Ansamblis St. John’s Church Vocal Ensemble Music at St. John’s It's hard to believe that the Vocal Ensemble of our congregation is entering its 38th season making music to the glory of God and the enjoyment of our members. These have been very rewarding years for the group. We have performed in various cities and countries over the years, both a Capella, or with string ensembles, or with the Rev. Dr. Anita Gaide accompanying us on the organ/piano. The vocal ensemble is a very important part of the spiritual life of our congregation. Thanks to our exceptional Director of Music Brigita Alks, we perform a broad range of repertoire in several different languages and styles. We are most grateful to Brigita for making those long journeys from Buffalo every week to teach us and make our lives that much richer. Ansambļa diriģente ir Brigita Alks. Mūsu sastāvā ir 22 dziedātāji un ērģelniece Dr. Anita Gaide. Dziedātāju skaitā ir Juris Ķeniņš, kas palīdz ar dziesmu aranžējumiem, īpaši stīgu ansambļa pavadījumiem. Mēģinājumi notiekās otrdienas vakaros, no 7 līdz 9. Gaidam papildus spēkus katrā balsī vienmēr. The vocal ensemble rehearses every Tuesday from 7 pm to 9 pm from September to June and also meets several times over the summer months for rehearsals. We sing in church services on average once a month, in addition to all special worship services, e.g. Christmas, Easter, etc. Lūdzu sazināties ar Brigitu Alku (716 834 4780) vai Guntu Reynoldu (416 602 7176 – vanadze@hotmail.com ). Lai dziesma skan Dievam par godu! If you are interested in joining us in song, please contact the ensemble administrator Gunta Reynolds at (416) 602-7176 or vanadze@hotmail.com . We welcome, at any time, all who wish to sing! 2016.g. jūnijā Dziedātāji / Singers: Skaidrīte Leja, Gunta Reynolds, diriģente Brigita Alks, Mārā Ķeniņš, Erika Yost, Krista Amoliņš, Sibilla Korulis, Maija Asaris, Birgit Duarte-Schreyer, Vija Murata, Ruta Rozentāls, Laila Vilks, Ruta Lauzis, Egīls Bambers, Juris Ķeniņš, Andris Rubenis, Fritz Kristbergs, Vaira Gertners, Imants Jumis.

St. John’s church has rental space available for large and small celebrations, all types of activities, meetings and get-togethers. The space includes: a large hall, small hall, stage, fully equipped kitchen, conveniently located elevator and Wi-Fi. Please contact us for more details! Rent Our Space View Our space can be rented for .... If you are interested in rates and availability, please contact --- , . We’ll be happy to answer any questions you have. Ohter important notices : a Large Hall Space descripition Sanctuary Space descripition Meeting Room Space descripition Kitchen Space descripition Stage Accessibility

Christian Education at St. Joh n's Growing in Faith!

Saulaine Fall Festival 2016

About This is your About Page. It's a great opportunity to give a full background on who you are, what you do and what your website has to offer. Double click on the text box to start editing your content and make sure to add all the relevant details you want to share with site visitors. Mission This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors. Vision This is a Paragraph. Click on "Edit Text" or double click on the text box to start editing the content and make sure to add any relevant details or information that you want to share with your visitors.

Par Mums Par / About us About Us Home General About General General General Contacts Donations Donations Sunshine Projects Projects Spiritual Life More News and Events Word and Prayer Garīgā vadība ︱ Clergy Donate Arhīvs︱Archive ... Citas Saites︱Links Mācītājs ︱ Pastor

Ecumenical Ministry St. John’s Latvian Lutheran Church takes an active part in ecumenical ministry through its participation in “The Churches on-the-Hill,” a community of 9 congregations in the Forest Hill area of Toronto. We participate in the many activities of the “Churches on- the-Hill, among those are: The Churches on-the-Hill Food Bank Advent community choral service The Good Friday Walk Annual dinner of church representatives Monthly meetings of clergy World Day of Prayer Various Christian education, public service and musical events

Notikumi / Events Jaunumi / Ziņas Vārds un Lūgšana Notikumu kalendārs Event Calendar Notikumi Events Worship Sun, Oct 05 Toronto More info Learn more Annual Spiritual Retreat! Please join us! Sat, Oct 18 Utopia More info Learn more Jaunumi News CONCERT - April 4th Vārds un Lūgšana Word and Prayer CONCERT - April 4th

Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons Arhīvs / Archives Sermons / Sprediķi Sprediķis Vasarsvētkos, 20.05.2018 mācītājs Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 Neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: lāsts Jēzum, – un neviens nevar teikt: Kungs Jēzus, – kā vien Svētajā Garā. 4   Ir dažādas dāvanas, bet tas pats Gars. 5 Ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs. 6 Ir dažādas spēka izpausmes, bet tas pats Dievs, kas visu visā rosina. 7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme kopīgam labumam. 8 Vienam Gars dod gudrības vārdus, citam – atziņas vārdus tas pats Gars; 9 citam – ticību tai pašā Garā, citam – dāvanas dziedināt tai pašā vienīgajā Garā, 10 citam – brīnumus darīt, citam – pravietot, citam – garu atšķiršanu, citam – spēju runāt dažādās mēlēs un citam mēļu tulkošanu. 11 To visu dara tas pats Gars, piešķirdams katram atsevišķi, kā viņš to grib. 12 Tāpat kā ķermenis ir viens vienīgs, bet tajā ir daudz locekļu un visi daudzie ķermeņa locekļi kopā ir viens ķermenis – tā arī Kristus. 13 Arī mēs esam vienā Garā kristīti, lai visi būtu viens ķermenis – vai jūdi, vai grieķi, vai vergi, vai brīvie, – un ar vienu Garu mēs visi esam dzirdināti. Apustuļu darbu iesākumā (1:8) Jēzus apsolīja: “Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." Gara izpausmēm ir tik dažādi aspekti, ka daudziem tas šķiet izplūdis, neskaidrs (Gars parādās kā balodis, kas nolaižas pār Jēzu, kā vējš, vai Dieva elpa, dvesma; kā īpašu dāvanu devējs, kas mūs iedvesmo un ļauj kalpot ar aizrautību, Vasarsvētkos Gars atklājas kā liesmu mēles, kas “aizdedzina” sirdis visiem klātesošajiem un ierastās barjeras starp cilvēkiem tiek atceltas – pat cilvēki no dažādām tautām un valodām viens otru saprot.) Tomēr – kas ir un kas nav šis daudzveidīgais Dieva gars, kas dāvā mums Dieva spēku un Gara augļus. Gal 5:22: Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Ir kāds garīgs dziedājums, kurā atrodam ļoti vienkāršus vārdus: kur ir mīlestība, tur ir Dievs. Līdzīgi varam teikt par Dieva Garu: kur ir patiess prieks, patiess miers, pacietība, neviltota laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, tur ir Dieva Gars. Šajās īpašībās un garīgos stāvokļos izpaužas Svētais Gars. Tādas ir Dieva Spēka izpausmes. Tas nav spēks, kas kaut ko uzspiež, bet aicina, iedvesmo. Tieši dievišķa Iedvesma dod spēku. Tas nav spēks, ko vēlas iegūt pasaulīgas varas kārotāji, bet gan pārveidojošs spēks. Ticības apliecībā Svētais Gars tiek saukts par Dzīvudarītāju – tas mūs dara patiesi dzīvus, dāvā pilnvērtīgu dzīvi. Dievs nevēlas mūs piespiest uz kaut ko ar spēku, bet Vasarsvētkos redzam Dieva Gara spēku, kas aizrauj, kas motivē. Cilvēkam vairs nav jāprāto, kāpēc sekot Dievam, jo Dieva Gars dāvā mums vēlēšanos būt ar Dievu un piedzīvot tādu mieru, prieku, mīlestību, ko pasaule nevar dot. Šajā pasaulē spēku mēra pēc tā, cik kāds cilvēks ir ietekmīgs un spējīgs vienā vai otrā veidā valdīt pār citiem, turpretī gara spēks aizsākas, kad cilvēks spēj valdīt vispirms pār sevi un tad, Dieva iedvesmots, likt lietā viņam dotās dāvanas un spējas, lai kalpotu citiem. Svētais Gars nav vienīgais gars. Bez Dieva Gara cilvēkā var mājot un viņu vadīt arī kāds cits gars (lepnības, kādas kaislības, nemiera, skaudības, alkatības gars). Miesas slimību parasti jūtam, taču nav tik viegli pamanīt, ja dzīvojam citā garā. Te nedomāju piesaukt ļaunus garus, dēmonus, bet vispirms uzdot sev jautājumu – kādā garā es dzīvoju? Atcerēsimies to, ko Bībele sauc par pasauli – pasaules garu, kas negrib zināt par Dievu, kā jau pieminēju praktisko ateismu: es varbūt saku, ka ticu, bet praksē dzīvoju tā, it kā Dieva nebūtu. Tas ir praktiskais ateisms. Bija joks par cilvēku, kas teica: man ar Dievu ir ļoti labas attiecības: es lieku viņu mierā, un viņš liek mierā mani. Mums ir ļoti labas attiecības. Taču šādi mēs aizmirstam par savu garīgo piederību. Ieklausīsimies, kā apustulis Pāvils runā par Dieva Garu, kurā, neatkarīgi no vecuma, apzināmies sevi kā Dieva bērnus. Visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. (Rom 8:14-16) Ja Dievs ir mūsu Tēvs, tad viņš mūs neliks “mierā”, bet vadīs ar savu Garu, jo viņam rūp mūsu dzīve un liktenis. Tieši tādēļ viņš ir nācis pie mums kā Dēls, un turpina mūs vadīt ar sava Gara iedvesmu un spēku. Sermon Vasarsvētkos, 20.05.2018 pastor Ģirts Grietiņš 1.Vēstule korintiešiem 12:3b-13 I have heard that the average Christian and average Church are somewhere bogged down between Calvary and Pentecost. They have been to Calvary for Pardon, but they have not been to Pentecost for Power. Bethlehem means God with us. Calvary means God for us. But Pentecost means God in us. What kind of power is this? It is not the power we can use for our own purposes like some people who want to call out for some spirit to give them what they want. That would be some kind of magic. This Spirit is the one you can not manipulate. It is like the wind – you can not catch or capture it, but it can capture you. It will not solve all your problems or give you magical protection.. but it can inspire you to be more free, more real, more loving, more pure and Spirit can liberate you from all the bad things in spiritual realm like bad thoughts and bad attitudes. It will inspire you to serve with the particular gifts only you have. And they don’t have to be supernatural gifts. When you don’t have Holy Spirit you are just a spectator, an observer in the Church. But the Spirit of God empowers you and demands participation. The Holy Spirit will help you to Worship God in the Spirit. He will help you lift your soul to God and be free form anything that brings you down. The Power of the Holy Spirit will give you confidence and courage to witness for Christ and share your faith with others. The Holy Spirit is God’s special gift for the Christian. Jesus Said in Luke 11:13, How much more shall your Heavenly Father give the Holy Spirit to them that ask Him. We ask for many things, but what God wants to give us is his Spirit. Receiving Jesus will give you Power to be a Child of God. Receiving the Holy Spirit will give you Power to serve Christ by being His anointed witness. Let us not be satisfied until we receive the Promised Spirit. But let us differentiate: Holy Spirit is not to be confused with our religious feelings. Sometimes we may feel the touch of the Spirit and he can lift up our feelings but the Holy Spirit is more powerful than that. Holy Spirit can work in us even when we have a headache and don’t feel spiritual at all. Spirit can make us more holy or godlike even in our sorrow or pain, when we feel abandoned by people or by God and yet don’t abandon our Lord. Holy Spirit is Comforter. Let us not upset the Spirit of God by neglecting the gifts given by God – our power to pray, to serve and to witness the God’s live presence in our lives. “Ziemassvētku brīnums”, 2017, māc. Ģirts Grietiņš, Ziemassvētku laikā baznīcās mēdz atgadināt cilvēiem par to, ka visas tradīcijas un paražas, kas veidojušās ap šiem svētkiem (un varbūt ir skaistas) vēl neatklāj patieso Ziemassvētku nozīmi. Ja raugāmies uz pašu Ziemassvētku stāstu ar Jāzepu, Mariju un Jēzu, ar eņģeļu vēsti un ganiem, tad varam pārdomāt, kas būtu patiesais brīnums šajā stāstā? Dažkārt cilvēki no reliģijas un Dieva gaida kādu brīnumu, piemēram, brīnumainu dziedināšanu, atklāsmi vai brīnumainu zīmi. Ir dzirdēts, ka daži skeptiķi saka: ja Dievs man parārdītu kādu brīnumu, tad gan es beidzot ticētu. Vai Dievs tiešām veinreiz nevarētu parādīt kādu iespaidīgu brīnumu? Piemēram, ja debesīs parādītos uzraksts: “Es te esmu! Dievs” vai varbūt “Priecīgus Ziemassvētkus!”, vai tas mūs izbrīnītu? Iespējams. Bet vai tas kaut ko būtisku mainītu mūsu dzīvē? Vai es tādēļ vēlētos ticēt, kļūt labāks vai sekot Dievam, kas ir vienīgi kaut kur augšā, debesīs, paslēpies citā dimensijā vai kādā paralēlā universā? Tas viss varētu būt interesanti, ja vien būtu cerība šādu Dievu kaut kādā veidā aizsniegt, pieskarties, sastapt. Es domāju, ka tieši to mēs visi dvēseles dziļumos vēlamies – piedzīvot patiesu prieku, mīlestību, svētumu. Varbūt šīs ilgas glabājas mūsu dziļākos dvēseles līmeņos, zemapziņā - mūsu bērnības gaišajās atmiņās par Ziemassvētkiem. Tā mēs tiecamies pretī gaismai, ko reiz esam piedzīvojuši vai ieraudzījuši otrā cilvēkā. Kāds ticīgs cilvēks bija teicis, ka patiesu Dieva gara un mīlestības klātbūtni mēs varam piedzīvot tikai ieraugot to otra cilvēka acīs, mīlestības pilnā skatienā. Jo mūsu dvēselai napietiks ar lozungiem, ar pareiziem vai pat skaitiem vārdiem. Ir cilvēki, kas domā, ka Bībele ir galvenokārt labu padomu apkopojums. Taču, ielūkojoties Ziemassvētku vēstī, redzam, ka Dievs var būt mums daudz tuvāk nekā domājām – viņš mums var atklāties kā cilvēks. Tas ir patiess Ziemassvētku brīnums, ka Dievs mums var būt tik tuvu, tik saprotams, tik cilvēcisks. Viņš ir mums līdzās un piedzīvo, izdzīvo mūsu likteni. Tad cilvēks vairs nevar raudzīties uz debesīm un teikt: tu esi tur augšā un mēs te lejā. Vai gan tu saproti, kas mums ir jāpiedzīvo? Ziemassvētku brīnums ir tas, ka Kristus nokāpa mūsu pasaulē (kā teicis Pāvils: viņš sevi iztukšoja, atteicās no dievišķās godības), lai vestu mūs atpakaļ pie tā Dieva, kuru jau tagad neapzināti tiecamies atrast. Viņš nāca mums pretī, cik tālu tas vien iespējams. Ziemassvētku labā vēsts saka, ka Jēzus nāca pasaulē ne tikai tādēļ, lai pavēstītu ko jaunu, lai dotu labas pamācības, bet vispirms, lai būtu kopā ar mums un aicinātu mūs līdzi ceļā – dzīves ceļā; lai atklātu mums noteiktu dzīves veidu un attieksmi pret pasauli. Jēzus ne velti ir cilvēkiem līdzās un izdzīvo mūsu dzīvi. Tātad kristietība kopš vissenākajiem laikiem nenozīmēja tikai noteitu intelektuālu patiesību pieņemšanu un noticēšanu, bet gan tā parāda noteiktu dzīves veidu, kurā mēs katrs varam savā veidā sekot Jēzum, praktizēt savu ticību. Ja ticība neizpaužas dzīvē, tad tā paliek tikai skaists vārds. Ziemassvētkos Jēzus nāk pie mums, lai aicinātu mūs katru iet pretī mūsu visu Debesu Tēvam. Ja Jēzus saka: Nāc man līdzi! , tad nepietiks viņam pamāt ar roku un teikt: Es jau tev ticu, priecīgus Ziemassvētkus! Ja tu tici, tas ir labi, bet kā tava ticība izpaudīsies nākamajā nedēļā? Jo īsta ticība ietekmē gan mūsu motivāciju, gan darbus, gan pieņemtos lēmumus. Tieši tas ir patiess brīnums – ja ticība spēj mūsu dzīvi manīt uz labu. Turklāt šim ceļam kopā ar Jēzus ir sākums, bet tas nebeidzas. Ja sekosim Jēzum savos ceļos, tad mūsu ceļš nebeigsies šajā pasaulē, bet Dievs mūs vedīs tālāk pretī savai valstībai, kura jau tagad aizsākas visur, kur saredzam un īstenojam Dieva un viņa mīlestības klātbūtni. Turklāt ir labi, ja šo Dieva klātbūtni piedzīvojam kopā. Latviešiem ir skaists vārds: “draudze”, kas norāda, ka Jēzus ir nācis pie mums, lai darītu par saviem draugiem un mācītu mums sadraudzību savā starpā. Ziemassvētkos Jēzus ienāk cilvēku ģimenē un arī vēlāk savu mācekļu draudzi veido kā ģimeni, kas nav domata svētiem un pilnīgiem cilvēkiem, bet gan katram, kas ir gatavs atsaukties. Te ir jāatceras, ka Tēvreizē lūdzam: “Mūsu Tēvs debesīs”: nevis tikai mans vai tavs Dievs, bet mūsu! Skaistajās Ziemassvētku dziesmās varam saklausīt savas ilgas pēc tās gaismas, kas jau ir ielikta mūsu dvēselēs. Ļausim šai gaismai spīdēt arī nākamajā gadā! Tādēļ iziesim pretī arī viens otram, atvērsim savu sirdi tiem cilvēkiem mums līdzās, kuriem arī svētkos nav viegli saredzēt gaismu, prieku un pieņemšanu. “Es nevaru palīdzet visai pasaulei, bet vienam cilvēkam es varu būt visa pasaule.” To darīja Jēzus. Taisnība ir atziņā, ka ja pasaulē es būtu vienīgais cilvēks, arī tad Jēzus piedzimtu, nāktu un ciestu līdz ar mani, manis un tevis dēļ. Šajos svētkos lūgsim, lai Ziemassvētku brīnumu negaidām no ārēji rezamām lietām, bet ļaujam Jēzum piedzimt mūsos. Kā teicis kristīgais mistiķis meistars Ekharts: Jēzus vēlas piedzimt katrā no mums. Ja tas notiek, tad tas ir daudz lielāks brīnums nekā viss, ko varam redzēt šājā pasaulē. Lūgsim, lai savā dvēselē piedzīvojam Jēzus dāvāto mieru un prieku, ko spējam dot savam tuvākajam. More sermons in Latvian / English Sermons Apskataties pārskatus no sevišķiem Dievkalpojumiem Sv. Jāņa Baznīcā. 