WORSHIP SERVICES Sundays at 11:00 Join Live Join Live Missed it? You can watch it here Videos Watch it here Video Subscribe to receive Worship information & News! CONCERT - April 4th CONCERT - April 4th Iesaisties! Get Involved! News and Events Spiritual life Donate Saulaine Word and Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Contact Us join the mailing list Jaunumi News CONCERT - April 4th Sun, Jun 15 Worship / Toronto Learn more Jun 15, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sat, Jun 21 SUMMER SOLSTICE / Utopia Learn more Jun 21, 2025, 12:00 PM – 11:50 PM Utopia, 5813 20th Sideroad, Utopia, ON L0M 1T0, Kanāda Jani at Saulaine Share Sun, Jun 22 Worship at SAULAINE / Utopia Learn more Jun 22, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Utopia, 5813 20th Sideroad, Utopia, ON L0M 1T0, Kanāda St.John's worship at SAULAINE Share Sun, Jun 29 Worship / Toronto Learn more Jun 29, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Jul 06 Worship / Toronto Learn more Jul 06, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's Share Sun, Jul 13 Worship / Toronto Learn more Jul 13, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share

Kontakti Contact Us Draudzes priekšnieks/ Council Chair : Anda Kuksis +1 647-401-8114 akalvins@me.com Draudzes mācītājs / Minister: Rev. Ģirts Grietiņš +1 (647) 986-5604 grietins@gmail.com Draudzes ērģelnieks / Organist: Michael Rundāns (416) 613-0007 mrundans@yahoo.com Dāmu komitejas priekšniece / Ladies' Auxiliary: Inga Zariņa +1 905-464-8849 starkis@sympatico.ca Vokālā ansambļa vadītāja / Vocal ensemble director : Brigita Alks (716) 834-4780 brigitaalks@hotmail.com Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Address 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Canada Tel: (416) 921-3327 email: baznica@bellnet.ca & stjohnslatvianchurch@bellnet.ca Service Times Come and Worship With Us Sundays: 8am, 10am, 12pm & 5pm Weekdays: 8am & 5pm Saturdays: 9am & 6pm Subscribe to receive Worship information & News! Video

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Draudzes padom e Draudzes padom e un valde // Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzejis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit manā vārdā, Viņš jums dos. Jāņa ev. 15:16 // Padome ir draudzes izpildu orgāns, kuŗu ievēl draudzes pilnsapulce. Padomē balstiesības bauda arī draudzes mācītājs un dāmu komitejas priekšniece. Padome no sava vidus ievēl draudzes priekšnieku, divus viņa vietniekus, kasieri un sekretāru. Šīs amatpersonas ir draudzes valde. Draudzes padome un valde ir atbildīgas kā par draudzes garīgo, tā materiālo labklājību. Tas prasa ļoti lielu brīvprātīgu darbu, ko šie draudzes locekļi ar kristīgas kalpošanas prieku sekmīgi ir veikuši gadiem ilgi. Pirmais draudzes priekšnieks bija Oskars Dzērvītis. Pēc viņa par draudzes priekšnieku nāca Alfreds Vanags, tad Žanis Rūtenbachs. Tad draudzes priekšnieks 26 gadus bija Jānis Koncis. Kopš 1995. gada priekšnieka pienākumus pilda Kārlis Jansons. Draudzes darbam sazarojoties un pieaugot, padomes locekļu skaits vairākas reizes ticis palielināts. Pašlaik padomē ir 24 locekļi. Padomei caurmērā ir 8 sēdes gadā, bet valdei vēl papildus 5. Īpašu uzdevumu veikšanai ir vairākas komitejas, piemēram, finanču. No padomes locekļu vidus izrauga arī Saulaines pārvaldi. Bez dievnama un Saulaines, draudzei piederēja arī draudzes nams, kur pa laikam atradās mācītāja dzīvoklis. Pirmo draudzes namu iegādājās 1956. gadā un tas atradās 50 Dewson ielā. Šo namu pārdeva 1967. gadā, iegūtos līdzekļus izlietojot dievnama celšanas parāda dzēšanai. 