Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Draudzes „Vēstis” Church Newsletter Vēstis, the church newsletter is available in Latvian. Vēstis ir Sv. Jāņa ev-lut. latviešu draudzes izdevums. Vēstis 126 - 2014 vasarā (20 MB) Vēstis 127 - 2014 rudenī (2.12 MB) Vēstis 130 - 2015 rudenī (3.86 MB) Vēstis 132 - 2016 vasarā (8.96 MB) Vēstis 133 - 2016 rudenī (5.46 MB) Vēstis 134 - 2017 martā (3.59 MB) Vestis 135 - 2017 vasarā (503 KB) Vestis 135 - 2017 rudens (2.08 MB) Vēstis 139 - 2019 pavasarī (9.28 MB) Vestis 141 November 2019 (3.71 MB)

Ziedo ! Donate! Draudzes nodeva / Givings Other Donation & Monthly Donation ziedojumu formas doc / pdf donation form Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Additional comments Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

Christian Education at St. Joh n's Growing in Faith!

Citas Saites Other links Latviešu Centrs Toronto Latvian Canadian Cultural Centre, Toronto www.latviancentre.org Sv. Andreja ev. lut. draudze St. Andrew's Latvian Church Toronto https://standrewslatvian.org/en/ Toronto Austrumu ev. lut. draudze The East Toronto Ev. Luth. Latvian Church www.stbarnabas-toronto.com/pages/latvian_cong regation.html Latvian Evangelical Lutheran Church in America http://www.lelba.org/lv/

Sakramenti / Sacraments Lūdzu noklikšķiniet tēmatu, lai to apskatītu: Please choose a topic: Dievgalds / Eucharist Kristības / Baptism Iesvētības / Confirmation Laulības / Marriage Bēres / Funerals More Dievgalds Eucharist The Augsburg Confession (1530), the principal historical statement of Lutheran belief, states that "The church is the assembly of saints in which the Gospel is taught purely and the sacraments are administered rightly." (Article VII). Strengthened and encouraged by the presence of the Risen Christ in the bread and wine of the Eucharist, we are sent by the Spirit into the world to serve others and be witnesses of God's love. At St. John's Latvian Lutheran Church, the Sacrament of the Lord's Supper is celebrated regularly on the first Sunday of each month and on the major feast days of the liturgical year. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities who believe that the Risen Lord is present in this sacrament are welcomed to share the bread and wine of Holy Comunion. We provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, our pastors may celebrate the sacrament with those unable to participate in our regular worship. Please contact our pastoral staff or church office for further information. Baptized children who understand the meaning of the sacrament may receive Holy Communion. This is generally done after a period of instruction and preparation under the supervision of the pastor, parents and religious education teachers. Please contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. Fritz Traugottt Kristbergs for complete information. The theological foundations and practical principles of The Sacrament of Holy Communion in the Lutheran tradition are outlined in the following "Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzē Svētā Vakarēdiena sakraments ir svinēts pirmā svētdienā mēnesī, ka arī Baznīcas svētkos un piemiņas dienās. Sv. Jāņa draudze praktizē eucharistisku viesmīlību: visiem iesvētītiem kristiešiem tiek sniegta Kristus klātiene maizē un vīnā. Kristieši no citām konfesijām, kurās tiem ir tiesības saņemt Svēto Vakarēdiena sakramentu, ir sirsnīgi aicināt nākt ar mums pie Dieva galda. Mārtiņš Luters dod īsu izskaidrojumu par Svēto Vakarēdienu Mazā katķismā: Kas ir Svētais Vakarēdiens? Tas ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ar maizi un vīnu mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert, no paša Kristus iestādīts. Kur tas rakstīts? Tā raksta svētās priecas mācītāji: Matējs, Marks, Lūka un Svētais Pāvils. Mūsu Kungs tanī naktī, kad tas tika nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota: to dariet mani pieminēdami.” Tāpat Viņš arī ņēma biķeri pēc vakarēdiena un tie to deva, sacīdams: „Ņemiet un dzeriet visi no tā. Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, mani pieminēdami.” (Mt. 26:26-28; Lk. 14:22-24; Lk. 22:19-20; I. Kor. 11:23-25) Ko Palīdz tāda ēšana un dzeršana? To mums māca vārdi: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un mūžīgā svētība, jo kur grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un mūžīgā svētība. Kā miesa ēšana un dzeršana var darīt tādas lietas? Ēšana un dzeršana vien to nedara, bet tie vārdi, kas tur stāv: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Šie vārdi pie miesīgās ēšanas un dzeršanas Svētā Vakarēdiena ļoti cienījami, un kas šiem vārdiem tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti: grēku piedošana. Kas tādu Vakarēdienu bauda cienīgi? Gavēt un ārīgi gatavoties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi gatavojies, kas tic vārdiem: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Bet kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi gatavojies, jo vārdi: „par jums” prasa visai ticīgas sirdis. Plašāks izskaidrojums par Svētā Vakarēdiena praksi un nozīmi Luterāņu tradīcijā ir atrodas šis lapas angļu valodas daļā. The Theological Foundations of Holy Communion 1. The Lord's Supper was instituted by Jesus Christ himself (1 Cor. 11:23-25; Matt. 26:26-28). 