29 maija 2005 - Labi pamati - MT 7,21-29.pdf 7 augusta 2005 - Slīkstoša ticiba MT 14,22-33.pdf Augusta 2005 - Pat Jezum bija japardoma sava ticiba .pdf 13 februari - Kuŗam mēs piederam MT 4,1-11.pdf 21 augusta 2005 -Web format - Žurku sacīkste - pārmanita d….pdf 24 decembri 2003 - MT 1,18-25 Jazeps.pdf 5 marta 2006 - Kalpaka - MK 1,9-15 Labākais, ko vien var but.pdf 6 marta 2005 - Kalpaka - Pārsteidzoši piemēroti cilvēki.pdf 7 janvari 2006 Pa citu ceļu Mt2,1-12.pdf Spredikis - 2003 Plaujas svetkos.pdf 2 oktobri 2005 Plaujas svetkos - Neaizmirsti, Deut,8.pdf 6 augusta 2006 - Kāpēc jūs nākat JN6,24-35.pdf 6 janvari - Epiphany - Misterija,atklasme - Efez 3,1-12.pdf 26 junija 2005 - Augsburgas Ticības Apliecība.pdf Humbug un ceriba - Adventes laika 2004.doc Svetvakara 2004 - Kūtī Dāvida pilsētā.pdf Lieldienas Ticības iztēle -Latvija Amerika raksts 2005.pdf Sapni un visijas - Valsts svetku spredikis.pdf Ziemsvetku raksts Latvija Amerika 2006 -Kad tas notika Lk3 ,.pdf Ziemsvetku spredikis LatvAmerika 2004 JN 1,1-14.pdf Kūtī Dāvida pilsētā - Vestis raksts Decembri 2005.pdf Sermons in english The following are summaries of some important sermons given at St. Johns Latvian Lutheran Church. Select from below to view (with option to download). The file will open in a new tab. Who cares - Churches on the Hill - Jan 2006.pdf The New Wine of the Spirit - Confirmation Sermon - Pentecost 2005.pdf What about the others - Churches on the Hill - Jan 2005.pdf The Vision of Your Life - confirmation sermon 2004.pdf Because it had been well built - Churches on the Hill - Maundy Thursday sermon 2004.pdf Presbyterians, Lutherans and the Whole Church - Jan 2004.pdf Show Me the Money - Mt 22,15-20.pdf Sermon - Christmas miracle 2005.pdf Sermon - COTH Maundy Thursday sermon 2004.pdf Sermon - God's Heath Care Plan, MK 1,21-39.pdf Sermon - Powerful speech -COTH EX 2006 - Lk 4,14-21.pdf Sermon - Presbyterians, Lutherans and the Whole Church.pdf Sermon - The Christian Family Today - Reformation 2004.pdf Sermon - The Meaning of Christmas 2006.pdf Sermon - The Morning News - Easter 2007.pdf

Ziedo ! Donate! Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

Annual Givings / Draudzes nodevas Lūdzam izpildīt elektronisko formu vai to lejuplādēt ( download PDF formu ) un izdrukāt. Nosūtat formu uz baznīcas biroju elektroniski vai pa pastu.

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Svētdienas Skola //Tad atnesa bērniņus pie viņa, ka viņš tiem rokas uzlik-tu un Dievu lūgtu; bet mācekļi norāja tos. Bet Jēzus sadja: ,,Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesu valstība." Un viņš tiem uzlika rokas un tad aizgāja no turienes. Mateja ev. 19:13-15 // Mūsu draudzes svētdienas skola ir bijusi pamatu licēja latviešu skolai Toronto. Pirmā pulcēšanās notikusi 1949. gada novembrī, piedaloties 30 skolniekiem. Mācību programmā: latviešu valoda, Latvijas vēsture, ģeografija un ticības mācība. Mācības notika dievkalpojuma laikā Sv. Jāņa baznīcas sanāksmju telpās. Kā audzinātājas darbojās: B. Senkēviča, M. Matīsa, R. Skuja, T. Krūka, V. Vītola, M. Udrovska, I. Ķēniņa, A. Rostoka, G. Bāliņa, draudzes mācitājam pasniedzot ticības mācību. Svetdienas skola 1960 gadā. Sakot darbu Toronto latviešu biedrības sestdienas skolai, kuŗā iesaistījās arī draudzes skolas skolotāji, svētdienas skolas darbs apsīka; tikai reiz mēnesī notika bērnu dievkalpojumi. Vecāku ierosmē ar mācītāja, draudzes vadības atbalstu, kā arī ar dāmu komitejas apsolīto materiālo pabalstu, 1957. gada 8. septembrī svētdienas skola atsāka darbu, pirmajā svētdienā piesakoties 54 audzēkņiem. Šoreiz kā mācības viela tika paturēta tikai reliģija – kristīgā dzīves ziņa. Par audzinātājiem darbojās: E. Rūtenbacha, E. Gaiķe, H. Rūtīte, A. Dence, L. Aigara, I. Grava, M. Rozentāla, V. Lube, I. Gubiņa, A. Kurse, bet audzēkņu skaitam īsā laikā divkāršojoties, kā palīgus iesaistīja jauniešus: R. Brenci, R. Gibeti, J. Brantu, P. Lūsi un L. Kinstleri. Audzēkņu skaits ir bijis mainīgs. Tas turpināja pieaugt līdz 1968. gadam, kad tas sasniedza apmeram divi simti. Kopš ta laika audzēkņu skaits ir pastāvīgi samazinājies. Piecus gadus vēlāk, 1973. gadā, tas bija ap 80. Šai mācības gadā ir reģistrēti tikai 33 skolēni trīs līdz divpadsmit gadu vecumam. Tam par iemeslu ir vispār zināmie apstākļi: mazāk bērnu ģimenēs un jaukto laulību pieaugums, kuŗu bērni pa lielākai daļai nerunā latviski. Pirmā svētdienas skolas vadītāja Anna Kurse izsakas par svētdienas skolas un baznīcas apmeklēšanu: " 1957. gadā mums pieteicās tikai 54 bērni,. Tomēr nākamajā gadā svētdienas skolu iesākām arjau 94 bērniem. Pēc dažiem gadiem mums svētdienas skolā bija jau pāri par 200 bērnu. Tad vēl ģimenēm nebija tik lielas iespē-jas svētdienās braukt slēpot un citādi izk-laidēties. Apskatot agrāko gadu lielās svētdienas skolas fotografijas, redzam daudz pazīstamu seju. Daļa no viņiem tagad sabiedrībā ieņem atbildīgus amatus, bet, diemžēl, bazmcā viņus vairs neredzam. Cerams, ka viņi atkal nāks atpakaĻ" Arī skolotāju skaits ir bijis liels un mainīgs gadu tecējumā. Kopš skolas dibināšanas 1957. gadā līdz 1979. gadam to vadīja Anna Kurse, katru svētdienu braucot no 80 km (50 jūdžu) attālās Aivijas (Ivy) Saulaines tuvumā. Tad vienu gadu skolu vadīja G. Reinfelds, bet no 1980. līdz 1986. gadam Aina Kalniņa. Pēc tam svētdienas skolu vadīja Māris Lūsis. Kopš 1995. gada svētdienas skolu vada Daina Kalniņa. Ilgus gadus svētdienas skolā ir strādājusi K. Gāle, M. Āzis, J. Āzis, G. Reinfelds, H. Turkēvics un D. Parente. Tagad gandrīz visi svētdienas skolas skolotāji un skolotājas ir nākuši no bijušiem audzēkņiem. Tāpat vairāki svētdienas skolas audzēkņi ir kļuvuši par jaunatnes grupu vadītājiem. Ziemsvētkos un Lieldienās svētdienas skola ir gatavojusi reliģiska satura uzvedumus. Skola arī sagatavojusi slīdītēs Ziemsvētku un Lieldienu stāstus, kuŗiem tekstus skaņu lentē ierunājis archibīskaps, bet dziesmas iedziedājuši paši skolēni. Savās kolektēs svētdienas skola ir sakrājusi ievērojamas summas, kas novēlētas palīdzības darbam un ārmisijai. 11. un 18. novembŗa kolektes ziedotas PBLA Latvijas brīvības fondam. Ar ziedojumiem svētdienas skola piedalījusies Kritušo pieminekļa celšanā Saulainē un 1656 dolarus ziedojusi jauno ērģeļu iegādei. Par kolektes naudu sūtītas skaņu lentes neredzīgo kaŗa invalidu bibliotēkai Vācijā. To saturā ir 40 archibīskapa un 8 viesu mācītāju sprediķi un lūgšanas, kā arī 12 pilni dievkalpojumi. Tādā veidā paši jaunākie draudzes locekļi jau piedalās savas draudzes celšanā un svētdienas skolas mācības pārvērš labos darbos. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture