Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Saulaine //Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis, kas gan ir cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko? Ps. 8:4-5// Pat ārpus Kanadas robežām latviešiem ir pazīstams Saulaines vārds. Tuvi un tāli ciemiņi, mazi un lieli ir priecājušies par Saulaines skaisto dabu, tās mieru un klusumu. Notavasagas krastos, ielejā, kuŗu no pārējās apkārtnes norobežo mežu ieloki, izveidots latviešu ciemats. Te jau 46 gadus diendienā skan latviešu valoda, te esam atraduši mieru, atpūtu un prieku, te varam audzināt bērnus latviskumā. Toronto Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudze bija pirmā visā pasaulē, kas trimdā ieguva savu lauku īpašumu. Trimdinieki gandrīz visi ir apmetušies pilsētās, bet mūsu saites ar lauku dzīvi arvien vēl ir stipras. Tikai lauku klusumā un dabas skaistumā rodams miers un dvēseles līdzsvars. Bet vēl vairāk lauku veselīgie dzīves apstākļi nepieciešami pilsētas bērniem. Sv. lāņa draudze saprata vasaras nometnes lielo nozīmi arī latviskajā audzinašanā. Kad tā ar bij. Latvijas ģenerālkonsula R. Braisona starpniecību saņēma no Noksas (Knox) presbiteriāņu baznīcas piedāvājumu pirkt šo lauku ipašumu, draudze saprata tā nozīmi un izmantošanas iespējas. Tādēļ lēmums pirkt Saulaini bija vienbalsīgs, un 1952. gada 6. jūlijā to iesvētīja un nodeva draudzes un visas latviešu sabiedribas lietošanā. 1952. gada pavasarī draudze par 3000 dol nopirka 73 akrus zemes un meža Notavasagas labajā krastā kopā ar 3 mājiņām, šķūni un 4 vasaras mājiņām. 1961. gada rudenī Saulaines teritoriju paplašināja, iegādoties par 7000 dol. vēl 179 akrus zemes upes otrā krastā. Tā tagad Saulaines kopīgā platība ir 252 akri. Kad draudze nopirka Saulaini, tā bija nolaistā stāvoklī. Tūlīt vajadzēja sākt tīrīšanas un remonta darbus. Čaklā darbā, pērkot vienīgi materiālus, visas telpas ātri bija sapostas ciešamā stāvoklī, lai varētu uzņemt atpūtas meklētājus. Sākuma gados, kad tautiešiem vēl bija maz citu iespēju, brīžiem radās grūtības visu vasarnieku uzņemšanā. Katru gadu Saulaine arvien vairāk tika uzposta, telpas paplašinātas un uzlabotas. Še jāuzsveŗ, ka gandrīz visi darbi agrāk tika veikti talku kārtībā, pašiem īpašuma pārvaldes locekļiem, protams, strādājot viscītīgāk un visvairāk. 1953. gada vasarā Saulainē dzīvoja arī tagad mirušais dziedonis Jānis Niedra. Vēl tagad staigājam pa viņa iztīrīto un paplašināto taku gar upes malu augšpus peldētavas. Jaunbūves iesāka 1955. gadā ar jaunu 8 istabu vasaras māju. Atzīmējot Saulaines 10 gadus, uzcēla arī jaunu virtuvi. Tomēr pats lielākais darbs bija jaunās bērnu nometnes mājas būve. Ar to doti ērti, droši un veselīgi nometņošanas apstākļi visai vasarai. Šo divstāvu ēku iesvētīja un nodeva lietošanai 1965. gada jūlija sākumā. Apakšstāvā ir spēļu un sanāksmju telpas, mazgātavas, dušas ar siltu ūdeni un noliktava, kuŗā atrodas arī ūdens sūknis un sildītājs. Augšstāvā ir vadības telpas, ambulance un guļamistabas. Ēkā samērā ērti var novietot 100 nometņotāju. Arī pēc jaunās nometnes mājas uzcelšanas visjaunākie bērni dzīvoja tai blakus vecā koka mājā, kas bija iesaukta par Putnu salu. Ar laiku arī šī māja bija nokalpojusi savu laiku un mazajiem “putniņiem” vajadzēja plašāku un ērtāku telpu. Vecā māja tika nojaukta un 1979. gadā tās vietā nometnes mājas galā tika uzcelta pieskaņota jaunā Putnu sala. Tanī bez plašām telpām mazajiem bērniem atrodas arī ambulance un apakšstāvā 6 “moteļiem” līdzīgas telpas vasarniekiem un mācītājam. Agrāk uzceltās koka dejas grīdas vietā tagad izbūvēts betonēts laukums kalna nogāzē, kuŗu var izmantot arī kā tenisa un basketbola laukumu. Lejas pļavā bērniem izveidots sporta laukums, bet kalnā pie nometnes sagādātas dažādas vingrošanas un spēļu ierīces. TELŠU PILSĒTA SAULAINĒ Sākuma gados Saulaines apmeklētāji vasaras mēnešos cēla teltis upmalā, kur pavadīja nedēļas nogales un atvaļinājumus. Vakaros kurināja ugunskurus, līksmojās un dziedāja. Telšu pilsētā bija pat apzīmētas ielas ar Latvijas pilsētu un Rīgas ielu nosaukumiem. Visiem, kas vēlējās pārnakšņot telpās, Lielās mājas istabās vietas nepietika. Tad liela piekrišana radās šķūnim, kur uz smaržīga siena paklāja, bieži gan saspiestiem kā siļķēm, visi atrada sev naktsmājas un bija priecīgi. Valdemārs Grasmanis Saulaines pārvaldes priekšnieka G. Taņņa ierosinājumā 1974. gadā architekts N. Sebris izstrādāja Saulaines izbūves plānu nākamiem 10 gadiem. Viens no tā lielākiem projektiem bija šķūņa pārbūve, dodot jaunas sarīkojumu un sadzīves telpas. Daudz darīts arī Saulaines izdaiļošanai un ērtību pavairošanai. Lielā mērā tas panākts ar talcinieku atsaucību un ziedojumiem. 1975. gadā vien Saulaines uzlabošanai tika izdoti gandrīz 33,000 dolari. 1998. gadā izdoti ap 100,000 dolari Lielās un Saimnieka mājas uzlabošanai. Sākot ar 1960. gadu, Saulainē sev vasaras mājas ceļ tie draudzes locekļi, kas ieguvuši nomā pārvaldes iemērītos apbūves gabalus. Tā Saulaines visaugstākā kalnā meža vidū šais gados izveidots glīts vasarnīcu rajons ar vairāk nekā 30 mājām. Dažas mājas uzceltas arī upes kreisajā krastā. Daļa māju, kuŗu īpašnieki iecerējuši mūža novakari pavadīt Saulainē, būvētas tik pamatīgi, ka piemērotas arī ziemas dzīvei. Viens no galveniem iemesliem Saulaines iegādei bija rūpes par bērnu kristīgu un latvisku audzināšanu, radot vietu vasaras nometnēm. Jau pirmajā gadā Latviešu sporta apvienība Kanadā noorganizēja divu mēnešu bērnu un jauniešu nometni. Sākot ar 1953. gadu, katru gadu jūlijā un augustā Saulaines pārvalde pati organizē bērnu nometni. Sākuma gados teltis varēja aizņemties no Kanadas armijas. Vēlāk Saulaines pārvalde iegādājās visu nepieciešamo nometnes inventāru, bet tā lielie atjaunošanas izdevumi, kā arī neērtības, kuŗas sagādāja dzīve teltīs lietainā un aukstā laikā, mudināja izšķirties par nometnes mājas būvi. Tagad dzīves apstākļi Saulainē ir līdzīgi labākajām kanadiešu nometnēm. Par spīti priekšzīmīgi iekārtotai nometnei skaits bija loti liels. Tam samazinoties, nometni, kas ilga 6 nedēļas, katru nedēļu izmantoja ap 50 bērnu, kaut gan tās kapacitāte ir vairāk kā divkārša. Nometnes galvenie vadītāji (secības kārtībā) ir bijuši: T. Krūka, A. Freibergs, A. Bāliņš, V. Šuriņš, M. Pone un M. Lorbergs. Vēlākos gados arvien vairāk vadītāju nācis no agrāko nometņotaju vidus, starp tiem Latvijas goda konsuls Kanadā Dr. Guntis Siliņš un pašreizējais Latvijas vēstnieks Jānis Lūsis. Putnu salā pēdējos gados vadītājas ir Elga Ozoliņa-Krasta, Ilze Villere, Margarita Gaiķe un citas. Vadītāju palīgi pa lielākai daļai nākuši no jaunās paaudzes vidus, kas sagatavojušies jaunatnes organizācijās un vadītāju kursos. Pa laikam nometnē strādājuši draudzes mācītājs, māc. M. Ozoliņš, skolotāji un jaunatnes organizāciju vadītāji. Nometņotāju skaitam tālāk samazinoties, sākot ar 1993. gadu nometne darbojās tikai 4 nedēļas, bet šai jubilejas gadā bērnu nometne darbojās tikai 2 nedēļas. Vēl 1989. gadā nometņotāju kopskaits bija 103, bet kopš tā laika tas vēl vairāk samazinājies. Tagad nometnes vadītāji nāk tikai no jaunākās paaudzes, kas paši agrāk bijuši nometņotāji Saulainē. Lielu svētību Saulaine nesusi arī pieaugušajiem, kas nevēlas vai arī nevar atļauties savu atvaļinājumu pavadīt dārgās vasarnīcās un kūrvietās. Še kopā ar vecākiem, bet vēl biežāk ar vecmāmiņām ir uzturējies labs skaits bērnu arī arpus tiešas nometnes. Viņi visi var izmantot Saulaines kopgaldu, par kuŗu gādā izdarīgās un čaklās saimnieces. Saulainē notikuši daudz un dažādi sarīkojumi: svētdienas skolas ziemas prieki, skautu un gaidu nometnes, brīvdabas izrādes, koncerti, bērnu svētki, draudžu dienas un garīgi kursi, kā arī gadskārtejā līgošana Jāņos. Toronto tuvums un ērtās telpas uz Saulaini aicina organizācijas īpašos sarīkojumos. Peldēšanās un makšķerēšanas cienītāji vienmēr atceras Notavasagu Saulaines robežās. SAULAINĒ MAN LABI KLĀJAS! Mans vārds ir Pēteris Māliņš. Šis ir mans sestais gads Saulaines nometnē. Pagājušajā nedēļas nogalē bija mūsu 40 gadu jubilejas balle. Sestdienas vakarā mums bija ugunskurs. Visinteresantākais priekšnesums bija Siliņa kunga tēlojums. Viņš bija pārģērbies kā ievainots vadītājs. Pēc ugunskura bija lielā jubilejas balle. Es nekad nebūtu domājis, ka būs tik daudz nometņotāju un vadītāju Saulainē. Pirms es beidzu, man ir vēl viena lieta sakāma: Saulainē man labi klājās! Pēteris Māliņš (“Saulziņas”, 1991. gadā) Ipašuma pārraudzībai un vadībai draudzes padome no sava vidus izrauga Saulaines pārvaldi, kuŗas locekļi šim darbam veltījuši neskaitāmas stundas, ne tikai " pārvaldot", bet vēl vairāk strādājot pie Saulaines uzpošanas, jaunbūvēm un remontiem. Viņiem un dažiem regulāriem talciniekiem jāpateicas par to Saulaini, kādu to tagad redzam. Nav iespējams aprēķināt summu, kuŗa 46 gados ieguldīta Saulainē darbā un materiālos. Pēdējos gados Saulaines budžets ir bijis ap $80,000, bet dažus gadus pat pāri par $100,000. Pirmais Saulaines pārvaldes priekšnieks jeb, kā agrāk apzīmēja, Saulaines administrātors bija māc. A. Lūsis. Viņam šai amatā sekojuši J. Rolavs, A. Atteka, A. Vanags, E. Buka, A. Dobelis, A. Lucs, A. Gaiķis, G. Tannis, L. Kinstlers, A. Brencis, V. Grasmanis, bet tagad atkal G. Tannis. Visu gadu Saulainē dzīvo un strādā tas pārznis, kam ar laba saimnieka vērienu jārūpejas par Saulaines un tās iemītnieku labklājību. Saulaines pārziņi tās pastāvēšanas laikā ir bijuši: J. Lūsis, P. Rudzītis, A. Jaunzemis, E. Liepiņš, A. Freibergs, R. Rukšāns, J. Dravnieks, I. Ozols, T. Muchks, U. Fogels, P. Jekums, M. Pauders, bet tagad I. un R. Urdziņi.   Sākuma gados brīvdabas dievkalpojumi tika noturēti vairākās vietās nometnes territorijā. Pēc Brīvdabas cīnītāju pieminekļa uzcelšanas tie parasti notika tur, bet pēdējā laikā arī Saules šķūnī. Deviņdesmito gadu sākumā sāka veidot brīvdabas baznīcu pieminekļa kalna pakajē. Tās izbūvi pabeidza 1996. gadā. Tanī ir arī akmeni kalta piemiņas zīme archibiskapam Arnoldam Lūsim. Četrdesmit sešu gadu pieredze apstiprina, ka lēmums pirkt Saulaini bijis pareizs un laimīgs. Kaut tās izveidošanai vajadzējis daudz darba un rūpju, Saulaine kļuvusi par mūsu dzīves nepieciešamu un neatņemamu daļu. Tanī atrodam nevien atpūtu un prieku, bet Saulaine ir stiprinājusi mūsu kopību. Tā aicina kopīgā darbā, atpūtā un priekos. Saulainē lūdzam Dievu un pieminam savu dzimteni un visus cīnītājus, kas atdevuši dzīvību par tautas brīvību. Saulainē audzinām mūsu jaunatni ticībā un dievbijībā. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Annual Givings / Draudzes nodevas Lūdzam izpildīt elektronisko formu vai to lejuplādēt ( download PDF formu ) un izdrukāt. Nosūtat formu uz baznīcas biroju elektroniski vai pa pastu.

Sakramenti / Sacraments Lūdzu noklikšķiniet tēmatu, lai to apskatītu: Please choose a topic: Dievgalds / Eucharist Kristības / Baptism Iesvētības / Confirmation Laulības / Marriage Bēres / Funerals More Dievgalds Eucharist The Augsburg Confession (1530), the principal historical statement of Lutheran belief, states that "The church is the assembly of saints in which the Gospel is taught purely and the sacraments are administered rightly." (Article VII). Strengthened and encouraged by the presence of the Risen Christ in the bread and wine of the Eucharist, we are sent by the Spirit into the world to serve others and be witnesses of God's love. At St. John's Latvian Lutheran Church, the Sacrament of the Lord's Supper is celebrated regularly on the first Sunday of each month and on the major feast days of the liturgical year. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities who believe that the Risen Lord is present in this sacrament are welcomed to share the bread and wine of Holy Comunion. We provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, our pastors may celebrate the sacrament with those unable to participate in our regular worship. Please contact our pastoral staff or church office for further information. Baptized children who understand the meaning of the sacrament may receive Holy Communion. This is generally done after a period of instruction and preparation under the supervision of the pastor, parents and religious education teachers. Please contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. Fritz Traugottt Kristbergs for complete information. The theological foundations and practical principles of The Sacrament of Holy Communion in the Lutheran tradition are outlined in the following "Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzē Svētā Vakarēdiena sakraments ir svinēts pirmā svētdienā mēnesī, ka arī Baznīcas svētkos un piemiņas dienās. Sv. Jāņa draudze praktizē eucharistisku viesmīlību: visiem iesvētītiem kristiešiem tiek sniegta Kristus klātiene maizē un vīnā. Kristieši no citām konfesijām, kurās tiem ir tiesības saņemt Svēto Vakarēdiena sakramentu, ir sirsnīgi aicināt nākt ar mums pie Dieva galda. Mārtiņš Luters dod īsu izskaidrojumu par Svēto Vakarēdienu Mazā katķismā: Kas ir Svētais Vakarēdiens? Tas ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ar maizi un vīnu mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert, no paša Kristus iestādīts. Kur tas rakstīts? Tā raksta svētās priecas mācītāji: Matējs, Marks, Lūka un Svētais Pāvils. Mūsu Kungs tanī naktī, kad tas tika nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota: to dariet mani pieminēdami.” Tāpat Viņš arī ņēma biķeri pēc vakarēdiena un tie to deva, sacīdams: „Ņemiet un dzeriet visi no tā. Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, mani pieminēdami.” (Mt. 26:26-28; Lk. 14:22-24; Lk. 22:19-20; I. Kor. 11:23-25) Ko Palīdz tāda ēšana un dzeršana? To mums māca vārdi: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un mūžīgā svētība, jo kur grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un mūžīgā svētība. Kā miesa ēšana un dzeršana var darīt tādas lietas? Ēšana un dzeršana vien to nedara, bet tie vārdi, kas tur stāv: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Šie vārdi pie miesīgās ēšanas un dzeršanas Svētā Vakarēdiena ļoti cienījami, un kas šiem vārdiem tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti: grēku piedošana. Kas tādu Vakarēdienu bauda cienīgi? Gavēt un ārīgi gatavoties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi gatavojies, kas tic vārdiem: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Bet kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi gatavojies, jo vārdi: „par jums” prasa visai ticīgas sirdis. Plašāks izskaidrojums par Svētā Vakarēdiena praksi un nozīmi Luterāņu tradīcijā ir atrodas šis lapas angļu valodas daļā. The Theological Foundations of Holy Communion 1. The Lord's Supper was instituted by Jesus Christ himself (1 Cor. 11:23-25; Matt. 26:26-28). 2. In Holy Communion the crucified and risen Christ is present in word and action. This presence is a mystery. 3. Holy Communion is a means of grace through which the crucified and risen Christ awakens faith, saves, forgives, unites, gives life, comforts and strengthens God's people for the work to which they are called in the world. 4. Holy Communion is also a great and joyous thanksgiving (Eucharist - Greek for thanksgiving) for everything accomplished by God in creation, redemption and sanctification. In the Eucharist, God's people give thanks for all of God's blessings. 5. Eucharistic celebrations incorporate the whole Christian church in every time and place. The whole church is involved in each local eucharistic celebration (1 Cor. 10:16-17). 6. In the Lord's Supper, by the power of the Holy Spirit, we remember and experience anew the creative and redemptive acts of God, receive the gift of the presence of Christ, and look forward in anticipation to our future with God. 7. Participation in the Lord's Supper empowers and compels us to imitate the example of our Lord who is both host and servant and to embody and reflect the unity which the Lord's Supper symbolizes. (Lk. 22:24-27; Jn. 13:1-20; 1 Cor. 10:17.) 8. In Baptism we are incorporated into the body of Christ, the church. In Holy Communion the church is nourished and strengthened. Therefore we speak of and practice communion of the baptized. The Practical Principles of Holy Communion 1. In the Eucharist, Christ gathers, teaches and nourishes the people of God. It is these gathered people of God who celebrate the Eucharist. 2. In accordance with traditional church practice and the Lutheran Confessions, an ordained minister, as one whose ministry originates within and is affirmed by the whole church, presides over the eucharistic celebration. Only one ordained minister presides. 3. Persons not ordained may be authorized by the synodical bishop to preside at the Lord's Supper in those situations where an ordained minister is not available for an extended period of time. Such exemptions are allowed for only a specific time, place, and person. 4. Our liturgical practice embodies the priesthood of all believers; therefore, properly trained lay persons serve in a variety of roles including the distribution of the elements. 5. As a participant in the worshipping community and as a symbol of the unity of the church, the presiding minister communes at each Eucharist. Such communion may be served by an assisting minister or be self-administered. 6. The Brief Order for Confession and Forgiveness may be used before the Eucharist. Opportunities for corporate and private confession and forgiveness preceding the Eucharist are especially appropriate during penitential seasons of the Church Year. 7. Holy Communion has two principal parts: the proclamation of the Word and the sharing of the sacramental meal. Surrounded by prayer, praise and thanksgiving, these two parts are so intimately connected as to form one unified act of worship. 8. According to the Lutheran Confessions, Holy Communion is offered every Sunday. 9. The Lord's Supper is God's meal for the baptized. Admission to the Supper is by Christ's invitation, offered through the church to the baptized. 10. As persons move to congregations where practices differ regarding age for first Communion, care needs to be taken that the difference in practice is resolved in a manner which promotes growth in faith and discipleship for all who are concerned. 11. Preparation for the sacrament does not make one worthy to receive the sacrament. However, personal preparation, which may include self-examination, private confession, prayer, fasting, reconciliation with others, and meditation, is encouraged. 12. Personal and corporate educational activities of a life-long nature are encouraged as a means of developing an awareness of and receptivity to the gifts of Word and Sacrament. 13. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities are welcomed to the Lord's Table. 14. Because of the universal nature of the church, Lutherans may participate in eucharistic services of other Christian churches. As a visitor, one should respect the practice of the host congregation. 15. Lutherans traditionally use bread and wine in the celebration of the Lord's Supper. In certain circumstances grape juice is used. (1 Cor. 11:23-26; Matt. 26:26-29; Mk. 14:22-25.) 16. Both elements are offered in Holy Communion. Communicants normally receive both bread and wine. Under certain circumstances the reception of only one element is acceptable. 17. Practices vary as to the use of one loaf of bread or wafers and as to the use of a chalice or individual glasses. A loaf of bread and the common cup are rich biblical symbols of the unity of the church. 18. Holy Communion, usually celebrated within a congregational setting, may also be celebrated in non-congregational settings where the baptized gather for worship. The presider is to be an ordained minister. 19. Congregations will provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to attend public worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, ordained persons may celebrate the sacrament with those unable to participate in public worship. (Occasional Services, pp. 76-88.) 20. The biblical words of institution declare God's action and invitation. They are set within the context of the Great Thanksgiving. A variety of eucharistic prayers is available and their use is encouraged. These prayers of thanksgiving lift up the gracious work of God in creation, redemption, and sanctification. 21. A sufficient quantity of bread and wine to serve the congregation is brought to the altar. Should more of either element be needed during distribution, a further prayer for the sanctification of the elements may be said. 22. The elements offered for the celebration of the Lord's Supper have been set aside for a special purpose. Leftover elements are consumed by those present, or disposed of in an appropriate manner. 23. A variety of practices is followed in the distribution and reception of the elements. The practice chosen should provide the image and experience of unity in the body of Christ. One post-Communion blessing, after all have been served, best expresses this unity. Either kneeling or standing is an acceptable posture for reception. Care needs to be taken to ensure that hospitality is extended to disabled persons. “"Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Kristības Baptism The sacraments of Baptism and the Lord's Supper are means of grace through which God's gracious, forgiving, and nurturing love is freely given to God's people. These sacraments are gifts of God's presence. Baptism is the sacrament of initiation into life with Christ. The Augsburg Confession states that “ the sacraments were instituted not only to be signs by which people might be identified outwardly as Christians, but that they are signs and testimonies of God's will toward us for the purpose of awakening and strengthening our faith" (Article XIII). Parents who wish to have their child baptized or adults desiring baptism for themselves are encouraged to contact the Minister of the Congregation. Baptism normally takes place within the regular corporate worship of the congregation. At St. John’s baptisms in the Latvian language worship service may be in both Latvian and English as necessary. Baptisms within the English worship service are in English only. The theological foundations and practical principles of Baptism in the Lutheran tradition are outlined in the following “Statement on Sacramental Practices ” of the Evangelical Lutheran Church in Canada. No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL / LELBA, 1993), 46. lpp. Kristīšana ir pirmā Dieva žēlastības dāvana, ko svarīgi saņemt pēc iespējas ātrāk. Kristībā mēs topam savienoti ar Dieva uzvaru pār grēku un nāvi, kas iegūta Jēzū Kristū: „Jo mēs līdz ar viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6:4) Turpmākā dzīvē kristība turpina atdot grēkā zaudēto Dieva tēlu un līdzību (lasi 1. Mozus 1:26-27): „Un apģērbiet jaunu cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu” (Kol. 3:10) Kristība liecina, ka piederam Dieva jaunai radībai: „…kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (II Kor. 5:17) Kristības mūs ieved Dieva draudzē – kristīgā Baznīcā: „Jo mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu…” (II Kor. 12:13) Kristībā apliecinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs, un mēs – Viņa bērni. Kristīšana izdarāma dievkalpojuma laikā draudzes vidū. Tikai izņēmuma gadījumā kristība var notikt privāti. Par to nekavējoties jāziņo tās draudzes dievkalpojumā, kurā kristītais ir uzņemts. Pirms kristībām vecākus un krustvecākus mācītājs informē par kristības nozīmi un par bērna garīgās audzināšanas pienākumiem, kuŗus tie uzņemas. Pieaugušie pirms kristīšanas jāiepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem, baznīcas darbu un uzdevumiem, kā arī ar draudzes locekļa pienākumiem un tiesībām. Parasti kristīšanu izdara ordinēts mācītājs/mācītāja; bet ar draudzes mācītāja vai, ja tāda nav, ar prāvesta atļauju to var izdarīt arī neordinēts draudzes loceklis, kurš tad par notikušo kristību nekavējoties ziņo atļaujas devējam. Draudot drīzai nāvei, kristīt var katrs kristīts cilvēks lietojot ūdeni un sekojošos vārdus: „(vārds), es tevi kristu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” Tam seko visu liecinieku kopīgi teikts „Mūsu Tēvs…” Par šādām kristībām jāziņo draudzes mācītājam. The Theological Foundations of Baptism 1. The Sacrament of Christian Baptism is grounded in the life, death, and resurrection of Jesus. The institution of Christian Baptism has its source in the Great Commission and in Jesus' own baptism. (Matt. 28:19-20; Matt. 3:13-17; Mk. 1:9-11; Lk. 3:21-22; John 1:29ff.) 2. In Baptism we die and rise with Christ. God acted in Christ to save us; God acts through Baptism to save us. The baptized are pardoned, cleansed and sanctified in Christ. (Rom. 6:3-5.) 3. In Baptism we are called into the Christian community and incorporated into the body of Christ, in which we are made a new creation, reconciled to God, and entrusted with the ministry of reconciliation. The community of the baptized is, therefore, the body of Christ, continuing God's mission in the world and sharing in the hope of the world to come. (1 Cor. 12:12ff; 2 Cor. 5:14-21.) 4. In Baptism God seals us with the Holy Spirit, who nurtures our life of faith until we enter into the full possession of our inheritance. We are born anew, and marked with the cross of Christ forever. (2 Cor. 1:21-22; Eph. 1:13-14; John 3:1-8; Rom. 6:1-11.) 5. In Baptism we renounce the powers of darkness and dedicate ourselves to participating in the inbreaking reign of God. 6. A person is baptized once; Baptism is not repeated. Christians live and affirm their Baptism through daily repentance, receiving forgiveness and renewal in the Holy Spirit. Baptism is a daily dying to sin and rising to newness of life. The Practical Principles of Baptism 1. Baptism is administered with water in the name of the Father, Son and Holy Spirit. 2. In the baptismal celebration water is used generously. A variety of modes is used; pouring and immersion are rich symbols of the nature of Baptism. 3. Candidates for Baptism are those children born to members of the congregation, children for whom other congregational members assume the responsibility of nurture in the faith, and older children or adults who, following preparation and instruction, declare their faith in Jesus Christ and desire Baptism. 4. Baptism is preceded by a period of instruction. Such instruction in faith and life constitutes training in discipleship. When young children are baptized, the parents and sponsors are instructed; otherwise the baptismal candidates themselves are instructed. This training in discipleship continues for the life of the baptized. 5. The celebration of the Sacrament of Baptism ordinarily includes the following: presentation, thanksgiving, renunciation of sin and evil, profession of faith, baptism with water, laying on of hands and invocation of the Holy Spirit, signing with the cross and welcome into the congregation. 6. Baptism normally takes place within the corporate worship of the congregation and is administered by an ordained minister called by the congregation or by an ordained minister granted permission by the former 7. In cases of emergency, a person may be baptized by any Christian in the name of the Father, Son and Holy Spirit. Should sudden death preclude such a Baptism, we believe the grace of God will prevail. 8. When circumstances require Baptism outside of corporate worship, a public announcement of the Baptism is made at the service the Sunday following. Provision is also made for the use of the rite for Public Recognition of the Baptism at corporate worship (Occasional Services, pp. 17-22). 9. The congregation assumes a sponsoring role for all baptized persons within its local setting. Congregations are encouraged to select at least one sponsor from the congregation for each candidate for Baptism. The parents may select additional sponsors. It is assumed that all sponsors are involved in the faith and life of a Christian community. The primary role of sponsors is to provide spiritual nurture and encourage integration of the baptized into the community of believers. 10. Baptism is affirmed throughout the Christian's life in daily living and in worship. Regular services of the congregation provide opportunities for participation in confession and forgiveness, the celebration of Holy Communion, and the Baptism of others. The rite for Affirmation of Baptism may be used at any time; it is especially appropriate at confirmation, at times of membership reception and restoration, and during the seasons of Lent and Easter. 11. All Baptisms are entered into the permanent records of the congregation and certificates are issued at the time of the administration of the sacrament. Evangelical Lutheran Church in Canada, “Statement on Sacramental Practices ”. Iesvētības Confirmation Confirmation Classes We affirm the work of the Holy Spirit in our lives, continually calling and renewing us since the day of our baptism, providing the seed for our continual spiritual growth and maturation in faith. In baptism parents and sponsors promise the nurturing of Christian faith in children, in the church and at home. Parents have primary responsibility to raise their children in the faith. The church is to help each baptized Christian grow in knowledge, insight, and faithfulness as a servant of Christ. Baptized Christians need to be led into lives of faith, hope, and love, grounded in the pattern of death and resurrection. Faith is a gift of the Holy Spirit. Faith is received and communicated in many ways. We need to grow and mature in this faith throughout all our life. The Holy Spirit works through our experiences in life, our relationships with each other, and by our reflection upon situations to urge and encourage us towards a mature faith. The use of the catechetical question "What does this mean?" offers a way—through textual material and classroom structures among other means—of understanding our lives in the context of our baptism into Christ. Reflecting upon various life experiences can result in new growth in faith. That is what is celebrated by using "Affirmation of Baptism." There is no "proper age" at which persons should begin confirmation ministry. Again, confirmation ministry is a birth to death process in a baptismal context. Confirmation is not a one-time classroom programme then, but rather an ongoing ministry the church offers for the sake of the pastoral care and spiritual growth of its members. Confirmation has traditionally been planned for young people between the ages of sixteen and eighteen. Increasingly, young adults beyond age eighteen and adults desire to be confirmed. The traditional time for confirmation ministry needs to be expanded to include persons of all ages. (revised text from: The Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca) Confirmation programme at St. John’s The confirmation class at St. John’s is a two-year programme. The classes begin in September and Confirmation is generally in late May or early June of the second year. Classes are taught in English, except when all members of the class are fluent in Latvian. During the programme, there are various retreats and activities together with confirmation classes from other Latvian Lutheran churches. The Confirmation programme at St. John’s includes: Bible study Church history and the history of the Lutheran tradition Understanding worship and liturgy Developing a personal spiritual life Following Jesus Christ in service to the world For further information about the Confirmation programme, please contact the Minister of the Congregation, or the church office 416-921-3327 to make an appointment. For further information about Confirmation in the Lutheran tradition, please see the Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca. Marriage Laulības Marriage is a gift of God and a means of his grace, in which man and woman become one flesh. It is God’s purpose that, as husband and wife give themselves to each other in love, they shall grow together and be united in that love, as Christ is united with his Church. [1] Marriage is a glad occasion overflowing with joy, and those who celebrate it rejoice in the gifts of God – life, health, strength, sexuality, the family – all that the Creator declared from the beginning to be “very good.” Marriage is not an exclusively Christian possession. It is a structure of social life which belongs to all humanity. It is essentially a covenant of fidelity between a man and a woman made with society’s sanction, grounded in the steadfast love of God. God’s abiding faithfulness is the model; as he is, so should we be. Both church and state have an interest in marriage, and marriage is done in the presence of a representative of one or the other. But the marriage is concluded by the two partners – signified by the giving and receiving of a ring and the signing of the state issued marriage license, to which the minister is the principle witness to their action. Nonetheless, the couple is not left on their own to fulfil the promises they have made to each other, for God’s blessing and support are asked. Marriage services at St. John’s: Couples who plan to be married at St. John’s Latvian Lutheran Church or have asked that a minister of our church officiate at their wedding at another site, should contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. F.T. Kristbergs to discuss the nature of marriage, the form of the service as well as the confirmation of the date, time and place of the wedding. The marriage service is designed to present a variety of options, suggestions and possibilities, which endeavour to meet the needs of the various situations resulting in the interactions of a pluralistic society yet maintaining a clear Christian proclamation of the Gospel. The marriage service in the Lutheran Book of Worship and the Anglican Church of Canada The Celebration and Blessing of a Marriage should be regarded as guidelines from which a marriage service appropriate to the particular occasion might be constructed. In the past both Advent and Lent have been regarded as “closed times” when marriages were not solemnized. Our pluralistic society is not governed by the church year, and so it seems undesirable in most places to forbid marriage for ten weeks of the year. Holy Week is the one week of the year when marriages are out of place and especially the three days of Maundy Thursday, Good Friday and Holy Saturday when all the attention of the church is directed at the mystery of redemption. [2] Some other considerations about marriages at St. John’s: Bible readings. You may select Bible readings of your choice for your wedding. Family members and friends can be readers. Readings may be selected from any Bible translation. If it is your choice, readings may be done in a language appropriate for your needs. Secular readings. Readings from secular literature are to be selected with great care and must have the approval of the Minister of the Congregation. Wedding vows. The wedding vows used in services at St. John’s are traditional Christian vows and follow the texts of the Latvian Evangelical Lutheran Church service (for Latvian language weddings), or the wedding order of the Anglican Church of Canada in The Book of Alternative Services (for English or English/Latvian language services). Couples desiring to write their own wedding vows should do so with great care, insuring that the vows conform to the principles of Christian wedding vows. A full and final text of the vows written by the couple must be sent to the Minister of the Congregation for approval at least two months before the wedding date. The pastor and the congregation have a right to refuse to participate ina wedding service for which the vows are not, in his/her opinion, in full conformity with the principles of a Christian wedding and marriage. Organist. You may contract for the services of another organist. We do require that other organists obtain permission from Rev. Dr. Anita Gaide, principal organist at St. John’s, for the use our church organ. The Casavant organ at St. John’s is a valuable instrument and we entrust its use only to qualified musicians. Music. The marriage service is a service of worship, and the music therefore must be carefully and discriminatingly chosen. It should embody high standards of quality and the texts of solos and hymns should reflect the praise of God, the steadfast love of Christ for his church as the foundation and model of love and fidelity in marriage, the invocation of God’s presence and blessing. Whenever music is employed in the service and by whatever instruments or voices, it should be of high quality and not cloud the mood of the service with triteness or sentimentality. It should moreover be within the ability of the performers at hand to play and sing with assurance. Flowers and decorations: Decoration of the church, within the bounds of propriety and without altering the interior architecture and liturgical space of the church, is your choice and responsibility. Before making any arrangements for decorations, please contact the Minister of the Congregation and the church office. Photographers. Photography during the service can be disruptive and detract from the solemnity and religious character of the wedding in a Christian church. However, if you feel compelled to have the wedding service filmed or photographed, the photographer must contact the Minister of the Congregation one week before the wedding so that the restrictions on photography can be fully explained. St. John’s reserves the right to ban photographers from the church if they interfere with the solemn and religious character of the service. Rehearsal: It is recommended that a rehearsal be held one or two days before the wedding. The scheduling of the rehearsal may depend on the availability of the church. The rehearsal usually lasts about one hour and is meant to familiarize the members of the wedding party with their roles in the service. All persons participating in the service should attend the rehearsal. Receptions and use of the church halls. *Arrangements for additional use of the church halls must be made in advance through the church office. The use of alcoholic beverages in the church halls before or after the rehearsal and/or wedding service is permissible only with the prior permission of the church council and with the appropriate LCBO licenses. Honoraria:* Since the duties associated with weddings are not part of their regular responsibilities at St. John’s, there is an additional fee for the services of the organist and church custodian. The usual honorarium for the organist is $125.00; the honorarium for the custodian is $100.00. An increase in the honoraria is appropriate for special demands of time, work, and services. Clergy honorarium is at your discretion. 1 The Book of Alternative Services of the Anglican Church in Canada: The Celebration and Blessing of a Marriage (Anglican Book Centre: Toronto), 21. 2 Philip H. Pfatteicher and Carlos R. Messerli, Manual on the Liturgy: The Lutheran Book of Worship, (Augsburg Publishing House: Minneapolis, MN, 1979), 345 ff. Bēres Funerals No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL/LELB, 1993), 52. lpp. Bēres ir pēdējais kristīgais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, un kristīgas mirušo izvadīšanas uzdevums ir ar evanģelija vēsti paust augšāmcelšanās cerību, mierināt sērotājus: „Mēs gribam, brāļi un māsas, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības.14 Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu…. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,10 kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”.(I Tesal. 4:13-14, 5:9-10) Draudzes locekļus var izvadīt no draudzes dievnama. Sākot bēŗu dievkalpojumu, zārku var arī aizvērt. Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē. Tomēr pret pārpelošanu nav ne bībelisku, nedz doktrinālu iebildumu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā (nišā) kapos vai dievnamā. Funerālijas izdarāmas pirms pārpelnošanas. Sekulāras runas nedrīkst iestarpināt izvadīšanas dievkalpojumā. Lietojot Dziesmu grāmatā (53.–60. lpp.) doto bēŗu kārtību, izņēmuma gadījumos katrs iesvētīts draudzes loceklis var izvadīt kristītu mirušo.

Arhīvs / Archives Māsu Draudzes︱Sister Churches Sprediķi︱Sermons Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Jaunatnes Pulciņš //Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. 1 vēst. Tim. 4:12// Lai pēc svētdienas skolas beigšanas, kas notiek ap 13 gadu vecumu, jauniešiem dotu iespēju pulcēties un gūt audzināšanu kristīgā dzīves ziņā, 1962. gada rudenī skolotāja Jāņa Ozola vadībā darbību sāka jaunatnes pulciņš. Pirmajā gadā tanī bija 38 jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Parasti jaunieši nodarbībās piedalās līdz iesvētības mācībai. Dalībnieku skaitam pieaugot, paidagoģisku un psīcholoģisku apsvērumu dēļ 1965. gada rudenī jaunatnes pulciņu sadalīja divi grupās: jaunākā grupā 13 un 14 gadus vecos, bet vecākajā grupā, sākot ar 15 gadiem. Jaunākās grupas vadību uzņēmās Tonija Krūka, bet vecāko grupu turpināja vadīt Jānis Ozols. Kad 1972. gada rudenī T. Krūka darba slodzes dēļ pārtrauca darbu ar jaunāko grupu, tās vadību pārņēma agrākie pulciņa dalībnieki Inese Cernavska, Andris Černavskis, Pēteris Zvaigzne un Raimonds Rūtītis, kas šim uzdevumam jau bija sagatavojušies kristīgās jaunatnes kursos. Vēlākos gados viņiem pievienojās Sandra Kurse, Maija Baruša, Vilnis Jerva, Rasma Caune, Ēriks Mikelšteins, Zaiga Pērkone, Inta Malēja, Mārīte Štengele un Visvaldis Freimanis. Kad 1976. gada rudenī Jānis Ozols uzņēmās Toronto latviešu sestdienas skolas pārziņa pienākumus, vecākās grupas vadību pārņēma Edgars Liepiņš. Kopš 1981. gada jaunatnes grupas vadījuši Inta Malēja, Ilze Villere, Mārtiņš Irbe un Sandra Kurse-Freimane. Tad jaunatnes grupas vadīja mācītājs F. T. Kristbergs un Edīte Linča (Lynch). Kopš 1995. gada jaunatnes pulciņu vada Māris Lūsis. Tagad dalībnieku skaits arī jaunatnes pulciņā ir stipri sarucis. Grupas nodarbībām pulcējās pārmaiņus ik pārsvētdienas vienu stundu pirms dievkalpojuma. Pēc tam viņi piedalījās dievkalpojumā. Nodarbību programa tika pieskaņota dalībnieku vecumam. Jaunieši vēlas pārrunāt un rast atbildes uz dažādām modernās dzīves parādībām un sadzīves prob-lēmām. Pa posmam nodarbībām bija kāds virstēmats, piemēram, vingrināsimies ticībā! Tika izcelta reliģijas lielā nozīme izcilu personību dzīvē visos laikos. Jauniešiem ir bijusi iespēja arī salīdzināt dažādās pasaules reliģijas. Pēc tādiem salīdzinajumiem jaunieši vairāk izjūt un pārdzīvo Kristus mācības brīnumaino spēku un skaistumu. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Fotogalerija Christmas Pageant 2016 Ziemassvētku eglīte 2016.g. 11. decembrī "Mīļas Mammiņas" 2016 Fundraiser / atbalsta pasākums We finished our season on May 1, 2016 by supporting the "Mīļas Mammiņas" fundraiser for Latvian mothers and their newborn babies in Zemgale. We decorated our strollers and wagons. As the weather was uncooperative, we had an indoor walkathon, led by Rev. Dr. A. Gaide. Proceeds from the lunch, which was once again prepared by the Sunday School parents and teachers, went to this wonderful project. Donation forms were also available. Christmas Pageant - Dec 13, 2015 Ziemassvētku eglīte - 2015.g. 13. decembrī

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dāmu Komiteja // Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jus zināt, ka tas Kungs par atmaksu jums dos debess mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Vēst. Kolos. 3:23-24// Dāmu komiteja ir pirmais pie draudzes izveidotais institūts. Tā dibināta 1949. gada 27. augustā un dibināšanas sanāksmē piedalījās 35 draudzes locekles. Valdē ievēlēja Lidiju Lūsi (priekšniece), Felicitu Dzērvīti (pr. palīdze), Ritu Osīti-Andžāni (sekretāre) un Lūciju Salu (kasiere). Dāmu komiteja 1998. gadā: No kreisas, pirmā rindā V. Šimiņa, A. Kleķere, L. Jansone, prāv. Dr. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. prkšn. K. Jansons, K. Bruža, E. Reinfelde; otrā rindā: G. Ozoliņa, V. Spravnika, M. Hausmane, M. Villera, I. Strīpniece, V. Atteka, V. Bembere, E. Gaiķe, E. Kuznecova, N. Breņķe: trešā rindā: A. Miķelsone, A. Putniņa, A. Kaļiņa, A. Krūgere, A. Treigūte, V. Luce, M. Tranķele, M. Radziņa, L. Kristberga Pirmajos darbības gados dāmu komiteja par savu galveno uzdevumu uzskatīja kristĪgĀs palīdzības darbu. Vācijas nometnēs toreiz vēl bija daudz tautiešu, kas dzīvoja trūkumā. Bija daudz vecu cilvēku, invalidu, atraitņu. Cik vien varēdama dāmu komiteja centusies šiem tautiešiem palīdzēt. Rīkojot draudzes vakarus, bazārus, koncertus un gadskārtējo Ziemassvētku tirdziņu, dāmu komiteja ir vākusi līdzekļus grūtdieņu atbalstam. Gan saiņi, gan naudas sūtījumi ir gājuši uz Vāciju, Austriju, Franciju un pēdējos gados arī uz dzimteni Latviju un Sibiriju. Materiāls atbalsts sniegts arī uz vietas -draudzes locekļiem un tautiešiem, kas nonākuši grūtībās. Ar čaklu neatlaidību un prieku dāmu komitejas locekles ir atbalstījušas visus draudzes iecerētos pasākumus – gan Saulaines izveidošanu, gan dievnama celšanu un draudzes nama iegādi. Dāmu komiteja ir dāvinājusi draudzei dievgalda traukus un pirmās ērģeles. Arī jauno stabuļu iegādei dāmu komiteja ir ziedojusi pāri par 6000 dolāru. Damu komiteja ir bijusi nevien devīga visu draudzes pasākumu atbalstītāja, bet arī gādājusi par garīgo iepriecinājumu un rosinājumu, rīkojot vērtīgus koncertus un priekšlasījumus. Tādi ir gadskārtējie Ziemsvētku ieskaņas koncerti, literārie vakari un referāti par aktuālām baznīcas dzīves problēmām un notikumiem. Pēdējos gados ļoti liela pakrišana ir Lieldienu rīta brokastīm un Pļaujas svētku sarīkojumiem Saulainē. Dāmu komiteja vienmēr bijusi atsaucīga arī dažādiem latviešu sabiedriskiem pasākumiem ārpus baznīcas, piemēram, dziesmu svētku rīkošanā. Draudzes padome un dāmu komiteja 1950. gadā: I. r. no kr.: A. Deics, R. Osītis-Andžāne, L. Lūsis, F. Dzērvīte, māc. A. Lūsis, A. Kazerovska, E. Buka, M. Vosveniece, ērģelniece A. Timermane-Ozola; II. r.: V. Timermanis, 0. Breņķis, J. Rolavs, K. Kazerovskis, E. Buka, K. Vītiņš, 0. Dzērvītis, J. Liepiņš. Otrā dāmu komitejas priekšniece bija S. Asmuse-Zaķe. Tad ilgus gadus dāmu komitejas priekšniece bija Līvija Jansone. No 1990. gada līdz 1998. gadam priekšnieces pienākumus pildīja Imanta Spēlīte. Tagad Dāmu komitejas priekšniece atkal ir Līvija Jansone. Pēdējos gados dāmu komitejā aktīvas ir bijušas ap 35 dāmas, bet atsevišķos gadījumos ir vēl arī citas palīdzes. Draudzes darba sekmēšanai un grūtdieņu atbalstam dāmu komitejas ziedoto līdzekļu summas sniedzas desmitos tūkstošu dolāru. Darbs, ko dāmu komiteja veic, ir darīts mīlestībā uz mūsu Pestītāju, mūsu luterāņu baznīcu un līdzcilvēkiem. Dāmu komitejas darbinieces vienmēr atzinušas, ka kalpošanas prieks ir skaistākais un tīrākais no visiem prieka veidiem, ko varam atrast pasaulē. Pirmā dāmu komitejas priekšniece Lidija Lūse stāsta par līdzekļu vākšanu: "Dāmu komiteja līdzekļus guva,rīkojot draudzes vakarus un Ziemsvētku tirdziņus. Draudzes vakari bija labi apmeklēti. Aicinājām latviešu māksliniekus, sarīkojumi bija par noteiktām temām. Šais vakaros apmeklētājiem bija iespēja satikties ar draugiem. Pirmo Ziemsvētku tirdziņu rīkojām 1950. gada decembŗa pirmajā sestdienā Koncorda ielas Sv. Jāņa angļu luterāņu baznīcas telpās, kas sākuma gados mūsu draudzei deva mājvietu. Gatavojām izšuvumus, iededzinājām latviešu rakstus uz koka karotēm, gādājām citas mantas. Nopelnījām 149 dolarus un 29 centus. Šai Ziemsvētku tirdziņā bijām nodomājušas pacienāt apmeklētājus ar desiņām un skābiem kāpostiem. Doma bija laba un piekrišana lieliska. Bet otrā dienā angļu draudze mums stingri pārmeta, ka baznīca esot odusi pēc kaut kā nenosakāma — ļoti nelabi. Domājām, ka skābi kāposti ir labi. Pēc tam gan mēs desiņas un skābus kāpostus šai baznīcā vairs negatavojām.” Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Ansamblis St. John’s Church Vocal Ensemble Music at St. John’s It's hard to believe that the Vocal Ensemble of our congregation is entering its 38th season making music to the glory of God and the enjoyment of our members. These have been very rewarding years for the group. We have performed in various cities and countries over the years, both a Capella, or with string ensembles, or with the Rev. Dr. Anita Gaide accompanying us on the organ/piano. The vocal ensemble is a very important part of the spiritual life of our congregation. Thanks to our exceptional Director of Music Brigita Alks, we perform a broad range of repertoire in several different languages and styles. We are most grateful to Brigita for making those long journeys from Buffalo every week to teach us and make our lives that much richer. Ansambļa diriģente ir Brigita Alks. Mūsu sastāvā ir 22 dziedātāji un ērģelniece Dr. Anita Gaide. Dziedātāju skaitā ir Juris Ķeniņš, kas palīdz ar dziesmu aranžējumiem, īpaši stīgu ansambļa pavadījumiem. Mēģinājumi notiekās otrdienas vakaros, no 7 līdz 9. Gaidam papildus spēkus katrā balsī vienmēr. The vocal ensemble rehearses every Tuesday from 7 pm to 9 pm from September to June and also meets several times over the summer months for rehearsals. We sing in church services on average once a month, in addition to all special worship services, e.g. Christmas, Easter, etc. Lūdzu sazināties ar Brigitu Alku (716 834 4780) vai Guntu Reynoldu (416 602 7176 – vanadze@hotmail.com ). Lai dziesma skan Dievam par godu! If you are interested in joining us in song, please contact the ensemble administrator Gunta Reynolds at (416) 602-7176 or vanadze@hotmail.com . We welcome, at any time, all who wish to sing! 2016.g. jūnijā Dziedātāji / Singers: Skaidrīte Leja, Gunta Reynolds, diriģente Brigita Alks, Mārā Ķeniņš, Erika Yost, Krista Amoliņš, Sibilla Korulis, Maija Asaris, Birgit Duarte-Schreyer, Vija Murata, Ruta Rozentāls, Laila Vilks, Ruta Lauzis, Egīls Bambers, Juris Ķeniņš, Andris Rubenis, Fritz Kristbergs, Vaira Gertners, Imants Jumis.

Dāmu komiteja Ladies Auxilliary Dāmu Komitejas vēsture 3rd Advent Worship Service Sun, Dec 14 Toronto More info Learn more Lessons and Carols - Family Worship Service on the 4th Advent with Christmas Tree! Sun, Dec 21 Toronto More info Learn more Christmas Worship Service! 4pm Wed, Dec 24 Toronto More info Learn more Christmas Worship Service! 6pm Wed, Dec 24 Toronto More info Learn more Christmas Day Worship Service! Thu, Dec 25 Toronto More info Learn more Worship Service Sun, Dec 28 Toronto More info Learn more New Years Eve Worship Service Wed, Dec 31 Toronto More info Learn more

Rent Our Space Conveniently located near Avenue Rd. & St. Clair Ave. W. View RENTAL SPACE AVAILABLE! St. John’s church has rental space available for large and small celebrations, all types of activities, meetings and get-togethers. The space includes: a large hall, small hall, stage, fully equipped kitchen, conveniently located elevator and Wi-Fi. Availability: MON. – SAT., Sundays after 3:00 pm. IZĪRĒJAM TELPAS! Mūsu baznīcā ir mājīgas telpas lielām un mazām svinībām, visu veidu nodarbībām, sēdēm un sanāksmēm. Mūsu piedāvājumā ir: liela zēle, maza zāle, skatuve, aprīkota virtuve, ērti pieejams lifts, Wi-Fi. Pieejamas dienas: no pirmdienas – sestdienai, svētdienās pēc 3 pēcpusdienā. Telephone: 416.921.3327 baznica@bellnet.ca / stjohnslatvianchurch@bellnet.ca 200 Balmoral Avenue, Toronto, ON, M4V 1J6, Canada Please contact us for more details! Vairāk informācijai lūdzu zvaniet, vai rakstiet pa e-pastu Large Hall Sanctuary Meeting Room Kitchen Stage Accessibility St. John's Ev.-Lutheran Latvian Church of Toronto is fully accessible including the sanctuary, the lower halls and washrooms. An elevator is available from a door off Poplar Plains Ave, connecting the sanctuary and lower halls. If you wish to use the church's elevator press the accessibility button on the post in front of the glass doors of the elevator vestibule. This website conforms to accessiblity standards AODA / WCAG 2.0 AA.

Māksla / Art Visu Māksla Cienītāji, Lūdzam Jūsu atbalstu mūsu naudas vākšanas pasākumam. We sincerely ask for your support in our fund-raising event. Pašlaik izkārtas baznīcas lejas zālē ir mākslas darbu izstāde, gan pazīstamu, gan netik pazīstamu mūsu mākslinieku darbi. Lūdzu nāciet skatīties un ziņojiet tālāk un pērciet savai baudai vai kā dāvanas radiem un draugiem. Pildiet mājas ar vasaras un ziemas skatiem, portretiem, krāšņiem ziediem, un klusam dabam. Mūsu pārdodamais gleznu krājums ir jāpatukšo, lai rastu vietas jauniem mākslas darbu dāvinājumiem. Sirsnīgi lūdzam un pateicamies par Jūsu atbalstu. At the present time most of the paintings exhibited in the church hall are for sale. These are the works of well known, and some not so well known, artists. We are trying to deplete our collection of past years to make room for recent donations. Please come and browse, and purchase a painting for your pleasure, or as gifts for your relatives and friends. Fill your house with summer and winter scenes, portraits, and colourful flowers! Come and feast your eyes! We thank you for your support.

Christian Education at St. Joh n's Growing in Faith!