top of page

Search Results

Search Results

53 results found with an empty search

  • Māsu draudzes / Sister Churches | St John S Evangelic

    Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Māsu draudzes Latvijā Sister Churches in Latvia Piedaloties LELBA’s (Latviešu evaņģēliski luteriskā Baznīca Amerikā) “māsu draudzes” programā, Sv. Jāņa latviešu ev. lut. draudze Toronto atbalsta draudzes darbu sešām draudzēm Latvijā. Mūsu “māsu” draudzes ir: Lipaiķu draudze Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev. lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev. lut. Skrundas draudze Tērvetes draudze, Kalnamuižas ev. lut. Umurgas draudze St. John’s Latvian Lutheran Church of Toronto supports the ministry of six congregations in Latvia as part of the LELBA (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) “sister congregation” programme. Our “sister” congregations are: Lipaiķu congregation Mazsalacas congregation, St. Anne’s ev. lut. Rūjienas congregation, St. Bartholomew’s ev. lut. Skrundas congregation Tērvetes congregation, Kalnmuižas ev. lut. Umurgas congregation For more information on the churches in english, see file below. Lipaiķu evaņģēliski luteriskā baznīca Kuldīgas novads, Turlavas pagasts, Turlava, Lielā ielā "Lipaiķu baznīca", LV-3329 Visā Kurzemes Turlavas pagastā šodien ir tikai viens tūkstots iedzīvotāju. Liekas, ka skaits relatīvi zems, tomēr pierādāmās vēstures takas ir gaŗas! Pirmie archaioloģiskie atradumi pierāda, ka jau devītā gadsimtā šī vieta bija apdzīvota un, kaut atrodas iekšzemē, ir uzskats, ka bija saistības ar seniem lībiešiem, un pastāv pat teorija, ka seniem kuršu ‘Koniņiem’ bija radniecības ar jūras braucēju vikingiem. Pagastā ir daudzi senvēstures objekti: dižkoki, pilskalni, kapi un citas senas dabas svētvietas. Pirmais rakstveida pierādījums par rajona vēsturi ir 1230. gada pāvesta legāta līgums. Un vēlāk 1253. gadā notiek zemes dalīšana starp Livonijas ordeni un bīskapiju, kur parādās pirmo reizi dokumentos šodienas pazīstamie vietu nosaukumi: Turlava, Lipaiķi un Libiņi. Tātad pierādāma 750 gadu ilgo dokumentālā vēsture. Livonijas ordenis, kas valdīja pār šo rajonu, maz iejaucās novada iekšejās lietās, jo Turlavas rajona apdzīvotāji, ‘bagātie’ senie kurši, bija izveidojuši savu sabiedrisko attiecību hierarchiju. Lipaiķu dievnams pastāv jau vairāk nekā 385 gadu, bet nokļūšana baznīcā ir problemātiska, jo vieta ‘Lipaiķi’ uz Latvijas ceļa kartes nav! Un tomēr virsraksts šeit ir “Lipaiķu baznīca”, un tas nosaukums cēlās ar seniem nolīgumiem. Dievnama apzinātā vēsture sākās 1567.gadā, bet pašreizējā ēka celta 1630.gadā (pirms 385 gadiem) ar pārbūvēm 1783.g. 1896.g. un 1909.g. Tā kā rajons ilgus gadus bija turīgs, tad vairāku dzimtu vēcākie [tā skaitā arī mūsu draudzes Tontegode dzimts, kuriem jau 1320.g. tika dotas zemes lēņu tiesības (lēņu=fief)] ziedoja nozīmīgus mākslas darbus Dievam par godu: vitrāža (no 1664.g.), ērģeles, altārs, kancele un baznīcas zvans. Mazsalacas draudze, Sv. Annas ev.lut. Rūjienas draudze, Sv. Bērtuļa ev.lut. Skrundas draudze 2012. gadā Skrundas baznīca svinēja savu 445. jubileju. Kā baznīcas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1567 gads, jo šajā gadā Skrundas baznīca tiek pirmo reiz minēta vēstures dokumentos. Gan luterāņu mācītāju vārdi zināmi no 1560. gada, jo Hercoga 1567. gada recesā minēts, ka Skrundā jāceļ baznīca, bet nav zināms, kad baznīca uzcelta. No literatūras avotiem iegūtās informācijas var secināt, ka Skrundā baznīca un kapi pastāv jau no reformācijas laika. Jau pirms reformācijas Skrundas pilī bijusi kapela. Zināms tikai, ka 1619. gadā tā nodegusi bet 1673. gadā uzcēla nelielu koka baznīcu mācītāja muižā. 1711. gadā baznīcu līdz ar pili nopostīja zviedru karaspēks 1750. gadā uzsāka nopostītās baznīcas atjaunošanu. Lielas pārmaiņas tā piedzīvoja Ādolfa Grota laikā (1676-1756), kad Kurzemes un Zemgales hercogistes bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts (1561.-1795.). Tad tajā iebūvēja ērģeles un altārgleznu. Vecajā konversācijas vārdnīcā un Latviešu luterisko baznīcu vēsturēs teikts, ka jaunās Skrundas baznīcas ērģeles 1868. gadā būvēja Hermanis Liepājā. Bet nav zināms kurš, jo ērģeles Liepājā būvēja divi Hermaņi, tēvs un dēls. Skrundas luterāņu baznīcā atradās arī F. Spēra altārglezna "Kristus pie krusta". Mācītāja Frīdricha fon Boningena laikā 1899. gadā baznīcas tornī uzvilka jaunu zvanu, kas kalpo vēl tagad. Pirmā Pasaules kara laikā baznīcu stipri izpostīja, tajā ierīkoja zirgu stalli. Remontēta no 1920. gada līdz 1926. gadam. Otrā pasaules karā ( 1944. gadā) vācieši uzspridzināja torņa smaile, jo uzskatīja, ka tas esot kā orientieris krievu armijai. Pirms pasaules kara Skrundas draudze tika uzskatīta par vienu no lielākajām draudzēm Kurzemē.1995. gadā Skrundas luterāņu baznīcu restaurē pilnībā ar daudzu labvēļu financiālo palīdzību ieskaitot Skrundas novadnieku kluba un īpaši ar uzņēmēja R. Gerkena palīdzību tornis atjaunots. Ērģeles restaurēšanas darbus veica Ugāles ērģeļbūves darbnīca 1999. gadā. Kalnamuižas draudze Umurgas draudze Umurga senatnē ietilpusi lībiešu zemē Metsepolē jeb Mežu zemē. Pirmo reizi tā rakstos pieminēta jau ap 1400. gadu, senais nosaukums – Ubenorma. Precīzas informācijas par to, kad celta Umurgas baznīca nav. Ir doma, ka pirmais Umurgas dievnams būvēts vienlaikus ar Vainižu pili - 1349.gadā un pirmās baznīcas pamati atradušies Vainižu muižas vietā - kādreizējā lībiešu pilskalnā. Umurgas draudze senajos rakstos atrodama jau 14.gs., kad 1385.g. minēts Umurgas mācītājs Arnolds Koopmanis. Varētu arī būt, ka katoļu Sv. Marijas baznīca celta aptuveni 15. gadsimta beigās pašreizejā ēkas vietā. Kaut vēlāko laiku pārbūves, it sevišķi 1859. gadā, pilnīgi izmainījušas dievnama ārējo izskatu, tomēr šodienas Umurgas draudzi uz dievkalpojumiem vēl joprojām aicina meistara Hansa Meijera 1586. gadā lietais zvans. Savu četrusimto dzimšanas dienu Umurgas Sv. Marijas baznīca svinēja 1896.gadā. Pie šāda fakta acīmredzot bija nonācis bijušais draudzes mācītājs Heinrihs Eduards fon Hiršheids, kad jubilejas gadā baznīcā tika atklāta marmora piemiņas plāksne. Reformācijas laikā baznīca kļuva par luterāņu draudzes īpašumu. 19.gs. otrajā pusē par mācītāju strādājis rakstnieks un pirmo latviešu dziesmu svētku organizētājs J. Neikens. Padomju varasgados baznīca zaudēja savu iesvētības vārdu. 2006. gada pavasarī tikai aizsākta ērģeļu restaurācija. Tas ir ievērojams notikums, jo Umurgas ērģeles ir valsts aizsardzībā un vienīgās, kur saglabājies līdz šim zināmais to būvētāja Augusta Martina paraksts - August Martin in Riga, kas ir visgreznākais zināmais Martina uzraksts. Umurgas ev.-lut. Baznīca ir valsts nozīmes arcitektūras piemineklis. Tajā esošā 18.gs.2.pusē darinātā kancele un altāris, kā arī sakrālie priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes mākslas pieminekļi.

  • LELBA Latvian Church in the World | St John S Evangelic

    LELBA un LELBP Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.) Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē: „Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”, 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1 Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem. Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu. Latvian Church in the World Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs, “Differentiation and Identity: To wards an Understanding of Ethnic Ministry” (D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2 The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity. The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation. Download Latvian Church History.pdf Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of Rev. Dr. F.T. Kristbergs Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē For more information on the Latvian Evangelical Lutheran Church in America, visit the LELBA website . https://www.lelbpasaule.lv/

  • Rent Space | St John S Evangelic

    Rent Our Space Conveniently located near Avenue Rd. & St. Clair Ave. W. View RENTAL SPACE AVAILABLE! St. John’s church has rental space available for large and small celebrations, all types of activities, meetings and get-togethers. The space includes: a large hall, small hall, stage, fully equipped kitchen, conveniently located elevator and Wi-Fi. Availability: MON. – SAT., Sundays after 3:00 pm. IZĪRĒJAM TELPAS! Mūsu baznīcā ir mājīgas telpas lielām un mazām svinībām, visu veidu nodarbībām, sēdēm un sanāksmēm. Mūsu piedāvājumā ir: liela zēle, maza zāle, skatuve, aprīkota virtuve, ērti pieejams lifts, Wi-Fi. Pieejamas dienas: no pirmdienas – sestdienai, svētdienās pēc 3 pēcpusdienā. Telephone: 416.921.3327 baznica@bellnet.ca / stjohnslatvianchurch@bellnet.ca 200 Balmoral Avenue, Toronto, ON, M4V 1J6, Canada Please contact us for more details! Vairāk informācijai lūdzu zvaniet, vai rakstiet pa e-pastu Large Hall Sanctuary Meeting Room Kitchen Stage Accessibility St. John's Ev.-Lutheran Latvian Church of Toronto is fully accessible including the sanctuary, the lower halls and washrooms. An elevator is available from a door off Poplar Plains Ave, connecting the sanctuary and lower halls. If you wish to use the church's elevator press the accessibility button on the post in front of the glass doors of the elevator vestibule. This website conforms to accessiblity standards AODA / WCAG 2.0 AA.

  • Saulaine / Camp Saulaine | St John S Evangelic

    Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Thank you for your ongoing support of all things SAULAINE! More excitement to follow! Stay tuned! www.saulaine.com Saulaines grāmatu klētiņa / Bookstore Saulaines vēsture More “Saulaine” holds a special place not just for congregation members but for the Toronto and international Latvian society as a whole. In 1952, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church and its visionary pastor Arnold Lusis, later Archbishop Lusis, saw the opportunity for the church to purchase rural property to provide recently arrived Latvians, emigrés from war-devastated Europe, a place to meet and relax in a beautiful country setting not unlike that of their lost homeland near Gauja River. Four generations of Latvian Canadian families have gathered in Saulaine to celebrate and embrace their language, culture and traditions originating more than 800 years ago in Latvia. Today, as our Latvian demographic changes, our Saulaine Community Events and our Children's Camp Saulaine continue to engage and grow Latvian cultural and spiritual learning and celebration. Camp Saulaine’s mission is to “provide each camper with the opportunity to broaden their understanding of the Latvian culture within a Christian atmosphere.” The program aims to enrich each camper’s relationship with nature and encourage their physical and spiritual growth. Whether your camper comes for one week, two, or three, they will flourish in our beautiful 252 acres of woods and fields with camp facilities and ammenities. Parents and kids under 6 years of age can participate in Putnu Sala. Children under 5 years of age can participate in day camp or children 6+ can sleep over. The program is broad with nature hikes and nature study, games, swimming, creative art, singing, obstacle courses and lots of fun!. Camping, fishing, archery, hiking, swimming, mountain-biking, yoga, inner-tubing, sports and games! Singing, dancing, weaving, ceramics, drawing, drama, and traditional Latvian handicrafts. The art program is different each year. You might learn how to create you own silk-screening design for a t-shirt, make a pin-hole camera, make some pottery, carve wood-blocks for prints or learn to weave with a loom. We offer a variety of hands-on, skill-building, fun activities that help youth learn about the natural world, other people, and themselves. Every day is a new adventure as we explore Saulaine’s surroundings together. Want to get back to nature, learn new skills and make great friends? Campers will enjoy nature hikes, yoga, mountain biking and swimming as well as traditional Latvian activities, ceramics, singing, weaving, and pirag making - yum! For more information see https://www.saulaine.com/english/home Lūdzam atsaukties visus, kam ir pieredze un interese organizēt un piedalīties Saulaines bērnu nometnē! Looking forward to Camp Saulaine 2024. Please contact Saulaine Management Committee, if you can help! Saulaines misija “is katram nometņotājam dot iespēju paplašināt savu iepratni par latvisko kultūru un Kristietību.” Programmas mērķis ir bagātināt visiem nometņotājiem attiecības are dabu un veicināt fizisko un garīgo izaugsmi. Kaut nometņotājs piedalās vienu, divas vai tris nedeļas, viņš plauks Saulaines skaistos mežos, pļavās un ūdeņos un nometnes dzīvē. Vecāki are bērniem zem 6. gadiem var piedalīties “Putnu Salā”. Bērni zem 5. gadiem var piedalīties dienas nometnē jeb (6.+ gadiem) pārnakšņot mītnē. Programma ir plaša ar sirojumiem, dabas mācību, spēlēm, peldēšanu, mākslu, dziedāšanu, pētniecības gājieniem un daudz prieku. Pārnaktšņošana teltīs, zvejošana, loka šaušana, sirojumi, peldēšana, kalnu riteņu braukšana, yoga, sports spēles, aušana, keramika, māksla, drama, latviešu rokdarb. Mākslas programma tiek izmainīta katru gadu: nometnotājs var izveidot noformējumu lai darinātu “silk-screened” t-kreklu, taisīt tapas cauruma kameru, veidot keramikas podiņus un rotas, grebt koka bloku drukāšanai vai mācīties kā aust stellēs ar paš krāsotu vilnu. Mēs pasniedzam praktisku iemaņu bērniem un jauniešiem mācīties par dabīgo pasauli un viņu pastāvi tanī. Katra dien ir jauns pasākums kurā kopā baudam Saulaines apkārtni: sirojumos, kalņu riteņu braukšanā, peldēšanā, mākslā un latviešu rokdarbos (keramikā, aušanā, pīrāgu cepšanā), dziedāšanā, yoga un citās nodarbībās. Vai nebūtu jauki izbaudīt dabu, mācīties jaunas spējas un satikt jaunus draugus! Vairāk informāciju skataties http://campsaulaine.com/ .

titilecardsemifixed_edited.jpg

©2022 by St. John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto. Proudly created with Wix.com

bottom of page