2. In Holy Communion the crucified and risen Christ is present in word and action. This presence is a mystery. 3. Holy Communion is a means of grace through which the crucified and risen Christ awakens faith, saves, forgives, unites, gives life, comforts and strengthens God's people for the work to which they are called in the world. 4. Holy Communion is also a great and joyous thanksgiving (Eucharist - Greek for thanksgiving) for everything accomplished by God in creation, redemption and sanctification. In the Eucharist, God's people give thanks for all of God's blessings. 5. Eucharistic celebrations incorporate the whole Christian church in every time and place. The whole church is involved in each local eucharistic celebration (1 Cor. 10:16-17). 6. In the Lord's Supper, by the power of the Holy Spirit, we remember and experience anew the creative and redemptive acts of God, receive the gift of the presence of Christ, and look forward in anticipation to our future with God. 7. Participation in the Lord's Supper empowers and compels us to imitate the example of our Lord who is both host and servant and to embody and reflect the unity which the Lord's Supper symbolizes. (Lk. 22:24-27; Jn. 13:1-20; 1 Cor. 10:17.) 8. In Baptism we are incorporated into the body of Christ, the church. In Holy Communion the church is nourished and strengthened. Therefore we speak of and practice communion of the baptized. The Practical Principles of Holy Communion 1. In the Eucharist, Christ gathers, teaches and nourishes the people of God. It is these gathered people of God who celebrate the Eucharist. 2. In accordance with traditional church practice and the Lutheran Confessions, an ordained minister, as one whose ministry originates within and is affirmed by the whole church, presides over the eucharistic celebration. Only one ordained minister presides. 3. Persons not ordained may be authorized by the synodical bishop to preside at the Lord's Supper in those situations where an ordained minister is not available for an extended period of time. Such exemptions are allowed for only a specific time, place, and person. 4. Our liturgical practice embodies the priesthood of all believers; therefore, properly trained lay persons serve in a variety of roles including the distribution of the elements. 5. As a participant in the worshipping community and as a symbol of the unity of the church, the presiding minister communes at each Eucharist. Such communion may be served by an assisting minister or be self-administered. 6. The Brief Order for Confession and Forgiveness may be used before the Eucharist. Opportunities for corporate and private confession and forgiveness preceding the Eucharist are especially appropriate during penitential seasons of the Church Year. 7. Holy Communion has two principal parts: the proclamation of the Word and the sharing of the sacramental meal. Surrounded by prayer, praise and thanksgiving, these two parts are so intimately connected as to form one unified act of worship. 8. According to the Lutheran Confessions, Holy Communion is offered every Sunday. 9. The Lord's Supper is God's meal for the baptized. Admission to the Supper is by Christ's invitation, offered through the church to the baptized. 10. As persons move to congregations where practices differ regarding age for first Communion, care needs to be taken that the difference in practice is resolved in a manner which promotes growth in faith and discipleship for all who are concerned. 11. Preparation for the sacrament does not make one worthy to receive the sacrament. However, personal preparation, which may include self-examination, private confession, prayer, fasting, reconciliation with others, and meditation, is encouraged. 12. Personal and corporate educational activities of a life-long nature are encouraged as a means of developing an awareness of and receptivity to the gifts of Word and Sacrament. 13. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities are welcomed to the Lord's Table. 14. Because of the universal nature of the church, Lutherans may participate in eucharistic services of other Christian churches. As a visitor, one should respect the practice of the host congregation. 15. Lutherans traditionally use bread and wine in the celebration of the Lord's Supper. In certain circumstances grape juice is used. (1 Cor. 11:23-26; Matt. 26:26-29; Mk. 14:22-25.) 16. Both elements are offered in Holy Communion. Communicants normally receive both bread and wine. Under certain circumstances the reception of only one element is acceptable. 17. Practices vary as to the use of one loaf of bread or wafers and as to the use of a chalice or individual glasses. A loaf of bread and the common cup are rich biblical symbols of the unity of the church. 18. Holy Communion, usually celebrated within a congregational setting, may also be celebrated in non-congregational settings where the baptized gather for worship. The presider is to be an ordained minister. 19. Congregations will provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to attend public worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, ordained persons may celebrate the sacrament with those unable to participate in public worship. (Occasional Services, pp. 76-88.) 20. The biblical words of institution declare God's action and invitation. They are set within the context of the Great Thanksgiving. A variety of eucharistic prayers is available and their use is encouraged. These prayers of thanksgiving lift up the gracious work of God in creation, redemption, and sanctification. 21. A sufficient quantity of bread and wine to serve the congregation is brought to the altar. Should more of either element be needed during distribution, a further prayer for the sanctification of the elements may be said. 22. The elements offered for the celebration of the Lord's Supper have been set aside for a special purpose. Leftover elements are consumed by those present, or disposed of in an appropriate manner. 23. A variety of practices is followed in the distribution and reception of the elements. The practice chosen should provide the image and experience of unity in the body of Christ. One post-Communion blessing, after all have been served, best expresses this unity. Either kneeling or standing is an acceptable posture for reception. Care needs to be taken to ensure that hospitality is extended to disabled persons. “"Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Kristības Baptism The sacraments of Baptism and the Lord's Supper are means of grace through which God's gracious, forgiving, and nurturing love is freely given to God's people. These sacraments are gifts of God's presence. Baptism is the sacrament of initiation into life with Christ. The Augsburg Confession states that “ the sacraments were instituted not only to be signs by which people might be identified outwardly as Christians, but that they are signs and testimonies of God's will toward us for the purpose of awakening and strengthening our faith" (Article XIII). Parents who wish to have their child baptized or adults desiring baptism for themselves are encouraged to contact the Minister of the Congregation. Baptism normally takes place within the regular corporate worship of the congregation. At St. John’s baptisms in the Latvian language worship service may be in both Latvian and English as necessary. Baptisms within the English worship service are in English only. The theological foundations and practical principles of Baptism in the Lutheran tradition are outlined in the following “Statement on Sacramental Practices ” of the Evangelical Lutheran Church in Canada. No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL / LELBA, 1993), 46. lpp. Kristīšana ir pirmā Dieva žēlastības dāvana, ko svarīgi saņemt pēc iespējas ātrāk. Kristībā mēs topam savienoti ar Dieva uzvaru pār grēku un nāvi, kas iegūta Jēzū Kristū: „Jo mēs līdz ar viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6:4) Turpmākā dzīvē kristība turpina atdot grēkā zaudēto Dieva tēlu un līdzību (lasi 1. Mozus 1:26-27): „Un apģērbiet jaunu cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu” (Kol. 3:10) Kristība liecina, ka piederam Dieva jaunai radībai: „…kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (II Kor. 5:17) Kristības mūs ieved Dieva draudzē – kristīgā Baznīcā: „Jo mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu…” (II Kor. 12:13) Kristībā apliecinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs, un mēs – Viņa bērni. Kristīšana izdarāma dievkalpojuma laikā draudzes vidū. Tikai izņēmuma gadījumā kristība var notikt privāti. Par to nekavējoties jāziņo tās draudzes dievkalpojumā, kurā kristītais ir uzņemts. Pirms kristībām vecākus un krustvecākus mācītājs informē par kristības nozīmi un par bērna garīgās audzināšanas pienākumiem, kuŗus tie uzņemas. Pieaugušie pirms kristīšanas jāiepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem, baznīcas darbu un uzdevumiem, kā arī ar draudzes locekļa pienākumiem un tiesībām. Parasti kristīšanu izdara ordinēts mācītājs/mācītāja; bet ar draudzes mācītāja vai, ja tāda nav, ar prāvesta atļauju to var izdarīt arī neordinēts draudzes loceklis, kurš tad par notikušo kristību nekavējoties ziņo atļaujas devējam. Draudot drīzai nāvei, kristīt var katrs kristīts cilvēks lietojot ūdeni un sekojošos vārdus: „(vārds), es tevi kristu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” Tam seko visu liecinieku kopīgi teikts „Mūsu Tēvs…” Par šādām kristībām jāziņo draudzes mācītājam. The Theological Foundations of Baptism 1. The Sacrament of Christian Baptism is grounded in the life, death, and resurrection of Jesus. The institution of Christian Baptism has its source in the Great Commission and in Jesus' own baptism. (Matt. 28:19-20; Matt. 3:13-17; Mk. 1:9-11; Lk. 3:21-22; John 1:29ff.) 2. In Baptism we die and rise with Christ. God acted in Christ to save us; God acts through Baptism to save us. The baptized are pardoned, cleansed and sanctified in Christ. (Rom. 6:3-5.) 3. In Baptism we are called into the Christian community and incorporated into the body of Christ, in which we are made a new creation, reconciled to God, and entrusted with the ministry of reconciliation. The community of the baptized is, therefore, the body of Christ, continuing God's mission in the world and sharing in the hope of the world to come. (1 Cor. 12:12ff; 2 Cor. 5:14-21.) 4. In Baptism God seals us with the Holy Spirit, who nurtures our life of faith until we enter into the full possession of our inheritance. We are born anew, and marked with the cross of Christ forever. (2 Cor. 1:21-22; Eph. 1:13-14; John 3:1-8; Rom. 6:1-11.) 5. In Baptism we renounce the powers of darkness and dedicate ourselves to participating in the inbreaking reign of God. 6. A person is baptized once; Baptism is not repeated. Christians live and affirm their Baptism through daily repentance, receiving forgiveness and renewal in the Holy Spirit. Baptism is a daily dying to sin and rising to newness of life. The Practical Principles of Baptism 1. Baptism is administered with water in the name of the Father, Son and Holy Spirit. 2. In the baptismal celebration water is used generously. A variety of modes is used; pouring and immersion are rich symbols of the nature of Baptism. 3. Candidates for Baptism are those children born to members of the congregation, children for whom other congregational members assume the responsibility of nurture in the faith, and older children or adults who, following preparation and instruction, declare their faith in Jesus Christ and desire Baptism. 4. Baptism is preceded by a period of instruction. Such instruction in faith and life constitutes training in discipleship. When young children are baptized, the parents and sponsors are instructed; otherwise the baptismal candidates themselves are instructed. This training in discipleship continues for the life of the baptized. 5. The celebration of the Sacrament of Baptism ordinarily includes the following: presentation, thanksgiving, renunciation of sin and evil, profession of faith, baptism with water, laying on of hands and invocation of the Holy Spirit, signing with the cross and welcome into the congregation. 6. Baptism normally takes place within the corporate worship of the congregation and is administered by an ordained minister called by the congregation or by an ordained minister granted permission by the former 7. In cases of emergency, a person may be baptized by any Christian in the name of the Father, Son and Holy Spirit. Should sudden death preclude such a Baptism, we believe the grace of God will prevail. 8. When circumstances require Baptism outside of corporate worship, a public announcement of the Baptism is made at the service the Sunday following. Provision is also made for the use of the rite for Public Recognition of the Baptism at corporate worship (Occasional Services, pp. 17-22). 9. The congregation assumes a sponsoring role for all baptized persons within its local setting. Congregations are encouraged to select at least one sponsor from the congregation for each candidate for Baptism. The parents may select additional sponsors. It is assumed that all sponsors are involved in the faith and life of a Christian community. The primary role of sponsors is to provide spiritual nurture and encourage integration of the baptized into the community of believers. 10. Baptism is affirmed throughout the Christian's life in daily living and in worship. Regular services of the congregation provide opportunities for participation in confession and forgiveness, the celebration of Holy Communion, and the Baptism of others. The rite for Affirmation of Baptism may be used at any time; it is especially appropriate at confirmation, at times of membership reception and restoration, and during the seasons of Lent and Easter. 11. All Baptisms are entered into the permanent records of the congregation and certificates are issued at the time of the administration of the sacrament. Evangelical Lutheran Church in Canada, “Statement on Sacramental Practices ”. Iesvētības Confirmation Confirmation Classes We affirm the work of the Holy Spirit in our lives, continually calling and renewing us since the day of our baptism, providing the seed for our continual spiritual growth and maturation in faith. In baptism parents and sponsors promise the nurturing of Christian faith in children, in the church and at home. Parents have primary responsibility to raise their children in the faith. The church is to help each baptized Christian grow in knowledge, insight, and faithfulness as a servant of Christ. Baptized Christians need to be led into lives of faith, hope, and love, grounded in the pattern of death and resurrection. Faith is a gift of the Holy Spirit. Faith is received and communicated in many ways. We need to grow and mature in this faith throughout all our life. The Holy Spirit works through our experiences in life, our relationships with each other, and by our reflection upon situations to urge and encourage us towards a mature faith. The use of the catechetical question "What does this mean?" offers a way—through textual material and classroom structures among other means—of understanding our lives in the context of our baptism into Christ. Reflecting