Saulaine Fall Festival 2016

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Draudzes padom e Draudzes padom e un valde // Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzejis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, Viņš jums dos. Jāņa ev. 15:16 // Padome ir draudzes izpildu orgāns, kuŗu ievēl draudzes pilnsapulce. Padomē balstiesības bauda arī draudzes mācītājs un dāmu komitejas priekšniece. Padome no sava vidus ievēl draudzes priekšnieku, divus viņa vietniekus, kasieri un sekretāru. Šīs amatpersonas ir draudzes valde. Draudzes padome un valde ir atbildīgas kā par draudzes garīgo, tā materiālo labklājību. Tas prasa ļoti lielu brīvprātīgu darbu, ko šie draudzes locekļi ar kristīgas kalpošanas prieku sekmīgi ir veikuši gadiem ilgi. Pirmais draudzes priekšnieks bija Oskars Dzērvītis. Pēc viņa par draudzes priekšnieku nāca Alfreds Vanags, tad Žanis Rūtenbachs. Tad draudzes priekšnieks 26 gadus bija Jānis Koncis. Kopš 1995. gada priekšnieka pienākumus pilda Kārlis Jansons. Draudzes darbam sazarojoties un pieaugot, padomes locekļu skaits vairākas reizes ticis palielināts. Pašlaik padomē ir 24 locekļi. Padomei caurmērā ir 8 sēdes gadā, bet valdei vēl papildus 5. Īpašu uzdevumu veikšanai ir vairākas komitejas, piemēram, finanču. No padomes locekļu vidus izrauga arī Saulaines pārvaldi. Bez dievnama un Saulaines, draudzei piederēja arī draudzes nams, kur pa laikam atradās mācītāja dzīvoklis. Pirmo draudzes namu iegādājās 1956. gadā un tas atradās 50 Dewson ielā. Šo namu pārdeva 1967. gadā, iegūtos līdzekļus izlietojot dievnama celšanas parāda dzēšanai. 1973. gadā nopirka jaunu draudzes namu 12 Worthington kresentā. Šis nams tagad ir pārdots. Draudzes padom es priekšnieki Pirmais draudzes priekšnieks Oskars Dzērvītis † 1948. – 1953. Draudzes priekšnieks Žanis Rūtenbachs † 1957. – 1969. Draudzes priekšnieks Alfrēds Vanags † 1954. – 1957. Draudzes priekšnieks Jānis Koncis † 1970. – 1995. Draudzes priekšnieks Kārlis Jansons 1995. – 2001. Draudzes priekšnieks Visvaldis Golde 2001. – 2006. KĀ BIŠU STROPĀ Dzīvojamā istaba mājas lejas stāvā, kuŗu mēs tai laikā apdzīvojām 50 Dewson ielā, Toronto – bija arī tēva darba istaba un draudzes kanceleja. Augšas stāvā dzīvoja igauņu mācītājs ar savu ģimeni. Pie tēva cilvēki nāca kārtot savas lietas gan rītā, dienā, gan vakarā, lūdzot palīdžību ģimenes problēmās, vai sakarā ar laulībām, kristībām, bērēm, jubilejām, meklējot dažādas apliecības, lūdzot palīdzību piederīgo izsaukšanai no Vācijas uz Kanadu. Vienmēr sveši cilvēki nāca un gāja. Pat ap divdesmit vīru lielās draudzes padomes sēdes notika mūsu mājā. Neatceros, vai tai laikā padomē būtu bijušas arī sievietes. Daudzi no šiem vīriem smēķēja un, sēdei ilgstot, gaiss mazajā guļamistabiņā gaiteņa otrā gala, kur es ar braļiem Pēteri un Jāni gulējām, bija krietni piedūmots. Daži no vīriem pat kūpināja cigārus, kuŗu smaka vēl nākamajā dienā bija krietni jūtama. Reizēm tai pašā vakarā notika arī draudzes dāmu komitejas sēde, jo mana māte bija komitejas vadītāja . Tad mazajā ēdamistabā, otrpus gaitenim no mūsu guļamistabas, dāmas sprieda savu spriežamo. Atceros, ka mēģināju gulēt, klausoties viņu runās un smieklos. Māris Lūsis Draudzes padom es Draudzes padome 1958. gada: 1 r. no kr.: A. Dobelis, J.Liepiņš, J. Ezergailis, K. Kazerovskis, māc. A. Lūsis, Ž. Rutenbachs, V. Burkēvics, K. Vitiņš, II r. J. Koncis, K. Tannis, 0. Breņķis, Ē. Buka, V. Uiska, J. Beitiņš, J. Liepiņš, J. Rolavs, M. Treiguts, E. Laukagals, A. Atteka; III r. E. Groskaufmanis, Ž. Kursis, J. Puļķis, J. Skrastiņš, J. Jansons. Draudzes padome 1998. gadā: 1 r. no kr.: K. Radziņš, A. Brencis, L. Jansone, prāv. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. pr. K. Jansons, J. Koncis, V. Grasmanis; II r. no kr.: I. Ezergaile, V. Neiburgs, H. Skrastiņš, N. Goba, K. Vasarājs, G. Reinfelds, V. Ezers, U. Lote, A. Liepiņš, M. Lūsis. Iztrūkst: māc. A. Gaide un daži padomes un revīzijas kom. locekļi. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Saulaines bērnu nometnes bildes “Saulaine” Summer Camp Summer Camp at “Saulaine” is a fun-filled experience for everyone! View some of the fun at Saulaine in the following photo galleries: See you at “Saulaine” – a fun place in the sun! For more information, visit the Saulaine website .

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Mūsu draudzes vēsture History of Our Church Mūsu draudzes vēstures teksts ir ņemts no draudzes 50 gadu pastāvēšanas izdevuma, „Tie, kas strāda Kristus vārdā”. Lai vieglāk būtu apskatīt mūsu draudzes vēsturi tīkla formātā, tā ir sadalīta par atseviš ķiem interešu tēmatiem. This resumé of the history of St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Congregation is excerpted 1998 from the booklet authored by Jānis Mezaks : A retrospective of 50 years (in the life) of the congregation [Mežaks, Jānis ATSKATS UZ DRAUDZES PIECDESMIT GADIEM] DRAUDZES DIBINĀŠANA UN „MĀJVIETAS” Sv. Jāņa ev.-lut. draudze Toronto ir pirmā latviešu draudze Kanadā, ko dibinājuši latvieši šai zemē pēc Otrā pasaules kaŗa. 1948. gada rudenī Toronto un tās tuvākajā apkārtnē darbu un apmešanās vietu bija atraduši jau vairāki simti latviešu. Arī svešumā viņi vēlējās turēties kopā un Dievu lūgt savā mātes valodā. Pirmais Dievkalpojums mācītāja Ādolfa Gaudiņa vadībā Toronto notika 1948. gada 18. novembrī Sv. Jāņa baznīcā, 274 Concord Avenue, piedaloties ap 200 Dievlūdzējiem. Tad arī radusies doma par latviešu draudzes dibināšanu. Draudzes dibināšanas sapulce ar 51 dalībnieku notika Sv. Jāņa baznīcā 1948. gada 12. decembri. Daži no sapulces dalībniekiem nemaz nav bijuši luterāņi, bet, ņemot vērā īpatnējos apstākļus, viņi nacionālo piederību stādījuši pāri konfesionālai piederībai. Sapulces dalībnieki nolēma dibināt latviešu luterāņu draudzi, izvēloties tai Sv. Jāņa vārdu. Draudzes dibināšanu sirsnīgi atbalstīja arī Toronto kanadiešu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Ernests Hāns. No četriem kandidātiem mācītāja amatam ar 50 balsīm izraudzīja Arnoldu Lūsi, kas tad vēl atradās Vacijā. Izraudzīja arī pirmo draudzes valdi: Oskars Dzērvītis – priekšnieks, Osvalds Breņķis -priekšnieka vietnieks, Fridrichs Freibergs -sekretārs, Kārlis Vītiņš – kasieris un Elza Koks-Skuja – valdes locekle. Pirmajos gados draudze saņēma materiālu atbalstu no luterāņu Misuri sinodes, kā arī dievkalpojumi notika tai piederošos dievnamos -Sv. Jāņa baznīcā un Sv. Trīsvienības baznīcā. Kaut arī Misuri sinodes vadība vairākkārt aicināja mūsu draudzi iestāties šai sinodē, draudze to nedarīja, uzturot ar sinodi tikai kristīgas draudzības attieksmes. Mācītāja Arnolda Lūša pirmais Dievkalpojums notika 1949. gada 28. augustā Sv. Jāņa baznica. Pārpildītajā baznīcā starp vairāk kā 400 Dievlūdzējiem bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R.N. Braisons ar kundzi. Mācītāja un draudzes padomes amatā ievešana notika tā paša gada 11. septembrī. Sākās ražena darba posms. Piecdesmit gados Toronto Sv. Jāņa ev.- lut. latviešu draudze ir izaugusi par ievērojamu Kristiešu kopību. Draudzei augot, arvien kuplāk sazarojies tās darbības lauks. FOUNDING OF THE CONGREGATION AND WORSHIP The first worship service of the congregation took place in St. John’s Lutheran Church, 274 Concord Avenue, Toronto on November 18 1948 with the Reverand Adolfs Gaudins leading the service (simultaneously marking the 30th anniversary of the Declaration of Independence of Latvia). Of the several hundred Latvians who had chosen the Toronto area for their new home, two hundred attended the service and the idea was broached for the founding of a congregation for Latvian-speaking immigrants to Canada. By December 12, 1948, area Latvians had founded the first Latvian congregation in Canada with the support of Reverend Ernest Hahn of St. John’s Lutheran Church. The new congregation chose the name Sv. Jāņa ev.-lut. Draudze (St. John’s Evangelical Lutheran (Latvian) Congregation). Of four candidates for pastor of the new congregation, Arnolds Lusis, who, at the time, was still in a displaced persons’ camp in Germany, was chosen. On this occasion, the first council was also elected under the leadership of Oskars Dzervitis. Pastor Lusis’s first worship service took place on August 28, 1949 with R.N Bryson, the consul of Latvia in Canada and 400 worshippers in attendance. Rev. Lusis’s investiture took place on September 11 of that year. With the material support of the Missouri Synod of the Lutheran Church, the congregation was able to hold services in two of its member churches: St. John’s and Trinity Church on Sherbourne Avenue for many years. During the 1950s and 1960s, the congregation enjoyed vibrant growth with the addition of many working groups: Sunday School, Women’s Auxiliary, the Good Samaritan group, choir, youth group and ‘Saulaine’ the country retreat and children’s summer camp. Soon the idea of finding a permanent home for the growing congregation was broached. Konkorda ielas baznīcas iekšskats latviešu laulību laikā. Congregation's first home Draudzes pirmā mājvieta – Sv. Jāņa ev.-lut. baznīca, 274 Concord Avenue, Toronto Sv. Trīsvienības ev.-lut. baznīca – 619 Sherbourne St., Toronto – iekšskats plkv. Oskara Kalpaka piemiņas dievkalpojuma laikā. Par draudzes dibināšanas sapulci stāsta Līvija Jansone: “tagadējo draudzes priekšnieku – J.M.). Kārlim nemaz nepatika tā doma, ka jāatstāj ratiņi un jāiet iekšā. To viņš parādīja, skaļi protestēdams. Toreiz bija citādāki laiki nekā tagad; tad bērnus patika labāk redzēt, ne dzirdēt. Radās problēma —ko darīt? Ar viru norunāļām, ka viņš ies iekšā parakstīties, bet es ar Kārli palikšu ārā pagaidīt. Ja nebus pietiekams skaits parakstu, tad vīrs paliks pie Kārļa, un es iešu iekšā paraksfities. Bet tad vīrs nāca ārā un teica, ka viss ir kārtībā.” L ai vieglāk būtu apskatīt mūsu draudzes vēsturi tīkla formātā, tā ir sadalīta par atseviš ķiem interešu tēmatiem. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Svetdienas Skola Dāmu komitejas vēsture Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dievnama Celšana Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem. Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Uzzini vairāk Building the Church Although the congregation was grateful for the use of St. John’s Church on Concord and Trinity Church on Sherbourne, services there presented certain limitations, such as the need for afternoon services. As early as 1956, the council recognized the need for the congregation to have its own church building and thus passed motion that each member of the congregation make a monthly donation of 50 cents toward the acquisition of our own ‘home’.... Learn More The full history of St. John's Latvian Lutheran Church is available in Latvian. Mūsu draudzes vēsture ir bagāta ar daudziem panākumiem! Lūdzu palasiet draudzes vēsturi ar skatu, ja Jūs esat Sv. Jāņa draudzes loce klis, kad tā arī ir Jūsu vēsture, jo Jūs esat viņā piedalījušies, un kuplinājuši viņas bagātību! Ja kāds var vairāk ko apskaidrot vai paplašināt par kādu draudzes dzīves notikumu, lūdzu sazinaties ar Dainas Kalniņas caur baznīcas biroju. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Accessibility / Pieejamība St. John's Ev.-Lutheran Latvian Church of Toronto is fully accessible including the sanctuary, the lower halls and washrooms. An elevator is available from a door off Poplar Plains Ave, connecting the sanctuary and lower halls. If you wish to use the church's elevator press the accessibility button on the post in front of the glass doors of the elevator vestibule. This website conforms to accessiblity standards AODA / WCAG 2.0 AA. Jūsu ievērībai. Ja Jūs vēlaties izmantot baznīcas liftu, lai nokļūtu dievnama līmenī, vai arī lejas stāvā, tad skataties aiz/uz staba pie lifta ārējām durvīm. Nospiežot pogu, atvērsies stikla durvis, kas ved uz lifta telpu.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Svētdienas Skola //Tad atnesa bērniņus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzlik-tu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos. Bet Jēzus sadja: ,,Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība." Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes. Mateja ev. 19:13-15 // Mūsu draudzes svētdienas skola ir bijusi pamatu licēja latviešu skolai Toronto. Pirmā pulcēšanās notikusi 1949. gada novembrī, piedaloties 30 skolniekiem. Mācību programmā: latviešu valoda, Latvijas vēsture, ģeografija un ticības mācība. Mācības notika dievkalpojuma laikā Sv. Jāņa baznīcas sanāksmju telpās. Kā audzinātājas darbojās: B. Senkēviča, M. Matīsa, R. Skuja, T. Krūka, V. Vītola, M. Udrovska, I. Ķēniņa, A. Rostoka, G. Bāliņa, draudzes mācitājam pasniedzot ticības mācību. Svetdienas skola 1960 gadā. Sakot darbu Toronto latviešu biedrības sestdienas skolai, kuŗā iesaistījās arī draudzes skolas skolotāji, svētdienas skolas darbs apsīka; tikai reiz mēnesī notika bērnu dievkalpojumi. Vecāku ierosmē ar mācītāja, draudzes vadības atbalstu, kā arī ar dāmu komitejas apsolīto materiālo pabalstu, 1957. gada 8. septembrī svētdienas skola atsāka darbu, pirmajā svētdienā piesakoties 54 audzēkņiem. Šoreiz kā mācības viela tika paturēta tikai reliģija – kristīgā dzīves ziņa. Par audzinātājiem darbojās: E. Rūtenbacha, E. Gaiķe, H. Rūtīte, A. Dence, L. Aigara, I. Grava, M. Rozentāla, V. Lube, I. Gubiņa, A. Kurse, bet audzēkņu skaitam īsā laikā divkāršojoties, kā palīgus iesaistīja jauniešus: R. Brenci, R. Gibeti, J. Brantu, P. Lūsi un L. Kinstleri. Audzēkņu skaits ir bijis mainīgs. Tas turpināja pieaugt līdz 1968. gadam, kad tas sasniedza apmeram divi simti. Kopš ta laika audzēkņu skaits ir pastāvīgi samazinājies. Piecus gadus vēlāk, 1973. gadā, tas bija ap 80. Šai mācības gadā ir reģistrēti tikai 33 skolēni trīs līdz divpadsmit gadu vecumam. Tam par iemeslu ir vispār zināmie apstākļi: mazāk bērnu ģimenēs un jaukto laulību pieaugums, kuŗu bērni pa lielākai daļai nerunā latviski. Pirmā svētdienas skolas vadītāja Anna Kurse izsakas par svētdienas skolas un baznīcas apmeklēšanu: " 1957. gadā mums pieteicās tikai 54 bērni,. Tomēr nākamajā gadā svētdienas skolu iesākām arjau 94 bērniem. Pēc dažiem gadiem mums svētdienas skolā bija jau pāri par 200 bērnu. Tad vēl ģimenēm nebija tik lielas iespē-jas svētdienās braukt slēpot un citādi izk-laidēties. Apskatot agrāko gadu lielās svētdienas skolas fotografijas, redzam daudz pazīstamu seju. Daļa no viņiem tagad sabiedrībā ieņem atbildīgus amatus, bet, diemžēl, bazmcā viņus vairs neredzam. Cerams, ka viņi atkal nāks atpakaĻ" Arī skolotāju skaits ir bijis liels un mainīgs gadu tecējumā. Kopš skolas dibināšanas 1957. gadā līdz 1979. gadam to vadīja Anna Kurse, katru svētdienu braucot no 80 km (50 jūdžu) attālās Aivijas (Ivy) Saulaines tuvumā. Tad vienu gadu skolu vadīja G. Reinfelds, bet no 1980. līdz 1986. gadam Aina Kalniņa. Pēc tam svētdienas skolu vadīja Māris Lūsis. Kopš 1995. gada svētdienas skolu vada Daina Kalniņa. Ilgus gadus svētdienas skolā ir strādājusi K. Gāle, M. Āzis, J. Āzis, G. Reinfelds, H. Turkēvics un D. Parente. Tagad gandrīz visi svētdienas skolas skolotāji un skolotājas ir nākuši no bijušiem audzēkņiem. Tāpat vairāki svētdienas skolas audzēkņi ir kļuvuši par jaunatnes grupu vadītājiem. Ziemsvētkos un Lieldienās svētdienas skola ir gatavojusi reliģiska satura uzvedumus. Skola arī sagatavojusi slīdītēs Ziemsvētku un Lieldienu stāstus, kuŗiem tekstus skaņu lentē ierunājis archibīskaps, bet dziesmas iedziedājuši paši skolēni. Savās kolektēs svētdienas skola ir sakrājusi ievērojamas summas, kas novēlētas palīdzības darbam un ārmisijai. 11. un 18. novembŗa kolektes ziedotas PBLA Latvijas brīvības fondam. Ar ziedojumiem svētdienas skola piedalījusies Kritušo pieminekļa celšanā Saulainē un 1656 dolarus ziedojusi jauno ērģeļu iegādei. Par kolektes naudu sūtītas skaņu lentes neredzīgo kaŗa invalidu bibliotēkai Vācijā. To saturā ir 40 archibīskapa un 8 viesu mācītāju sprediķi un lūgšanas, kā arī 12 pilni dievkalpojumi. Tādā veidā paši jaunākie draudzes locekļi jau piedalās savas draudzes celšanā un svētdienas skolas mācības pārvērš labos darbos. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Fotogalerija Christmas Pageant 2016 Ziemassvētku eglīte 2016.g. 11. decembrī "Mīļas Mammiņas" 2016 Fundraiser / atbalsta pasākums We finished our season on May 1, 2016 by supporting the "Mīļas Mammiņas" fundraiser for Latvian mothers and their newborn babies in Zemgale. We decorated our strollers and wagons. As the weather was uncooperative, we had an indoor walkathon, led by Rev. Dr. A. Gaide. Proceeds from the lunch, which was once again prepared by the Sunday School parents and teachers, went to this wonderful project. Donation forms were also available. Christmas Pageant - Dec 13, 2015 Ziemassvētku eglīte - 2015.g. 13. decembrī

Saulaines grāmatu klētiņa Bookstore at Camp Saulaine Lasu sēnes, lasu ogas, lasu grāmatiņu. Pielasīju pilnus grozus, pilnu galvu ziņu! – Eduards Freimanis The Saulaine bookstore, specializing in used books, has thousands of books of theology and Latvian literature, including many rare out-of-print editions. Many other topics, too! To buy books or to donate books, please contact Kristine Stivrins, stivrins@hotmail.com tel. (705) 424-6226

About This is your About Page. It's a great opportunity to give a full background on who you are, what you do and what your website has to offer. Double click on the text box to start editing your content and make sure to add all the relevant details you want to share with site visitors. Mission This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors. Vision This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors.

Par Mums Par Draudzi Draudzes Padome un Darbinieki / Council Pieejamība / Accesibility Arhīvs / Archive Garīgā vadība / clergy LELBA Latvian Church in the World Citas Saites / Links Draudzes vēsture / History About Us Sākums / Home Ziņas un Notikumi 75 gadu jubileja / 75th anniversary! Par Draudzi Iesaisties! / Get involved ! Garīgā Dzīve Kontakti / Contacts Ziedojumi / Donate Copy of Ziedojumi / Donate 2025 Saulaine / Camp Saulaine More Draudzes Vēsture︱History of our Church Draudzes Padome un Darbinieki ︱Church Council Garīgā vadība ︱ Clergy LELBA︱LELBP Arhīvs︱Archive Pieejamība︱Accessibility Citas Saites︱Links Mācītājs ︱ Pastor

Notikumi / Events Jaunumi / Ziņas Vārds un Lūgšana Notikumu kalendārs Event Calendar Notikumi Events Worship Service Sun, Jun 21 Toronto More info Learn more Worship Service at Saulaine Sun, Jun 28 Toronto More info Learn more Worship Service at Church Sun, Jun 28 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Jul 05 Toronto More info Learn more Jaunumi News WORSHIP SERVICE JUNE 14TH 11AM Worship will be led by pastor: Dag Demandt In both Latvian and English languages After the church service everyone is welcome to fellowship! All are welcome! Bulletin: WORSHIP SERVICE JUNE 7TH 11AM Worship will be led by pastor: Girts Grietins In both Latvian and English languages After the church service everyone is welcome to fellowship! All are welcome! Jani at Saulaine WORSHIP SERVICE MAY 31st 11AM with installation of both congregations Worship will be led by pastors: Dag Demandts Girts Grietins Guest of Honour ELCIC Bishop Carla Blakey (sermon) Performing: St.John's Vocal Ensemble with cond.Janis Beloglazovs Organist: David Smits In both Latvian and English languages After the church service everyone is welcome to fellowship! All are welcome! PENTECOST WORSHIP SERVICE MAY 24TH 11AM with Confirmation and Baptism Worship will be led by pastors: Dag Demandts Girts Grietins Organist: Michael Rundans In both latvian and english languages After the church service everyone is welcome to fellowship! All are welcome! Respite for the Caregiver May 26th, 11am Are you stressed out due to the care you provide for aging parent or a challenging friend? Upcoming: May 26th, 11am - 1pm May 23rd, 3pm Toronto Latvian Choir Spring Concert “In the Shadow of the Sun” ASCENSION DAY WORSHIP SERVICE MAY 17TH 11AM Theme: Where is Jesus? Jesus Ascension Day Worship will be led by pastors: Girts Grietins Dag Demandt Organist: Michael Rundans In both latvian and english languages After the church service everyone is welcome to fellowship! All are welcome! MOVIE NIGHT MAY 22ND 6PM Vārds un Lūgšana Word and Prayer WORSHIP SERVICE JUNE 14TH 11AM WORSHIP SERVICE JUNE 7TH 11AM Jani at Saulaine

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture