Dievkalpojums "Nāc un redzi!".

25. JŪLIJĀ


Aicinām jūs arī noskatīties ierakstītu svētbrīdi:

 

 

"Lūgšana kā atvērtība".

 

 

 Pieminot 14. jūnijā izvestos:

 

6. JŪNIJA dievkalpojums."Tuvojoties mistērijai".

LELBP Vasarsvētku dievkalpojums

Variet noskatīties te:

Vasarsvētku dievkalpojums

Debesbraukšanas dienas dievkalpojums!

Skatieties kopīgo LELBA Kanādas apgabala dievkalpojumu Mātes dienā!

 

Kurzemes cietokša atceres svētbīdis


 

   
     

 

 Priecīgu Pasaules Zemes dienu!


Mācītāji Dāgs un Ģirts ir sagatavojuši mazu video, kas ir veltīts Pasaules Zemes dienai 22. aprīlī. Video ietilpst īsas uzrunas, lūgšana un dziesma.

 

 

 

 

KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS SVĒTKI – LIELDIENAS

 

Piektdien, 2. aprīlī, LIELĀS PIEKTDIENAS DIEVKALPOJUMS
 
 

 

Ceturtdien, 1. aprīlī, pl. 18:00 – ZAĻĀS CETURTDIENAS DIEVKALPOJUMS ar Svēto vakarēdienu.

21. MARTĀ "ZOOM" DIEVKALPOJUMS ar māc. ĢIRTU GRIETIŅU

"Ziemeļmeita"

Zoom dievkalpojums 21. februārī.

 

"Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis." Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu." Atkl 21:4-5

 Lūgsim par ugunsgrēka traģēdijas upuriem, kā arī atbastīsim Āriju ar ziedojumiem.

Ziedosim

Mierinājumu var smelties arī Jēzus vārdos, kad viņš mūs sauc par saviem draugiem.

(Svētbrīdis tika ierakstīts vēl pirms traģiskajām ziņām)

 

 

21. februārī pl. 11.00 aicinām uz Zoom dievkalpojumu mācītāja Ģirta Grietiņa vadībā.

Lai pievienotos, lūdzam reģistrēties pie Lerija Gifforda, rakstot uz larryandinta@gmail.com

 

Mūžībā aizsaukta sv. Jāņa draudzes diakone

 Aina Avotiņa

AA

Bēres varēs noskatīties tiešraidē

Sestdien, 9. janvārī pulkst. 10:30: http://ipickart.ca/stream/Avotins/

Reti mūsu Latviešu Ev.-Lut Baznīcas garīdznieku rindās tikam svētīti ar Dieva Vārda kalpu kuram ir bijis tik plašs, bagātīgs un daudzveidīgs kalpošanas lauks kā bija Diakonei Ainai Avotiņai. 

Aina Avotiņas dzīves gaitas iesākas Saldū, Latvijā 1926. gada 27. jūnijā. Pamatskolas un ģimnāzijas gadi arī vadīti turpat. Trimdas sākuma gadi vadīti Vācijā.

Bet pēc dažiem gadiem DP nometnē radās iespēja emigrēt uz Angliju kur Aina iesāka studijas un ieguva reģistrētās medicīnas māsas tiesības. Pēc tam viņa vēl papildināja studijas lai kļūtu par reģistrētu vecmāti (midwife), kā arī specializējās pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā.

Ainas Avotiņas izglītība turpinājās ar studijām anglikāņu „Mount Hermon Theological College” Londonā un 1956. gada studijas tur nobeidza ar uzslavu. Viņa ņēmu kursus tropisko slimību ārstēšanā, jo sajūta aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā.

No 1957. gada līdz 1965. gadam Aina Avotiņa strādāja Tanzanijā, Āfrikas austrumu daļā ar internacionālo starpkonfesionālo misijas biedrību „African Inland Mission”. Vienu gadu viņa vadīja pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera. Pēc tam Aina vadīja galveno misijas slimnīcu un arī izveidoju bērnu veselības klīnikas, kā arī vadīja lielo spitālīgo koloniju (ap 1,000 pers.).

Līdztekus ar šo lielo darbu Aina arī apmācīja vietējo personālu un sniedza garīgo aprūpi, jo bija iemācījusies vietējo valodu – Kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzanijā bija primitīvi, bet Ainai bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem.

Aina ieceļoja Toronto 1965. gada beigās un iesāka jaunu studiju posmu, nobeidzot slimnīcas administrācijas kursus Toronto universitātē.  Tad sekoja 24 gadu darbs Toronto „Wellesley” slimnīcā kā direktore/vadītāja visās nozarēs (Director Evening/Night Hospital Services).

Blakus maizes darbam Aina Avotiņa apmeklēja LELBA’s Teoloģijas Kursus 5 gadus un tika ordinēta par evanģelisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto.

Ainas Avotiņas darbs Sv. Jāņa draudzē bija plašs, energetisks un nesa lielu svētību draudzes locekļiem un draudzes mācītājam. Aina vadīja draudzes aprūpes darbu, palīdzeja draudzes mācītājam ar dievkalpojumiem un citiem amata darbiem, bija aktīva draudzes padomē un dāmu komitejā, sarunāja un izkārtoja Bībeles lasītājus un dievgalda palīgus draudzes dievkalpojumiem, un izpildīja daudz citus draudzes vadības darbus.

Aina Avotiņa arī bija aktīva kopbaznīcas darbā.  Viņa bija LELBA Kanadas apgabala dāmu komitejas referente 6 gadus un organizēja gadskārtējās Apgabala dāmu komitejas konferences. Ekumeniskā darbā Aina bija vietējās sadarbības grupas „Churches on-the-Hill” sieviešu „World Day of Prayer” rīcības komitejas locekle.

Varbūt Ainas lielākais darbs Sv. Jāņa draudzē bija ko-ordinet sadarbību ar 6 māsu draudzēm Latvijā  - Skrunda, Tērveti, Lipaiķiem, Rūjienu, Mazsalacu, Umurgu.  Aina pārskatīja humanitāros un baznīcas palīdzības sūtījumus uz māsu draudzēm, uzturēja aktīvu komunikāciju ar visām māsu draudzēm un vairākas reizes apmeklēja šis draudzes, tā vēl svētigāki veicinot Baznīcas un latvisko kopību.

Līdztekus ar šo lielo darbu lauku Sv. Jāņa draudzē, Diakone Aina Avotiņa arī uzņemās garīgo aprūpe par divām mazākām latviešu ev.-ļut. draudzēm Ontario -   Londonas Trīsvienības draudze  un arī Sv. Katrīnas (St. Catherines) , kurās Aina 10 gadus bija garīgās dzīves vadītāja .

Diakone Aina Avotiņa ir arī  publicējusi vairākus rakstus LELBāL garīgā izdevumā „Ceļa Biedrī” kā arī “Latvija Amerikā”, lasīja referātus par reliģiskiem gan arī literāriem tematiem latviešu sabiedrībā, un vadīja svētbrīžus kā skolās tā arī vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Kā LELBA’s Kanadas apgabala vikāre, Diakone Aina Avotiņa arī vadīja dievkalpojumus citās LELBA’s Kanadas apgabala draudzēs atvietojot mācītājus.

  1. gadā Aina Avotiņa izbeidza savu lielo darbu Sv. Jāņa draudzē un parcelās uz Ottawa lai dzīvotu tuvāki ģimenei un draugiem.

Jaungada dienā, 2021 gada 1. janvāŗi Ainas Avotiņas mīlestības pilnā sirds klusēja. 

Ainas izvadīšana notika 2021. gada 9. janvārī, piedaloties garīdzniekiem kuri bijuši Ainas līdzgaitnieki darbā Kanadā. Aina tika apglabāta York kapsētā, Toronto, kur guldīta māte Annai un māsa Vija.  Par Ainas sēro brālis Ojārs un ģimene Anglijā, draugi Latvijā un plašā pasaulē, kā arī amata māsu un brāļu saime Latvijas Ev.-Lut. Baznīcā pasaulē.

Jēzus bija teicis saviem mācekļiem: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:18-20)  Jēzus  apsolījuma spēkā, Aina Avotiņa, Latviete no Saldus – neskatoties uz cilvēka ādas krāsu, nedz rasu, nedz ticību vai neticību, nedz tautas piederību - nesa Evanģeliju mīlestību cilvēkiem Anglijā, Tanzanijā Āfrikā, vietējiem un tautiešiem Kanadā. Ainas Avotiņas dzīve patiesi bija tāda, kādu Jēzus bija cerējis saviem mācekļiem.

Prāv. emer. Dr. F.T. Kristbergs

(Prāv. Dr. Kristbergs bija Sv. Jāna draudzes mācītājs Diakones Ainas Avotiņas 30 gadu kalpošanā Sv. Jāna draudzē Toronto)

 

 Svētbrīdis Zvaigznes dienā (prāv. emer. Ivars Gaide, mācītāja dr. Anita Gaide)

 

Svētīgu 2021. gadu!

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

 

Lai pievienotos Zoom diskusiju grupai,

rakstiet Lerijam Giffordam larryandinta@gmail.com

Aicināti visi, kas vēlas piedalīties sv. Jāņa draudzes Bībeles diskusiju grupā svētdienās, kur draudzīgi parunājam un arī kopā lasām un pārdomājam Bībeles vārdus.

Diskusijas notiek angliski un dalībai nav vajadzīgas priekšzināšanas. Uz tikšanos un priecīgus Ziemassvētkus!

Ziemassvētkos Jēzus pie mums nāk kā bērns un aicina būt kā bērniem. Kādus jautājumus bērni vaicā Dievam un ko mums jautā Jēzus.

Skatīsimies ceturtās Adventes svētbrīdi latviešu un angļu valodā.


 

Ir klāt 2. Adventes video no sv. Jāņa Baznīcas. Piedalās mācītājs Ģirts Grietiņš, prāveste emer. Ilze Kuplēna-Ewart, Beāte Elizabete Augustāne (kura ir arī video autore) un TLB Sestdienas skolas koklētāji. Paldies par tehnisko nodrošinājumu Dāvim Maksiņam.

 

Lai pasargātu draudzes locekļus no vīrusa, draudzes padome ir lēmusi, ka dievkalpojumi baznīcā pagaidām ir atcelti un būs skatātmi video formātā:

 

Svētīgu 1. Adventu:

 

Mūžības svētdienas aizgājēju piemiņas dievkalpojums:

 

 

 

Noskatieties dievkalpojumu baznīcā jaunā video formātā.

Mūsu Pļaujas Svētku dievkalpojums baznīcā:

Paldies visiem, kas palīdzēja organizēt un piedalījās svētbrīdī Saulainē!

 

 

Vēlamies dalīties ar video svētbrīdi no Kristus Dārza:

 

Ar sveicieniem no Saulaines. Svētbrīdis "Dzīvības koks".

 

Svētbrīdis abās valodās, pārdomājot brīnumus:

 

 

Svētbrīds no Sv. Jāņa baznīcas:

Pievienosimies rīta lūgšanām un pārdomām ! (Svētbrīdis latviski un angliski):

 

Lūgsim, pārdomāsim un dziedāsim kopā rīta svētbrīdī no Sv. Jāņa baznīcas:

  Dabas “maģija”

 slt

  mācītājs Ģirts Grietiņš

  Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts. Apustuļu darbi (17:28)

 

  Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.

(Mateja ev. 6:26-34)

 

  Ir pienākusi vasara, tuvojas Jāņi un daba ir pilnā plaukumā.

  Ir dzirdēts, ka cilvēki līgojot un svinot Jāņus sajūt dabā kaut ko “maģisku”.

  Jāatceras, ka vārdu “maģisks” mēs lietojam dažādās nozīmēs.

