Ziņojumi

Ir klāt 2. Adventes video no sv. Jāņa Baznīcas. Piedalās mācītājs Ģirts Grietiņš, prāveste emer. Ilze Kuplēna-Ewart, Beāte Elizabete Augustāne (kura ir arī video autore) un TLB Sestdienas skolas koklētāji. Paldies par tehnisko nodrošinājumu Dāvim Maksiņam.

 

Lai pasargātu draudzes locekļus no vīrusa, draudzes padome ir lēmusi, ka dievkalpojumi baznīcā pagaidām ir atcelti un būs skatātmi video formātā:

 

Svētīgu 1. Adventu:

 

Mūžības svētdienas aizgājēju piemiņas dievkalpojums:

 

 

 

Noskatieties dievkalpojumu baznīcā jaunā video formātā.

Mūsu Pļaujas Svētku dievkalpojums baznīcā:

Paldies visiem, kas palīdzēja organizēt un piedalījās svētbrīdī Saulainē!

 

 

Vēlamies dalīties ar video svētbrīdi no Kristus Dārza:

 

Ar sveicieniem no Saulaines. Svētbrīdis "Dzīvības koks".

 

Svētbrīdis abās valodās, pārdomājot brīnumus:

 

 

Svētbrīds no Sv. Jāņa baznīcas:

Pievienosimies rīta lūgšanām un pārdomām ! (Svētbrīdis latviski un angliski):

 

Lūgsim, pārdomāsim un dziedāsim kopā rīta svētbrīdī no Sv. Jāņa baznīcas:

  Dabas “maģija”

 

  mācītājs Ģirts Grietiņš

  Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts. Apustuļu darbi (17:28)

 

  Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.

(Mateja ev. 6:26-34)

 

  Ir pienākusi vasara, tuvojas Jāņi un daba ir pilnā plaukumā.

  Ir dzirdēts, ka cilvēki līgojot un svinot Jāņus sajūt dabā kaut ko “maģisku”.

  Jāatceras, ka vārdu “maģisks” mēs lietojam dažādās nozīmēs.

  Viena iespēja ir raudzīties uz maģija kā zināmu metodi vai rituālu, lai panāktu savu – zīlētu, ārstētu, pareģotu vai noburtu. Bībelē šāda pieeja pieskarties garīgiem noslēpumiem ir nosodīta, jo tā veido vēlmi manipulēt ne tikai ar radību, bet arī ar Radītāju, ar garīgiem spēkiem un arī ar citiem cilvēkiem. Tā ir attieksme, kur es esmu pasaules centrā, un pārējo radību vai kādus neredzamus garīgus spēkus gribu izmantot vispirms savā labā vai patērēt. Ja to nespēju, tad var rasties vēlme sūdzēties un zūdīties, ka Dievs vai gari nepakļaujas man vai ka nesaņemu, ko es gribu. Tas ir pretrunā ar lūgšanu: “Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes”, kurā mēs mācāmies savas vēlmes saskaņot ar Dieva gribu, nevis garīgus spēkus pieskaņot savam iegribām.

  Tomēr pati vēlme pieskarties noslēpumainajam, “maģiskajam” kā mistērijai, skaistajam, brīnumainajam un svētajam ir kaut kas ļoti labs. To mūsos ir licis Dievs. Pāvils Apustuļu darbu grāmatā ir teicis, ka katra tauta, katrs cilvēks savā īpaša veidā ir jau meklējuši Dievu un, jo “viņā [Dievā] mēs dzīvojam, rosāmies un esam”. (Apustuļu darbi 17:28)

  Tātad skaistas ir nevis burvestības, bet spēja saredzēt brīnumaino, skaisto, īpašo arī vienkāršās lietas - dabā, puķēs.

  Par piemēru var kalpot Jēzus, kurš lūkojās uz putniem, puķēm, zāli. Viņš ierauga un grib rādīt mums skaisto un mācīt Dieva gādību par radību.

  Skaisto var ieraudzīt tas, kurā pašā jau mājo skaistums un tādējādi arī spēja to ieraudzīt sev apkārt. Viena no svarīgām senās pasaules atziņām ir tāda, ka tikai līdzīgais spēj saredzēt līdzīgo. Mēs varam ilgoties un saredzēt dievišķo tāpēc, ka paši esam radīti pēc Dieva līdzības. Mums nav īsta piepildījuma jeb gandarījuma, kamēr to meklējam ārpus dievišķā vai, Bībeles vārdiem runājot, ārpus “Dieva valstības”, kura neatrodas vienā vietā, bet aizsākas tur, kur cilvēki dzīvo tajā pašā Garā, kādā dzīvoja Jēzus. Jēzus mums rāda Dieva valstību, kas jau ir mūsu vidū, mūsos, pēc kuras, kā saka Pāvils, ilgojas un tiecas visas tautas katra savā īpašā veidā.

  “Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas”. Un nevis otrādāk – dzenieties pēc visām pasaules lietām un tad arī Dievs un garīgums tiks piemests. Tā nenotiks. Mērķus nedrīkst sajaukt ar līdzekļiem.

  Jēzus aicina piedzīvot Dieva klātbūtni arī dabas skaitumā, skaidri apzinoties visu, kas šajā pasaulē paiet un zūd. Radība ir kā zāle, kura šodien ir, bet rīt vairs nebūs, taču Dievs gādā par pašu mazāko un sīkāko, kas viņam ir svarīgāks par pasaules varenajiem, ko šeit pārstāv seno laiku iespaidīgais ķēniņš Salamans visā viņa godībā.

  Dievs apzinās, ka radītās lietas ir vajadzīgas uzturam un dzīvei pasaulē. Par tām ir jārūpējas līdzīgi kā rūpējas Radītājs, bet ar to nepietiek. Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet arī no garīgas barības, no dievišķas dvesmas, no iedvesmas.

  Mana izjūta jau no bērnības ir bijusi tāda, ka Jāņos mēs ieelpojam dabas svaigumu un spēku. Līdzīgi varētu raudzīties uz dievkalpojuma kopību (pat ja pašreiz tā var notikt attālināti) - novērtēt šo īpašo iespēju, ka esam vienoti, lai ieelpotu Dieva Garu, Dieva Vārdu, kas mūs var stiprināt un uzturēt, dot jaunas acis, jaunu skatījumu - ieraudzīt to skaisto un labo, ko daudzi neredz.

   Tā ir liela gudrība - lūkoties uz radību ne tikai kā uz materiālu, lietu, instrumentu, bet, kā uz Dieva dāvanu, kas var vest pie Radītāja, pie viņa svētuma, pie viņa brīnumiem, kurus varam ieraudzīt gan dabā, gan arī tajā skaistajā, kas atrodams mūsu tautas tradīcijās, dziesmās un dejās.

  Pārdomāsim, kāda ir mūsu attieksme pret to, ko Dievs mums dāvājis. Ir iztērēta lieka enerģija, dažiem pārāk dedzīgiem kristiešiem mēģinot cīnīties pret pagānismu vai maģiju, nenovērtējot to tautisko mantojumu, kas nav pretrunā ar kristietību. Tāpat arī skumji, ja folkloras un seno tradīciju glabātāji ir kristietību uzlūkojuši kā svešu vai tādu, kas viņus apdraud. Mūsu ziņā ir tas, vai tautas mantojumu un senas tradīcijas saņemam ar aizdomām, vai ar pateicību un spēju saredzēt skaisto.

 Es domāju, ka latviešus ar Jēzu vieno spēja saredzēt skaisto vienkāršā Dieva radībā – zālē, puķēs, putnos – un par to priecāties. Nezaudēsim šo prieku, kas paver durvis uz Dieva Valstību!

 

Kopā ar mācītaju pārdomāsim ļaunuma problēmu.

 

Vasarsvētkos piesauksim Dieva Garu kā miera nesēju!

Sveicieni, pārdomas un lūgšanas no Sv. Jāņa baznīcas un mācītāja Ģirta Grietiņa.

 

 

 

Vasarsvētku dievkalpojumi

Esam izsalkuši - pēc kopības sajūtas, pēc enerģijas, pēc iekšējas atjaunošanas. Tieši to piedāvā Vasarsvētki, jeb Svētā Gara svētki.

Tāpēc aicinām Tevi piebiedroties mūsu saimei kopīgā “live” dievkalpojumā, ar Svēto Vakarēdienu, kur Tavu ikdienu neierāmēs tikai ierastās četras sienas, bet pavērsies apvāršņi. Gara spēks mūs vienos.

https://youtu.be/cZgqkqkUI0g

Katrs savās mājās dievkalpojumā būsim tomēr vienoti, baudot kopības sajūtu, baudot Kristus klātieni, baudot Dieva mieru un mīlestību.

Dievkalpojumā piedalās: Krista Amoliņa (lasītāja); māc Ilze Kuplēna-Ewart; māc Ģirts Grietiņš; ; Dāvids Šmits, Andris Rubenis un Erika Yost (mūzika).

 

Piedāvājam arī piedzīvot Vasarsvētkus kopā ar LELBĀL:

 

Koncerts par godu Mātes dienai !

 

 

Pārdomas par Jāņa atklāsmes grāmatas tēliem

 

Svētbrīdis kā dzejas brīdis !

Svētīgas Lieldienas !

 

 Dievs mums ir savējais

Sprediķis Lielajā piektdienā, māc. Ģirts Grietiņš

 “Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”  Jes. 53:5

„Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma” Jāņa ev. 1:11

„Viņš par mums ir miris” – reiz Lielajā Piektdienā kāda mācītāja sprediķis sastāvēja tikai no šiem vārdiem. Un tiešām, tajos ir pateikts galvenais, svarīgākais, bet vai svarīgākais arī man?

Arī pēc Jēzus nāves daudzi ir jautājuši: no kurienes pasaulē ciešanas? Kāpēc mirst nevainīgi, jauni cilvēki? Kāpēc Dievs to pieļauj? Galu galā – kāpēc tā notiek ar mani? Kāpēc mana dzīve ir tāda?

Daudzi ir centušies sniegt atbildes, lai aizstāvētu Dievu vai arī - lai pamatotu savu bezcerību un neticību. Par šīm tēmām ir runāts un rakstīts ļoti daudz.

Taču Bībelē Dievs rīkojas citādi – viņš necenšas sevi aizstāvēt, īpaši skaidrot vai pamatot ciešanas. Viņš daudz nerunā par ciešanām, bet pats nāk pie mums, lai būtu ar mums kopā, lai līdzdalītu visu dzīves grūtību smagumu. Viņš nenoraugās no augšas, bet pats, būdams mums līdzās, piedzīvo pašu sāpīgāko – atraidījumu, nodevību, pamešanu, netaisnīgu tiesu un nāvi. Būdams labā iemiesojums, viņš vissāpīgāk varēja piedzīvot mūsu ļaunumu un tā sekas, kuras izraisījusi mūsu novēršanās no sava Radītāja un patiesās dzīvības avota, iedoma, ka varam iztikt bez viņa.

„Viņš nāca pie savējiem, bet tie viņu neuzņēma”- teiks Jāņa evaņģēlijā. Dievs mums ir savējais, viņš tik ļoti identificējas ar mums, ka uzņemas mūsu vainas kās savas un ir gatavs piedzīvot to sekas. Bet cilvēku traģēdija sākas tad, kad gribam palikt savējie tikai sev, lai tikai mūs neviens netraucē, lai tikai varētu saglabāt savu mazo, pašu izdomāto un iekārtoto pasauli, kurā paši paliekam kā mazie dievi. Šajā ziņā nodevējs nebija tikai Jūda, bet ikviens, kurš arī vēlāk ar savu dzīvi noliedz patieso, pāriplūstošo dzīvību, mīlestību un patiesību visdažādākajos to izpausmes veidos.

Par šādu nodevību pret dzīvību un tās devēja atraidīšanu cilvēce būtu pelnījusi taisnīgu sodu. Tomēr izrādījās, ka Jēzus nav nācis, lai mūs tiesātu, tieši otrādi – viņš bija gatavs panest ļaunumu, kuru izraisījušas mūsu ļaunuma sekas. Un to viņš ir uzņēmies ne tādēļ, ka viņam kādu neizprotamu iemeslu dēļ īpaši patiktu ciešanas (tās ir un paliek ļaunums un grēka sekas), bet tāpēc, ka viņš mūs mīl un tic mums - tic, ka mums ir vērts palīdzēt, ka mūs vēl ir vērts glābt. Pāvils saka, ka Jēzus ir par mums miris, kamēr vēl bijām grēcinieki. Ja vēl par kādu taisno kāds būtu gatavs mirt, tas vēl būtu cilvēciski saprotamāk, bet viņš ir miris par mums – par tādiem, kādi mēs esam.

Tādēļ Lielā piektdiena – Jēzus ciešanu diena mums var sniegt neizsakāmu mierinājumu īpaši tad, kad paši piedzīvojam krīzi,

ciešanas, atstumtību, tuvinieku zaudējumu: mums vairs nav jālūkojas uz Dievu kaut kur augšā, bet mēs varam zināt, ka viņš tam

visam un vēl daudz briesmīgākam ir gājis cauri. Viņš ir Dievs pie krusta. Mēs savās ciešanās un bēdās neesam vieni, arī savā

nāves brīdī mums nav jājūtas vientuļiem un Dieva atstātiem, jo arī tai jau Kristus ir gājis cauri un mums ceļu sagatavojis. Ar viņu

mums nav jābaidās, „jo viņš par mums ir miris”. 

 

Kopā ar mācītāju Ģirtu Grietiņu Klusajā nedēļā meditēsim par iedrošinošiem Bībeles vārdiem (angļu valodā).

 

 Svētīgu Pūpolsvēdienu! Aicinām noskatīties video dievkalpojumu, ko sagatavojuši Kanadas mācītāji un mūziķi.

 

Kopā lūgsim un pārdomāsim šīs svētdienas svētbrīdī.

____________________________________________________

Sveicieni no mācītāja Ģirta Grietiņa ar audio lasījumu no viņa tulkotās K.S.Lūisa grāmatas "Vienkārši kristietība".

 

 

 

Baznīcai ir vajadzīgs jauns jumts

Atbalstiet mūsu baznīcas nākotnes jumta fondu!

Lejas zālē ir izkārtas pārdodamās gleznas ar cenām no Sv. Jāņa draudzes krājuma. Apskataties un pērciet!

COVID-19

Būsim piesardzīgi koronavīrusa laikā!

Mūsu dievkalpojumos:

Perminderi arvien Jus sagaidīs ar smaidu un sveicienu. Lūdzam Jūsu saprašanu, ja Jums netiks sniegta roka.  Tāpat pie ‘miera sveiciena‘ lūdzam izteikt savu sveicienu ar galvas majienu un attiecīgiem vārdiem.

(Piezīme: Ja Jūms ir apaukstēšanas parādības it sevišķi ar paaugstinātu temperatūru lūdzam Jums gaidīt veselības uzlabošanu Jūsu mājā.)

Pie Dievgalda

Perminderi turpinās uzturēt savu tīrības režīmu pamatīgi mazgājot rokas kā arī dievgalda traukus pirms un pēc dievkalpuma.

Mūsu mācītājs svētīs maizi un vīna krūzi, kā arī atseviškās krūzītes. Dievgaldniekiem tiks piedāvāti tikai maize un mazas krūzītes. Nebūs iespēja iemērcēt maizi lielā krūzē.

Atstājot altāra telpu lūdzam dievgaldniekiem tukšas plastmasas krūzītes ievietot attiecīgos atkrītuma tvertnēs permindera rokās.

Vispārēja informācija:

Mūsu baznīca tiks uzturēta Toronto pilsētas tīrības un sanitārās normās, t.i., kā dievnams tā arī sanāksmu telpas lejas stāvā.  Tam ieskaitīti visi rokturi, slēdzes‚pogas‘, u.t.t.

Dāmu komitjeja turpinās gatavot kafijas galdus sadraudzības stundai pēc dievkalpojumiem lietojot vienreizēja lietošanas traukus, krūzītes un kūku šķīvītes (izņemot ja jaunā trauku mašinas ūdens temperatūre ir pierādīti pietiekami karsta, pēc Toronto pilsētas veselības departmenta  prasībām.)

(Piezīme:  Ņemot vērā, ka ar ’izmetāmiem‘ traukiem ražosim stingri vairāk atkrītumus lūdzam papīra krūzītes un šķīvīšus salikt kaudzītes.

Pilsēta atkritumus savāc tikai ik pa divām nedēļām!!!)