upon various life experiences can result in new growth in faith. That is what is celebrated by using "Affirmation of Baptism." There is no "proper age" at which persons should begin confirmation ministry. Again, confirmation ministry is a birth to death process in a baptismal context. Confirmation is not a one-time classroom programme then, but rather an ongoing ministry the church offers for the sake of the pastoral care and spiritual growth of its members. Confirmation has traditionally been planned for young people between the ages of sixteen and eighteen. Increasingly, young adults beyond age eighteen and adults desire to be confirmed. The traditional time for confirmation ministry needs to be expanded to include persons of all ages. (revised text from: The Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca) Confirmation programme at St. John’s The confirmation class at St. John’s is a two-year programme. The classes begin in September and Confirmation is generally in late May or early June of the second year. Classes are taught in English, except when all members of the class are fluent in Latvian. During the programme, there are various retreats and activities together with confirmation classes from other Latvian Lutheran churches. The Confirmation programme at St. John’s includes: Bible study Church history and the history of the Lutheran tradition Understanding worship and liturgy Developing a personal spiritual life Following Jesus Christ in service to the world For further information about the Confirmation programme, please contact the Minister of the Congregation, or the church office 416-921-3327 to make an appointment. For further information about Confirmation in the Lutheran tradition, please see the Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca. Marriage Laulības Marriage is a gift of God and a means of his grace, in which man and woman become one flesh. It is God’s purpose that, as husband and wife give themselves to each other in love, they shall grow together and be united in that love, as Christ is united with his Church. [1] Marriage is a glad occasion overflowing with joy, and those who celebrate it rejoice in the gifts of God – life, health, strength, sexuality, the family – all that the Creator declared from the beginning to be “very good.” Marriage is not an exclusively Christian possession. It is a structure of social life which belongs to all humanity. It is essentially a covenant of fidelity between a man and a woman made with society’s sanction, grounded in the steadfast love of God. God’s abiding faithfulness is the model; as he is, so should we be. Both church and state have an interest in marriage, and marriage is done in the presence of a representative of one or the other. But the marriage is concluded by the two partners – signified by the giving and receiving of a ring and the signing of the state issued marriage license, to which the minister is the principle witness to their action. Nonetheless, the couple is not left on their own to fulfil the promises they have made to each other, for God’s blessing and support are asked. Marriage services at St. John’s: Couples who plan to be married at St. John’s Latvian Lutheran Church or have asked that a minister of our church officiate at their wedding at another site, should contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. F.T. Kristbergs to discuss the nature of marriage, the form of the service as well as the confirmation of the date, time and place of the wedding. The marriage service is designed to present a variety of options, suggestions and possibilities, which endeavour to meet the needs of the various situations resulting in the interactions of a pluralistic society yet maintaining a clear Christian proclamation of the Gospel. The marriage service in the Lutheran Book of Worship and the Anglican Church of Canada The Celebration and Blessing of a Marriage should be regarded as guidelines from which a marriage service appropriate to the particular occasion might be constructed. In the past both Advent and Lent have been regarded as “closed times” when marriages were not solemnized. Our pluralistic society is not governed by the church year, and so it seems undesirable in most places to forbid marriage for ten weeks of the year. Holy Week is the one week of the year when marriages are out of place and especially the three days of Maundy Thursday, Good Friday and Holy Saturday when all the attention of the church is directed at the mystery of redemption. [2] Some other considerations about marriages at St. John’s: Bible readings. You may select Bible readings of your choice for your wedding. Family members and friends can be readers. Readings may be selected from any Bible translation. If it is your choice, readings may be done in a language appropriate for your needs. Secular readings. Readings from secular literature are to be selected with great care and must have the approval of the Minister of the Congregation. Wedding vows. The wedding vows used in services at St. John’s are traditional Christian vows and follow the texts of the Latvian Evangelical Lutheran Church service (for Latvian language weddings), or the wedding order of the Anglican Church of Canada in The Book of Alternative Services (for English or English/Latvian language services). Couples desiring to write their own wedding vows should do so with great care, insuring that the vows conform to the principles of Christian wedding vows. A full and final text of the vows written by the couple must be sent to the Minister of the Congregation for approval at least two months before the wedding date. The pastor and the congregation have a right to refuse to participate ina wedding service for which the vows are not, in his/her opinion, in full conformity with the principles of a Christian wedding and marriage. Organist. You may contract for the services of another organist. We do require that other organists obtain permission from Rev. Dr. Anita Gaide, principal organist at St. John’s, for the use our church organ. The Casavant organ at St. John’s is a valuable instrument and we entrust its use only to qualified musicians. Music. The marriage service is a service of worship, and the music therefore must be carefully and discriminatingly chosen. It should embody high standards of quality and the texts of solos and hymns should reflect the praise of God, the steadfast love of Christ for his church as the foundation and model of love and fidelity in marriage, the invocation of God’s presence and blessing. Whenever music is employed in the service and by whatever instruments or voices, it should be of high quality and not cloud the mood of the service with triteness or sentimentality. It should moreover be within the ability of the performers at hand to play and sing with assurance. Flowers and decorations: Decoration of the church, within the bounds of propriety and without altering the interior architecture and liturgical space of the church, is your choice and responsibility. Before making any arrangements for decorations, please contact the Minister of the Congregation and the church office. Photographers. Photography during the service can be disruptive and detract from the solemnity and religious character of the wedding in a Christian church. However, if you feel compelled to have the wedding service filmed or photographed, the photographer must contact the Minister of the Congregation one week before the wedding so that the restrictions on photography can be fully explained. St. John’s reserves the right to ban photographers from the church if they interfere with the solemn and religious character of the service. Rehearsal: It is recommended that a rehearsal be held one or two days before the wedding. The scheduling of the rehearsal may depend on the availability of the church. The rehearsal usually lasts about one hour and is meant to familiarize the members of the wedding party with their roles in the service. All persons participating in the service should attend the rehearsal. Receptions and use of the church halls. *Arrangements for additional use of the church halls must be made in advance through the church office. The use of alcoholic beverages in the church halls before or after the rehearsal and/or wedding service is permissible only with the prior permission of the church council and with the appropriate LCBO licenses. Honoraria:* Since the duties associated with weddings are not part of their regular responsibilities at St. John’s, there is an additional fee for the services of the organist and church custodian. The usual honorarium for the organist is $125.00; the honorarium for the custodian is $100.00. An increase in the honoraria is appropriate for special demands of time, work, and services. Clergy honorarium is at your discretion. 1 The Book of Alternative Services of the Anglican Church in Canada: The Celebration and Blessing of a Marriage (Anglican Book Centre: Toronto), 21. 2 Philip H. Pfatteicher and Carlos R. Messerli, Manual on the Liturgy: The Lutheran Book of Worship, (Augsburg Publishing House: Minneapolis, MN, 1979), 345 ff. Bēres Funerals No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL/LELB, 1993), 52. lpp. Bēres ir pēdējais kristīgais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, un kristīgas mirušo izvadīšanas uzdevums ir ar evanģelija vēsti paust augšāmcelšanās cerību, mierināt sērotājus: „Mēs gribam, brāļi un māsas, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības.14 Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu…. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,10 kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”.(I Tesal. 4:13-14, 5:9-10) Draudzes locekļus var izvadīt no draudzes dievnama. Sākot bēŗu dievkalpojumu, zārku var arī aizvērt. Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē. Tomēr pret pārpelošanu nav ne bībelisku, nedz doktrinālu iebildumu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā (nišā) kapos vai dievnamā. Funerālijas izdarāmas pirms pārpelnošanas. Sekulāras runas nedrīkst iestarpināt izvadīšanas dievkalpojumā. Lietojot Dziesmu grāmatā (53.–60. lpp.) doto bēŗu kārtību, izņēmuma gadījumos katrs iesvētīts draudzes loceklis var izvadīt kristītu mirušo.

Draudzes padome un darbinieki Church Council 2025 Anda Kuksis Kalvins (Priekšniece/Chair) Rasma Caune (Priekšnieces vietniece/Vice Chair) Astrida Ezergailis (Sekretāre/Secretary) Larry Gifford Adams Kalins Edgars Legzdins Peter Mashin Ivars Melnbardis Gunta Ozols Reynolds Inga Zarins (Dāmu komitejas priekšniece/Chair Fellowship committee) Maija Asaris (Kasiere/Treasurer) Padomes protokoli / Meeting minutes More

Notikumi / Events Jaunumi / Ziņas Vārds un Lūgšana Notikumu kalendārs Event Calendar Notikumi Events Worship Service Sun, Aug 23 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Aug 30 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Sep 06 Toronto More info Learn more Memorial Worship Service at York Cemetery Sun, Sep 13 York Cemetery and Funeral Centre More info Learn more Saulaine Fall Fest Sat, Sep 19 Camp Saulaine More info Learn more Jaunumi News Movie Night for the whole family! - August 21st - 6pm - Astrid Lindgrens Emila Nedarbi - All Are Welcome! August 21st, 6pm Join for light dinner and fellowship Movie Night for the whole family EMILA NEDARBI Introduction to Astrid Lindgren by pastor Girts Grietins WORSHIP SERVICE August 23rd 11AM Worship will be led by pastor: Rasma Caune Organist: David Smits In both Latvian and English languages All are welcome! Bulletin: Barbecue at church after worship service August 16th 11AM Worship will be led by pastor: Girts Grietins Organist: Michael Rundans In both Latvian and English languages All are welcome to the barbecue after! Bulletin: WORSHIP SERVICE August 9t 11AM Worship will be led by pastor: Dag Demandt Organist: David Smits In both Latvian and English languages All are welcome! Bulletin: What's happening with Saulaine? available also in latvian language There are a lot of conversations, rumours and falsehoods in the Latvian community about what’s happening at Saulaine. So, to clarify things … Like many Latvian organizations not only in Toronto but elsewhere in Canada and the United States, the St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church in Toronto has financial challenges. In order to balance the annual budget, it has to dip into the Church’s capital funds, savings that have been built o Movie Night for the whole family! - August 21st - 6pm - Emila Nedarbi August 12TH 1PM - REFLECTION AND PRAYER July Vestis Hello, Here is the July newsletter Vēstis with the latest information and event descriptions. Thank you to all of our supportive congregation members! "Let us not grow weary of doing good, for in due season we will reap, if we do not give up" Gal 6:9 What's happening with Saulaine? available also in latvian language There are a lot of conversations, rumours and falsehoods in the Latvian community about what’s happening at Saulaine. So, to clarify things … Like many Latvian organizations not only in Toronto but elsewhere in Canada and the United States, the St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church in Toronto has financial challenges. In order to balance the annual budget, it has to dip into the Church’s capital funds, savings that have been built o Vārds un Lūgšana Word and Prayer Movie Night for the whole family! - August 21st - 6pm - Astrid Lindgrens Emila Nedarbi - All Are Welcome! WORSHIP SERVICE August 23rd 11AM Barbecue at church after worship service August 16th 11AM

Kontakti Contact Us Draudzes priekšnieks/ Council Chair : Anda Kuksis +1 647-401-8114 akalvins@me.com Draudzes mācītājs / Minister: Rev. Ģirts Grietiņš +1 (647) 986-5604 grietins@gmail.com Draudzes ērģelnieks / Organist: Michael Rundāns (416) 613-0007 mrundans@yahoo.com Dāmu komitejas priekšniece / Ladies' Auxiliary: Inga Zariņa +1 905-464-8849 starkis@sympatico.ca Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Address 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Canada Tel: (416) 921-3327 email: baznica@bellnet.ca & stjohnslatvianchurch@bellnet.ca Dievkalpojumu Laiki Service Times Sundays: 11 am Subscribe to receive Worship information & News! Video Saņem Ziņas! join the mailing list

Saulaine Fall Festival 2015

LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

Aprūpes grupa Aprūpes darbs Māc. Ģirts Grietiņš aicina atsaukties visiem kuriem būtu vajadzīgs apmeklejums vai būtu velme mājās saņemt dievgaldu. Ar māc. Grietiņu var sazināties zvanot 647-986-5604 vai rakstot (grietins@gmail.com ) Var ari zvanīt uz dievnamu 416-921-3327.