  Viena iespēja ir raudzīties uz maģija kā zināmu metodi vai rituālu, lai panāktu savu – zīlētu, ārstētu, pareģotu vai noburtu. Bībelē šāda pieeja pieskarties garīgiem noslēpumiem ir nosodīta, jo tā veido vēlmi manipulēt ne tikai ar radību, bet arī ar Radītāju, ar garīgiem spēkiem un arī ar citiem cilvēkiem. Tā ir attieksme, kur es esmu pasaules centrā, un pārējo radību vai kādus neredzamus garīgus spēkus gribu izmantot vispirms savā labā vai patērēt. Ja to nespēju, tad var rasties vēlme sūdzēties un zūdīties, ka Dievs vai gari nepakļaujas man vai ka nesaņemu, ko es gribu. Tas ir pretrunā ar lūgšanu: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes”, kurā mēs mācāmies savas vēlmes saskaņot ar Dieva gribu, nevis garīgus spēkus pieskaņot savam iegribām.

  Tomēr pati vēlme pieskarties noslēpumainajam, “maģiskajam” kā mistērijai, skaistajam, brīnumainajam un svētajam ir kaut kas ļoti labs. To mūsos ir licis Dievs. Pāvils Apustuļu darbu grāmatā ir teicis, ka katra tauta, katrs cilvēks savā īpaša veidā ir jau meklējuši Dievu un, jo “viņā [Dievā] mēs dzīvojam, rosāmies un esam”. (Apustuļu darbi 17:28)

  Tātad skaistas ir nevis burvestības, bet spēja saredzēt brīnumaino, skaisto, īpašo arī vienkāršās lietas - dabā, puķēs.

  Par piemēru var kalpot Jēzus, kurš lūkojās uz putniem, puķēm, zāli. Viņš ierauga un grib rādīt mums skaisto un mācīt Dieva gādību par radību.

  Skaisto var ieraudzīt tas, kurā pašā jau mājo skaistums un tādējādi arī spēja to ieraudzīt sev apkārt. Viena no svarīgām senās pasaules atziņām ir tāda, ka tikai līdzīgais spēj saredzēt līdzīgo. Mēs varam ilgoties un saredzēt dievišķo tāpēc, ka paši esam radīti pēc Dieva līdzības. Mums nav īsta piepildījuma jeb gandarījuma, kamēr to meklējam ārpus dievišķā vai, Bībeles vārdiem runājot, ārpus “Dieva valstības”, kura neatrodas vienā vietā, bet aizsākas tur, kur cilvēki dzīvo tajā pašā Garā, kādā dzīvoja Jēzus. Jēzus mums rāda Dieva valstību, kas jau ir mūsu vidū, mūsos, pēc kuras, kā saka Pāvils, ilgojas un tiecas visas tautas katra savā īpašā veidā.

  “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas”. Un nevis otrādāk – dzenieties pēc visām pasaules lietām un tad arī Dievs un garīgums tiks piemests. Tā nenotiks. Mērķus nedrīkst sajaukt ar līdzekļiem.

  Jēzus aicina piedzīvot Dieva klātbūtni arī dabas skaitumā, skaidri apzinoties visu, kas šajā pasaulē paiet un zūd. Radība ir kā zāle, kura šodien ir, bet rīt vairs nebūs, taču Dievs gādā par pašu mazāko un sīkāko, kas viņam ir svarīgāks par pasaules varenajiem, ko šeit pārstāv seno laiku iespaidīgais ķēniņš Salamans visā viņa godībā.

  Dievs apzinās, ka radītās lietas ir vajadzīgas uzturam un dzīvei pasaulē. Par tām ir jārūpējas līdzīgi kā rūpējas Radītājs, bet ar to nepietiek. Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet arī no garīgas barības, no dievišķas dvesmas, no iedvesmas.

  Mana izjūta jau no bērnības ir bijusi tāda, ka Jāņos mēs ieelpojam dabas svaigumu un spēku. Līdzīgi varētu raudzīties uz dievkalpojuma kopību (pat ja pašreiz tā var notikt attālināti) - novērtēt šo īpašo iespēju, ka esam vienoti, lai ieelpotu Dieva Garu, Dieva Vārdu, kas mūs var stiprināt un uzturēt, dot jaunas acis, jaunu skatījumu - ieraudzīt to skaisto un labo, ko daudzi neredz.

   Tā ir liela gudrība - lūkoties uz radību ne tikai kā uz materiālu, lietu, instrumentu, bet, kā uz Dieva dāvanu, kas var vest pie Radītāja, pie viņa svētuma, pie viņa brīnumiem, kurus varam ieraudzīt gan dabā, gan arī tajā skaistajā, kas atrodams mūsu tautas tradīcijās, dziesmās un dejās.

  Pārdomāsim, kāda ir mūsu attieksme pret to, ko Dievs mums dāvājis. Ir iztērēta lieka enerģija, dažiem pārāk dedzīgiem kristiešiem mēģinot cīnīties pret pagānismu vai maģiju, nenovērtējot to tautisko mantojumu, kas nav pretrunā ar kristietību. Tāpat arī skumji, ja folkloras un seno tradīciju glabātāji ir kristietību uzlūkojuši kā svešu vai tādu, kas viņus apdraud. Mūsu ziņā ir tas, vai tautas mantojumu un senas tradīcijas saņemam ar aizdomām, vai ar pateicību un spēju saredzēt skaisto.

 Es domāju, ka latviešus ar Jēzu vieno spēja saredzēt skaisto vienkāršā Dieva radībā – zālē, puķēs, putnos – un par to priecāties. Nezaudēsim šo prieku, kas paver durvis uz Dieva Valstību!

 

Kopā ar mācītaju pārdomāsim ļaunuma problēmu.

 

Vasarsvētkos piesauksim Dieva Garu kā miera nesēju!

Sveicieni, pārdomas un lūgšanas no Sv. Jāņa baznīcas un mācītāja Ģirta Grietiņa.

 

 

 

Vasarsvētku dievkalpojumi

Esam izsalkuši - pēc kopības sajūtas, pēc enerģijas, pēc iekšējas atjaunošanas. Tieši to piedāvā Vasarsvētki, jeb Svētā Gara svētki.

Tāpēc aicinām Tevi piebiedroties mūsu saimei kopīgā “live” dievkalpojumā, ar Svēto Vakarēdienu, kur Tavu ikdienu neierāmēs tikai ierastās četras sienas, bet pavērsies apvāršņi. Gara spēks mūs vienos.

https://youtu.be/cZgqkqkUI0g

Katrs savās mājās dievkalpojumā būsim tomēr vienoti, baudot kopības sajūtu, baudot Kristus klātieni, baudot Dieva mieru un mīlestību.

Dievkalpojumā piedalās: Krista Amoliņa (lasītāja); māc Ilze Kuplēna-Ewart; māc Ģirts Grietiņš; ; Dāvids Šmits, Andris Rubenis un Erika Yost (mūzika).

 

Piedāvājam arī piedzīvot Vasarsvētkus kopā ar LELBĀL:


 

Koncerts par godu Mātes dienai !

 

 

Pārdomas par Jāņa atklāsmes grāmatas tēliem

 

Svētbrīdis kā dzejas brīdis !

Svētīgas Lieldienas !

 

 Dievs mums ir savējais

Sprediķis Lielajā piektdienā, māc. Ģirts Grietiņš

 “Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”  Jes. 53:5

Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma” Jāņa ev. 1:11

„Viņš par mums ir miris” – reiz Lielajā Piektdienā kāda mācītāja sprediķis sastāvēja tikai no šiem vārdiem. Un tiešām, tajos ir pateikts galvenais, svarīgākais, bet vai svarīgākais arī man?

Arī pēc Jēzus nāves daudzi ir jautājuši: no kurienes pasaulē ciešanas? Kāpēc mirst nevainīgi, jauni cilvēki? Kāpēc Dievs to pieļauj? Galu galā – kāpēc tā notiek ar mani? Kāpēc mana dzīve ir tāda?

Daudzi ir centušies sniegt atbildes, lai aizstāvētu Dievu vai arī - lai pamatotu savu bezcerību un neticību. Par šīm tēmām ir runāts un rakstīts ļoti daudz.

Taču Bībelē Dievs rīkojas citādi – viņš necenšas sevi aizstāvēt, īpaši skaidrot vai pamatot ciešanas. Viņš daudz nerunā par ciešanām, bet pats nāk pie mums, lai būtu ar mums kopā, lai līdzdalītu visu dzīves grūtību smagumu. Viņš nenoraugās no augšas, bet pats, būdams mums līdzās, piedzīvo pašu sāpīgāko – atraidījumu, nodevību, pamešanu, netaisnīgu tiesu un nāvi. Būdams labā iemiesojums, viņš vissāpīgāk varēja piedzīvot mūsu ļaunumu un tā sekas, kuras izraisījusi mūsu novēršanās no sava Radītāja un patiesās dzīvības avota, iedoma, ka varam iztikt bez viņa.

„Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma”- teiks Jāņa evaņģēlijā. Dievs mums ir savējais, viņš tik ļoti identificējas ar mums, ka uzņemas mūsu vainas kās savas un ir gatavs piedzīvot to sekas. Bet cilvēku traģēdija sākas tad, kad gribam palikt savējie tikai sev, lai tikai mūs neviens netraucē, lai tikai varētu saglabāt savu mazo, pašu izdomāto un iekārtoto pasauli, kurā paši paliekam kā mazie dievi. Šajā ziņā nodevējs nebija tikai Jūda, bet ikviens, kurš arī vēlāk ar savu dzīvi noliedz patieso, pāriplūstošo dzīvību, mīlestību un patiesību visdažādākajos to izpausmes veidos.

Par šādu nodevību pret dzīvību un tās devēja atraidīšanu cilvēce būtu pelnījusi taisnīgu sodu. Tomēr izrādījās, ka Jēzus nav nācis, lai mūs tiesātu, tieši otrādi – viņš bija gatavs panest ļaunumu, kuru izraisījušas mūsu ļaunuma sekas. Un to viņš ir uzņēmies ne tādēļ, ka viņam kādu neizprotamu iemeslu dēļ īpaši patiktu ciešanas (tās ir un paliek ļaunums un grēka sekas), bet tāpēc, ka viņš mūs mīl un tic mums - tic, ka mums ir vērts palīdzēt, ka mūs vēl ir vērts glābt. Pāvils saka, ka Jēzus ir par mums miris, kamēr vēl bijām grēcinieki. Ja vēl par kādu taisno kāds būtu gatavs mirt, tas vēl būtu cilvēciski saprotamāk, bet viņš ir miris par mums – par tādiem, kādi mēs esam.

Tādēļ Lielā piektdiena – Jēzus ciešanu diena mums var sniegt neizsakāmu mierinājumu īpaši tad, kad paši piedzīvojam krīzi,
ciešanas, atstumtību, tuvinieku zaudējumu: mums vairs nav jālūkojas uz Dievu kaut kur augšā, bet mēs varam zināt, ka viņš tam
visam un vēl daudz briesmīgākam ir gājis cauri. Viņš ir Dievs pie krusta. Mēs savās ciešanās un bēdās neesam vieni, arī savā
nāves brīdī mums nav jājūtas vientuļiem un Dieva atstātiem, jo arī tai jau Kristus ir gājis cauri un mums ceļu sagatavojis. Ar viņu
mums nav jābaidās, „jo viņš par mums ir miris”. 
 
Kopā ar mācītāju Ģirtu Grietiņu Klusajā nedēļā meditēsim par iedrošinošiem Bībeles vārdiem (angļu valodā).

 
 Svētīgu Pūpolsvēdienu! Aicinām noskatīties video dievkalpojumu, ko sagatavojuši Kanadas mācītāji un mūziķi.

 

Kopā lūgsim un pārdomāsim šīs svētdienas svētbrīdī.

____________________________________________________

Sveicieni no mācītāja Ģirta Grietiņa ar audio lasījumu no viņa tulkotās K.S.Lūisa grāmatas "Vienkārši kristietība".