīkota virtuve, ērti pieejams lifts, Wi-Fi. Pieejamas dienas: no pirmdienas – sestdienai, svētdienās pēc 3 pēcpusdienā. Telephone: 416.921.3327 baznica@bellnet.ca / stjohnslatvianchurch@bellnet.ca 200 Balmoral Avenue, Toronto, ON, M4V 1J6, Canada Please contact us for more details! Vairāk informācijai lūdzu zvaniet, vai rakstiet pa e-pastu Large Hall Sanctuary Meeting Room Kitchen Stage Accessibility St. John's Ev.-Lutheran Latvian Church of Toronto is fully accessible including the sanctuary, the lower halls and washrooms. An elevator is available from a door off Poplar Plains Ave, connecting the sanctuary and lower halls. If you wish to use the church's elevator press the accessibility button on the post in front of the glass doors of the elevator vestibule. This website conforms to accessiblity standards AODA / WCAG 2.0 AA.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Palīdzības fonds //Mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo. Vēst. ēbr. 13:14// Palīdzības fonds pie draudzes nodibināts 1951. gada maijā. Tā sākotnējais nosaukums – “Bēŗu fonds” – raksturo šī fonda mērķus un uzdevumus. Tas izveidots, lai sniegtu palīdzību tām ģimenēm, kuŗu piederīgie, fonda dalībnieki, aizsaukti Dieva mierā. Šāda fonda vajadzību diktēja pieredze un materiālais stāvoklis, kādā pirmajos gados atradās latviešu ieceļotāji Kanadā. Fonds tika veidots uz savstarpējas uzticības un godīguma pamatiem, nosakot, ka katrs fonda dalībnieks maksā 1 dolaru kāda cita fonda dalībnieka nāves gadījumā. Fondā varēja iestāties ikviens latvietis, neatkarīgi no viņa konfesrjas vai piederības draudzei. Dzīves dārdzībai pieaugot, šī iemaksa tika paaugstināta pēc vajadzības. Vēl pirms 10 gadiem Palīdzibas fondā bija tuvu pie 900 maksātāju biedru, kas tagad fondā var iestāties tikai pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Arvien pieaugošais mirušo skaits fonda dalībnieku skaitu 1988. g. bija samazinājis uz 528. Pirmajos desmit gados bēŗu izmaksa katrā gadījumā bija $500; tad tā tika paaugstināta uz $700, bet beidzot uz $1000. Pēdējos gados tādu gadījumu bija ap 25 gadā. Fonda kapitāls 1988. gada beigās bija $370,707. Fonda pirmā valde bija šāda: mācītajs A. Lūsis (priekšsēdis), J. Rolavs (pr. vietnieks), A. Vanags (sekretārs), A. Dobelis (kasieris) un A. Atteka (loceklis). Kopš tā laika palīdzibas fonda vadītāji ir bijuši māc. A. Briedis, V. Burkēvics, J. Rolavs, K. Ozoliņš un pēdējais A. Vanags. 1992. gada oktobrī dalībnieku skaita samazināšanās un financiālu apsvērumu dēļ Palīdzības fondu likvidēja. Atlikušos līdzekļus sadalīja tā dalībniekiem. Samariešu kopa - Aprūpes darbs //Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi. 1 vēst. Kor. 12:26// Diakone Aina Avotiņa Pats jaunākais no institūtiem, kas veidojušies Sv. Jāņa draudzes pajumtē, bija nelielā Samariešu kopa, kas veica kristīgu mīlestības darbu, apmeklējot slimos un vientuļos draudzes locekļus un citus tautiešus. Sevišķa vērība tika piegriezta nervu slimniekiem. Ar Dieva vārdu un kadu mazu dāvanu kopas locekļi centās iepriecināt un stiprināt viņus to bēdās. It īpaši jāpiemin divi kopas locekļi, dib-inātāji – Vilma un Laimonis Kinstlers. Lielā pašaizliedzībā viņi centās katru svētdienu apmeklēt cietējus slimnīcās. Pēc Vilmas saslimšanas un aiziešanas Dieva mierā un pārējiem kopas locekļiem kļūstot vecākiem, Samariešu kopas darbs apsīka. Tagad aprūpes darbu bez īpašas formālas grupas vada diakone Aina Avotiņa. Tāpat tiek apmeklēti slimnīcās un aprūpes mājās esošie draudzes locekļi. Savu reizi talkā arī nāk jauniešu grupa un svētdienas skola. Ziemsvētkos jaunieši iepriecina ar Ziemsvētku dziesmām un korāļiem. Aprūpes nama “Kristus Dārzs” iemītnieki priecājas par svētdienas skolas bērnu apmeklējumiem. Vecākie draudzes locekļi " apaļās" dzimšanas dienās saņem sveicienu kartītes. Kā vienmēr, aprūpes darbam vajag vairāk talcinieku. Papildus līdzekļus aprūpes darbam dod ziedojumi, kas tiek atstāti dievnama Samariešu lādē. Ipašos gadijumos ienāk prāvi ziedojumi. Tā, piemēram, Gvatamalas zemestrīcē cietušajiem 1976. gadā tika nosūtīti 500 dolari. Īpašs palīdzības un sadarbības darbs norit ar māsu draudzēm Latvijā. Rodoties iespējām veikt palīdzības darbu, trimdas draudzes izraudzījās sev māsu draudzes tēvzemē. Mūsu draudzei tagad tādas ir piecas: Mazsalacā, Rūjienā, Skrundā, Tērvetē un Umurgā. Palīdzības darbu un sadarbību ar māsu draudzēm arī koordinē diakone A. Avotiņa. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Sakramenti / Sacraments Lūdzu noklikšķiniet tēmatu, lai to apskatītu: Please choose a topic: Dievgalds / Eucharist Kristības / Baptism Iesvētības / Confirmation Laulības / Marriage Bēres / Funerals More Dievgalds Eucharist The Augsburg Confession (1530), the principal historical statement of Lutheran belief, states that "The church is the assembly of saints in which the Gospel is taught purely and the sacraments are administered rightly." (Article VII). Strengthened and encouraged by the presence of the Risen Christ in the bread and wine of the Eucharist, we are sent by the Spirit into the world to serve others and be witnesses of God's love. At St. John's Latvian Lutheran Church, the Sacrament of the Lord's Supper is celebrated regularly on the first Sunday of each month and on the major feast days of the liturgical year. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities who believe that the Risen Lord is present in this sacrament are welcomed to share the bread and wine of Holy Comunion. We provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, our pastors may celebrate the sacrament with those unable to participate in our regular worship. Please contact our pastoral staff or church office for further information. Baptized children who understand the meaning of the sacrament may receive Holy Communion. This is generally done after a period of instruction and preparation under the supervision of the pastor, parents and religious education teachers. Please contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. Fritz Traugottt Kristbergs for complete information. The theological foundations and practical principles of The Sacrament of Holy Communion in the Lutheran tradition are outlined in the following "Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzē Svētā Vakarēdiena sakraments ir svinēts pirmā svētdienā mēnesī, ka arī Baznīcas svētkos un piemiņas dienās. Sv. Jāņa draudze praktizē eucharistisku viesmīlību: visiem iesvētītiem kristiešiem tiek sniegta Kristus klātiene maizē un vīnā. Kristieši no citām konfesijām, kurās tiem ir tiesības saņemt Svēto Vakarēdiena sakramentu, ir sirsnīgi aicināt nākt ar mums pie Dieva galda. Mārtiņš Luters dod īsu izskaidrojumu par Svēto Vakarēdienu Mazā katķismā: Kas ir Svētais Vakarēdiens? Tas ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ar maizi un vīnu mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert, no paša Kristus iestādīts. Kur tas rakstīts? Tā raksta svētās priecas mācītāji: Matējs, Marks, Lūka un Svētais Pāvils. Mūsu Kungs tanī naktī, kad tas tika nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota: to dariet mani pieminēdami.” Tāpat Viņš arī ņēma biķeri pēc vakarēdiena un tie to deva, sacīdams: „Ņemiet un dzeriet visi no tā. Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, mani pieminēdami.” (Mt. 26:26-28; Lk. 14:22-24; Lk. 22:19-20; I. Kor. 11:23-25) Ko Palīdz tāda ēšana un dzeršana? To mums māca vārdi: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un mūžīgā svētība, jo kur grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un mūžīgā svētība. Kā miesa ēšana un dzeršana var darīt tādas lietas? Ēšana un dzeršana vien to nedara, bet tie vārdi, kas tur stāv: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Šie vārdi pie miesīgās ēšanas un dzeršanas Svētā Vakarēdiena ļoti cienījami, un kas šiem vārdiem tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti: grēku piedošana. Kas tādu Vakarēdienu bauda cienīgi? Gavēt un ārīgi gatavoties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi gatavojies, kas tic vārdiem: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Bet kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi gatavojies, jo vārdi: „par jums” prasa visai ticīgas sirdis. Plašāks izskaidrojums par Svētā Vakarēdiena praksi un nozīmi Luterāņu tradīcijā ir atrodas šis lapas angļu valodas daļā. The Theological Foundations of Holy Communion 1. The Lord's Supper was instituted by Jesus Christ himself (1 Cor. 11:23-25; Matt. 26:26-28). 2. In Holy Communion the crucified and risen Christ is present in word and action. This presence is a mystery. 3. Holy Communion is a means of grace through which the crucified and risen Christ awakens faith, saves, forgives, unites, gives life, comforts and strengthens God's people for the work to which they are called in the world. 4. Holy Communion is also a great and joyous thanksgiving (Eucharist - Greek for thanksgiving) for everything accomplished by God in creation, redemption and sanctification. In the Eucharist, God's people give thanks for all of God's blessings. 5. Eucharistic celebrations incorporate the whole Christian church in every time and place. The whole church is involved in each local eucharistic celebration (1 Cor. 10:16-17). 6. In the Lord's Supper, by the power of the Holy Spirit, we remember and experience anew the creative and redemptive acts of God, receive the gift of the presence of Christ, and look forward in anticipation to our future with God. 7. Participation in the Lord's Supper empowers and compels us to imitate the example of our Lord who is both host and servant and to embody and reflect the unity which the Lord's Supper symbolizes. (Lk. 22:24-27; Jn. 13:1-20; 1 Cor. 10:17.) 8. In Baptism we are incorporated into the body of Christ, the church. In Holy Communion the church is nourished and strengthened. Therefore we speak of and practice communion of the baptized. The Practical Principles of Holy Communion 1. In the Eucharist, Christ gathers, teaches and nourishes the people of God. It is these gathered people of God who celebrate the Eucharist. 2. In accordance with traditional church practice and the Lutheran Confessions, an ordained minister, as one whose ministry originates within and is affirmed by the whole church, presides over the eucharistic celebration. Only one ordained minister presides. 3. Persons not ordained may be authorized by the synodical bishop to preside at the Lord's Supper in those situations where an ordained minister is not available for an extended period of time. Such exemptions are allowed for only a specific time, place, and person. 4. Our liturgical practice embodies the priesthood of all believers; therefore, properly trained lay persons serve in a variety of roles including the distribution of the elements. 5. As a participant in the worshipping community and as a symbol of the unity of the church, the presiding minister communes at each Eucharist. Such communion may be served by an assisting minister or be self-administered. 6. The Brief Order for Confession and Forgiveness may be used before the Eucharist. Opportunities for corporate and private confession and forgiveness preceding the Eucharist are especially appropriate during penitential seasons of the Church Year. 7. Holy Communion has two principal parts: the proclamation of the Word and the sharing of the sacramental meal. Surrounded by prayer, praise and thanksgiving, these two parts are so intimately connected as to form one unified act of worship. 8. According to the Lutheran Confessions, Holy Communion is offered every Sunday. 9. The Lord's Supper is God's meal for the baptized. Admission to the Supper is by Christ's invitation, offered through the church to the baptized. 10. As persons move to congregations where practices differ regarding age for first Communion, care needs to be taken that the difference in practice is resolved in a manner which promotes growth in faith and discipleship for all who are concerned. 11. Preparation for the sacrament does not make one worthy to receive the sacrament. However, personal preparation, which may include self-examination, private confession, prayer, fasting, reconciliation with others, and meditation, is encouraged. 12. Personal and corporate educational activities of a life-long nature are encouraged as a means of developing an awareness of and receptivity to the gifts of Word and Sacrament. 13. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities are welcomed to the Lord's Table. 14. Because of the universal nature of the church, Lutherans may participate in eucharistic services of other Christian churches. As a visitor, one should respect the practice of the host congregation. 15. Lutherans traditionally use bread and wine in the celebration of the Lord's Supper. In certain circumstances grape juice is used. (1 Cor. 11:23-26; Matt. 26:26-29; Mk. 14:22-25.) 16. Both elements are offered in Holy Communion. Communicants normally receive both bread and wine. Under certain circumstances the reception of only one element is acceptable. 17. Practices vary as to the use of one loaf of bread or wafers and as to the use of a chalice or individual glasses. A loaf of bread and the common cup are rich biblical symbols of the unity of the church. 18. Holy Communion, usually celebrated within a congregational setting, may also be celebrated in non-congregational settings where the baptized gather for worship. The presider is to be an ordained minister. 19. Congregations will provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to attend public worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, ordained persons may celebrate the sacrament with those unable to participate in public worship. (Occasional Services, pp. 76-88.) 20. The biblical words of institution declare God's action and invitation. They are set within the context of the Great Thanksgiving. A variety of eucharistic prayers is available and their use is encouraged. These prayers of thanksgiving lift up the gracious work of God in creation, redemption, and sanctification. 21. A sufficient quantity of bread and wine to serve the congregation is brought to the altar. Should more of either element be needed during distribution, a further prayer for the sanctification of the elements may be said. 22. The elements offered for the celebration of the Lord's Supper have been set aside for a special purpose. Leftover elements are consumed by those present, or disposed of in an appropriate manner. 23. A variety of practices is followed in the distribution and reception of the elements. The practice chosen should provide the image and experience of unity in the body of Christ. One post-Communion blessing, after all have been served, best expresses this unity. Either kneeling or standing is an acceptable posture for reception. Care needs to be taken to ensure that hospitality is extended to disabled persons. “"Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Kristības Baptism The sacraments of Baptism and the Lord's Supper are means of grace through which God's gracious, forgiving, and nurturing love is freely given to God's people. These sacraments are gifts of God's presence. Baptism is the sacrament of initiation into life with Christ. The Augsburg Confession states that “ the sacraments were instituted not only to be signs by which people might be identified outwardly as Christians, but that they are signs and testimonies of God's will toward us for the purpose of awakening and strengthening our faith" (Article XIII). Parents who wish to have their child baptized or adults desiring baptism for themselves are encouraged to contact the Minister of the Congregation. Baptism normally takes place within the regular corporate worship of the congregation. At St. John’s baptisms in the Latvian language worship service may be in both Latvian and English as necessary. Baptisms within the English worship service are in English only. The theological foundations and practical principles of Baptism in the Lutheran tradition are outlined in the following “Statement on Sacramental Practices ” of the Evangelical Lutheran Church in Canada. No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL / LELBA, 1993), 46. lpp. Kristīšana ir pirmā Dieva žēlastības dāvana, ko svarīgi saņemt pēc iespējas ātrāk. Kristībā mēs topam savienoti ar Dieva uzvaru pār grēku un nāvi, kas iegūta Jēzū Kristū: „Jo mēs līdz ar viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6:4) Turpmākā dzīvē kristība turpina atdot grēkā zaudēto Dieva tēlu un līdzību (lasi 1. Mozus 1:26-27): „Un apģērbiet jaunu cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu” (Kol. 3:10) Kristība liecina, ka piederam Dieva jaunai radībai: „…kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (II Kor. 5:17) Kristības mūs ieved Dieva draudzē – kristīgā Baznīcā: „Jo mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu…” (II Kor. 12:13) Kristībā apliecinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs, un mēs – Viņa bērni. Kristīšana izdarāma dievkalpojuma laikā draudzes vidū. Tikai izņēmuma gadījumā kristība var notikt privāti. Par to nekavējoties jāziņo tās draudzes dievkalpojumā, kurā kristītais ir uzņemts. Pirms kristībām vecākus un krustvecākus mācītājs informē par kristības nozīmi un par bērna garīgās audzināšanas pienākumiem, kuŗus tie uzņemas. Pieaugušie pirms kristīšanas jāiepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem, baznīcas darbu un uzdevumiem, kā arī ar draudzes locekļa pienākumiem un tiesībām. Parasti kristīšanu izdara ordinēts mācītājs/mācītāja; bet ar draudzes mācītāja vai, ja tāda nav, ar prāvesta atļauju to var izdarīt arī neordinēts draudzes loceklis, kurš tad par notikušo kristību nekavējoties ziņo atļaujas devējam. Draudot drīzai nāvei, kristīt var katrs kristīts cilvēks lietojot ūdeni un sekojošos vārdus: „(vārds), es tevi kristu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” Tam seko visu liecinieku kopīgi teikts „Mūsu Tēvs…” Par šādām kristībām jāziņo draudzes mācītājam. The Theological Foundations of Baptism 1. The Sacrament of Christian Baptism is grounded in the life, death, and resurrection of Jesus. The institution of Christian Baptism has its source in the Great Commission and in Jesus' own baptism. (Matt. 28:19-20; Matt. 3:13-17; Mk. 1:9-11; Lk. 3:21-22; John 1:29ff.) 2. In Baptism we die and rise with Christ. God acted in Christ to save us; God acts through Baptism to save us. The baptized are pardoned, cleansed and sanctified in Christ. (Rom. 6:3-5.) 3. In Baptism we are called into the Christian community and incorporated into the body of Christ, in which we are made a new creation, reconciled to God, and entrusted with the ministry of reconciliation. The community of the baptized is, therefore, the body of Christ, continuing God's mission in the world and sharing in the hope of the world to come. (1 Cor. 12:12ff; 2 Cor. 5:14-21.) 4. In Baptism God seals us with the Holy Spirit, who nurtures our life of faith until we enter into the full possession of our inheritance. We are born anew, and marked with the cross of Christ forever. (2 Cor. 1:21-22; Eph. 1:13-14; John 3:1-8; Rom. 6:1-11.) 5. In Baptism we renounce the powers of darkness and dedicate ourselves to participating in the inbreaking reign of God. 6. A person is baptized once; Baptism is not repeated. Christians live and affirm their Baptism through daily repentance, receiving forgiveness and renewal in the Holy Spirit. Baptism is a daily dying to sin and rising to newness of life. The Practical Principles of Baptism 1. Baptism is administered with water in the name of the Father, Son and Holy Spirit. 2. In the baptismal celebration water is used generously. A variety of modes is used; pouring and immersion are rich symbols of the nature of Baptism. 3. Candidates for Baptism are those children born to members of the congregation, children for whom other congregational members assume the responsibility of nurture in the faith, and older children or adults who, following preparation and instruction, declare their faith in Jesus Christ and desire Baptism. 4. Baptism is preceded by a period of instruction. Such instruction in faith and life constitutes training in discipleship. When young children are baptized, the parents and sponsors are instructed; otherwise the baptismal candidates themselves are instructed. This training in discipleship continues for the life of the baptized. 5. The celebration of the Sacrament of Baptism ordinarily includes the following: presentation, thanksgiving, renunciation of sin and evil, profession of faith, baptism with water, laying on of hands and invocation of the Holy Spirit, signing with the cross and welcome into the congregation. 6. Baptism normally takes place within the corporate worship of the congregation and is administered by an ordained minister called by the congregation or by an ordained minister granted permission by the former 7. In cases of emergency, a person may be baptized by any Christian in the name of the Father, Son and Holy Spirit. Should sudden death preclude such a Baptism, we believe the grace of God will prevail. 8. When circumstances require Baptism outside of corporate worship, a public announcement of the Baptism is made at the service the Sunday following. Provision is also made for the use of the rite for Public Recognition of the Baptism at corporate worship (Occasional Services, pp. 17-22). 9. The congregation assumes a sponsoring role for all baptized persons within its local setting. Congregations are encouraged to select at least one sponsor from the congregation for each candidate for Baptism. The parents may select additional sponsors. It is assumed that all sponsors are involved in the faith and life of a Christian community. The primary role of sponsors is to provide spiritual nurture and encourage integration of the baptized into the community of believers. 10. Baptism is affirmed throughout the Christian's life in daily living and in worship. Regular services of the congregation provide opportunities for participation in confession and forgiveness, the celebration of Holy Communion, and the Baptism of others. The rite for Affirmation of Baptism may be used at any time; it is especially appropriate at confirmation, at times of membership reception and restoration, and during the seasons of Lent and Easter. 11. All Baptisms are entered into the permanent records of the congregation and certificates are issued at the time of the administration of the sacrament. Evangelical Lutheran Church in Canada, “Statement on Sacramental Practices ”. Iesvētības Confirmation Confirmation Classes We affirm the work of the Holy Spirit in our lives, continually calling and renewing us since the day of our baptism, providing the seed for our continual spiritual growth and maturation in faith. In baptism parents and sponsors promise the nurturing of Christian faith in children, in the church and at home. Parents have primary responsibility to raise their children in the faith. The church is to help each baptized Christian grow in knowledge, insight, and faithfulness as a servant of Christ. Baptized Christians need to be led into lives of faith, hope, and love, grounded in the pattern of death and resurrection. Faith is a gift of the Holy Spirit. Faith is received and communicated in many ways. We need to grow and mature in this faith throughout all our life. The Holy Spirit works through our experiences in life, our relationships with each other, and by our reflection upon situations to urge and encourage us towards a mature faith. The use of the catechetical question "What does this mean?" offers a way—through textual material and classroom structures among other means—of understanding our lives in the context of our baptism into Christ. Reflecting upon various life experiences can result in new growth in faith. That is what is celebrated by using "Affirmation of Baptism." There is no "proper age" at which persons should begin confirmation ministry. Again, confirmation ministry is a birth to death process in a baptismal context. Confirmation is not a one-time classroom programme then, but rather an ongoing ministry the church offers for the sake of the pastoral care and spiritual growth of its members. Confirmation has traditionally been planned for young people between the ages of sixteen and eighteen. Increasingly, young adults beyond age eighteen and adults desire to be confirmed. The traditional time for confirmation ministry needs to be expanded to include persons of all ages. (revised text from: The Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca) Confirmation programme at St. John’s The confirmation class at St. John’s is a two-year programme. The classes begin in September and Confirmation is generally in late May or early June of the second year. Classes are taught in English, except when all members of the class are fluent in Latvian. During the programme, there are various retreats and activities together with confirmation classes from other Latvian Lutheran churches. The Confirmation programme at St. John’s includes: Bible study Church history and the history of the Lutheran tradition Understanding worship and liturgy Developing a personal spiritual life Following Jesus Christ in service to the world For further information about the Confirmation programme, please contact the Minister of the Congregation, or the church office 416-921-3327 to make an appointment. For further information about Confirmation in the Lutheran tradition, please see the Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca. Marriage Laulības Marriage is a gift of God and a means of his grace, in which man and woman become one flesh. It is God’s purpose that, as husband and wife give themselves to each other in love, they shall grow together and be united in that love, as Christ is united with his Church. [1] Marriage is a glad occasion overflowing with joy, and those who celebrate it rejoice in the gifts of God – life, health, strength, sexuality, the family – all that the Creator declared from the beginning to be “very good.” Marriage is not an exclusively Christian possession. It is a structure of social life which belongs to all humanity. It is essentially a covenant of fidelity between a man and a woman made with society’s sanction, grounded in the steadfast love of God. God’s abiding faithfulness is the model; as he is, so should we be. Both church and state have an interest in marriage, and marriage is done in the presence of a representative of one or the other. But the marriage is concluded by the two partners – signified by the giving and receiving of a ring and the signing of the state issued marriage license, to which the minister is the principle witness to their action. Nonetheless, the couple is not left on their own to fulfil the promises they have made to each other, for God’s blessing and support are asked. Marriage services at St. John’s: Couples who plan to be married at St. John’s Latvian Lutheran Church or have asked that a minister of our church officiate at their wedding at another site, should contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. F.T. Kristbergs to discuss the nature of marriage, the form of the service as well as the confirmation of the date, time and place of the wedding. The marriage service is designed to present a variety of options, suggestions and possibilities, which endeavour to meet the needs of the various situations resulting in the interactions of a pluralistic society yet maintaining a clear Christian proclamation of the Gospel. The marriage service in the Lutheran Book of Worship and the Anglican Church of Canada The Celebration and Blessing of a Marriage should be regarded as guidelines from which a marriage service appropriate to the particular occasion might be constructed. In the past both Advent and Lent have been regarded as “closed times” when marriages were not solemnized. Our pluralistic society is not governed by the church year, and so it seems undesirable in most places to forbid marriage for ten weeks of the year. Holy Week is the one week of the year when marriages are out of place and especially the three days of Maundy Thursday, Good Friday and Holy Saturday when all the attention of the church is directed at the mystery of redemption. [2] Some other considerations about marriages at St. John’s: Bible readings. You may select Bible readings of your choice for your wedding. Family members and friends can be readers. Readings may be selected from any Bible translation. If it is your choice, readings may be done in a language appropriate for your needs. Secular readings. Readings from secular literature are to be selected with great care and must have the approval of the Minister of the Congregation. Wedding vows. The wedding vows used in services at St. John’s are traditional Christian vows and follow the texts of the Latvian Evangelical Lutheran Church service (for Latvian language weddings), or the wedding order of the Anglican Church of Canada in The Book of Alternative Services (for English or English/Latvian language services). Couples desiring to write their own wedding vows should do so with great care, insuring that the vows conform to the principles of Christian wedding vows. A full and final text of the vows written by the couple must be sent to the Minister of the Congregation for approval at least two months before the wedding date. The pastor and the congregation have a right to refuse to participate ina wedding service for which the vows are not, in his/her opinion, in full conformity with the principles of a Christian wedding and marriage. Organist. You may contract for the services of another organist. We do require that other organists obtain permission from Rev. Dr. Anita Gaide, principal organist at St. John’s, for the use our church organ. The Casavant organ at St. John’s is a valuable instrument and we entrust its use only to qualified musicians. Music. The marriage service is a service of worship, and the music therefore must be carefully and discriminatingly chosen. It should embody high standards of quality and the texts of solos and hymns should reflect the praise of God, the steadfast love of Christ for his church as the foundation and model of love and fidelity in marriage, the invocation of God’s presence and blessing. Whenever music is employed in the service and by whatever instruments or voices, it should be of high quality and not cloud the mood of the service with triteness or sentimentality. It should moreover be within the ability of the performers at hand to play and sing with assurance. Flowers and decorations: Decoration of the church, within the bounds of propriety and without altering the interior architecture and liturgical space of the church, is your choice and responsibility. Before making any arrangements for decorations, please contact the Minister of the Congregation and the church office. Photographers. Photography during the service can be disruptive and detract from the solemnity and religious character of the wedding in a Christian church. However, if you feel compelled to have the wedding service filmed or photographed, the photographer must contact the Minister of the Congregation one week before the wedding so that the restrictions on photography can be fully explained. St. John’s reserves the right to ban photographers from the church if they interfere with the solemn and religious character of the service. Rehearsal: It is recommended that a rehearsal be held one or two days before the wedding. The scheduling of the rehearsal may depend on the availability of the church. The rehearsal usually lasts about one hour and is meant to familiarize the members of the wedding party with their roles in the service. All persons participating in the service should attend the rehearsal. Receptions and use of the church halls. *Arrangements for additional use of the church halls must be made in advance through the church office. The use of alcoholic beverages in the church halls before or after the rehearsal and/or wedding service is permissible only with the prior permission of the church council and with the appropriate LCBO licenses. Honoraria:* Since the duties associated with weddings are not part of their regular responsibilities at St. John’s, there is an additional fee for the services of the organist and church custodian. The usual honorarium for the organist is $125.00; the honorarium for the custodian is $100.00. An increase in the honoraria is appropriate for special demands of time, work, and services. Clergy honorarium is at your discretion. 1 The Book of Alternative Services of the Anglican Church in Canada: The Celebration and Blessing of a Marriage (Anglican Book Centre: Toronto), 21. 2 Philip H. Pfatteicher and Carlos R. Messerli, Manual on the Liturgy: The Lutheran Book of Worship, (Augsburg Publishing House: Minneapolis, MN, 1979), 345 ff. Bēres Funerals No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL/LELB, 1993), 52. lpp. Bēres ir pēdējais kristīgais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, un kristīgas mirušo izvadīšanas uzdevums ir ar evanģelija vēsti paust augšāmcelšanās cerību, mierināt sērotājus: „Mēs gribam, brāļi un māsas, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības.14 Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu…. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,10 kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”.(I Tesal. 4:13-14, 5:9-10) Draudzes locekļus var izvadīt no draudzes dievnama. Sākot bēŗu dievkalpojumu, zārku var arī aizvērt. Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē. Tomēr pret pārpelošanu nav ne bībelisku, nedz doktrinālu iebildumu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā (nišā) kapos vai dievnamā. Funerālijas izdarāmas pirms pārpelnošanas. Sekulāras runas nedrīkst iestarpināt izvadīšanas dievkalpojumā. Lietojot Dziesmu grāmatā (53.–60. lpp.) doto bēŗu kārtību, izņēmuma gadījumos katrs iesvētīts draudzes loceklis var izvadīt kristītu mirušo.