1973. gadā nopirka jaunu draudzes namu 12 Worthington kresentā. Šis nams tagad ir pārdots. Draudzes padom es priekšnieki Pirmais draudzes priekšnieks Oskars Dzērvītis † 1948. – 1953. Draudzes priekšnieks Žanis Rūtenbachs † 1957. – 1969. Draudzes priekšnieks Alfrēds Vanags † 1954. – 1957. Draudzes priekšnieks Jānis Koncis † 1970. – 1995. Draudzes priekšnieks Kārlis Jansons 1995. – 2001. Draudzes priekšnieks Visvaldis Golde 2001. – 2006. KĀ BIŠU STROPĀ Dzīvojamā istaba mājas lejas stāvā, kuŗu mēs tai laikā apdzīvojām 50 Dewson ielā, Toronto – bija arī tēva darba istaba un draudzes kanceleja. Augšas stāvā dzīvoja igauņu mācītājs ar savu ģimeni. Pie tēva cilvēki nāca kārtot savas lietas gan rītā, dienā, gan vakarā, lūdzot palīdžību ģimenes problēmās, vai sakarā ar laulībām, kristībām, bērēm, jubilejām, meklējot dažādas apliecības, lūdzot palīdzību piederīgo izsaukšanai no Vācijas uz Kanadu. Vienmēr sveši cilvēki nāca un gāja. Pat ap divdesmit vīru lielās draudzes padomes sēdes notika mūsu mājā. Neatceros, vai tai laikā padomē būtu bijušas arī sievietes. Daudzi no šiem vīriem smēķēja un, sēdei ilgstot, gaiss mazajā guļamistabiņā gaiteņa otrā gala, kur es ar braļiem Pēteri un Jāni gulējām, bija krietni piedūmots. Daži no vīriem pat kūpināja cigārus, kuŗu smaka vēl nākamajā dienā bija krietni jūtama. Reizēm tai pašā vakarā notika arī draudzes dāmu komitejas sēde, jo mana māte bija komitejas vadītāja . Tad mazajā ēdamistabā, otrpus gaitenim no mūsu guļamistabas, dāmas sprieda savu spriežamo. Atceros, ka mēģināju gulēt, klausoties viņu runās un smieklos. Māris Lūsis Draudzes padom es Draudzes padome 1958. gada: 1 r. no kr.: A. Dobelis, J.Liepiņš, J. Ezergailis, K. Kazerovskis, māc. A. Lūsis, Ž. Rutenbachs, V. Burkēvics, K. Vitiņš, II r. J. Koncis, K. Tannis, 0. Breņķis, Ē. Buka, V. Uiska, J. Beitiņš, J. Liepiņš, J. Rolavs, M. Treiguts, E. Laukagals, A. Atteka; III r. E. Groskaufmanis, Ž. Kursis, J. Puļķis, J. Skrastiņš, J. Jansons. Draudzes padome 1998. gadā: 1 r. no kr.: K. Radziņš, A. Brencis, L. Jansone, prāv. F.T. Kristbergs, diak. A. Avotiņa, dr. pr. K. Jansons, J. Koncis, V. Grasmanis; II r. no kr.: I. Ezergaile, V. Neiburgs, H. Skrastiņš, N. Goba, K. Vasarājs, G. Reinfelds, V. Ezers, U. Lote, A. Liepiņš, M. Lūsis. Iztrūkst: māc. A. Gaide un daži padomes un revīzijas kom. locekļi. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture // Lai viņi teic Viņa vārdu ar stabulēm….// Ps 149:3 Baznīcas Ērģeles Mūsu draudzes stabuļu ērģeles, Dr. Anita Gaide, dr. ērģelniece Svētā Jāņa baznīcas stabuļu ērģeles iegādājās un iebūvēja 1979. gadā, vadoties no rūpīgas ērģeļu koŗnitejas izpētes un lēmuma, tā laika māc. Ivara Gaides ierosmē un idejiskā vadTbā. Erģeļu komiteja tika veidota, lai atrastu piemērotākās ērģeles, apskatot vairākus paraugus, un stājoties kontaktā ar vairākām firmām (uzklausot lietpratēju ieteikumus) kamēr nāca pie atzinuma, ka pazīstamās Kanadas ērģeļu būvfirmas Casavant Frēres piedāvājums ir vispiemērotākais un labākais.Pēc draudzes pilnsapulces lēmuma, kur vēl arvien pacēlās jautājums par financēm, un vai turpinot ar elektroniskām ērģelēm nebūtu lētāki un izdevīgāki, gandrīz visi vienbalsīgi nobalsoja par stabuļu ērģeļu iegādi. Atceros, ka es, kā pieaicināta ērģeļu komitejas locekle (pirms kļuvu par Sv. Jāņa draudzes ērģelnieci) biju šinī sapulcē. Biju kategoriski pretīm elektroniskām ērģelēm, tad draudze gandrīz nekad netiktu pie tām, jo ērģeļu cena tik strauji pieaugtu. Interesants bija konstatējums (kā nejaušība), ka tajā laikā draudzes locekļu skaits bija 1641, tieši tik pat daudz cik bija paredzētas ērgeļu stabules. Baznīcas stabuļu erģeles. Un daudzi jo daudzi atbalstīja (tieši, vai caur labdarības koncertu apmeklēšanu) pirmās summas pāri par $80,000. saziedošanu un sagādi. Archibīskaps Arnolds Lūsis, lai gan sākumā nebija sevišķi par šādu projektu pārliecināts, tomēr draudzes darbinieku vakarā ievadīja ziedotāju sarakstu ar ievērojamu summu savā un ģimenes vārdā. Tas arī iedrošināja uz to daudzus citus! No sākuma iegādājāmies divu manuālu ērģeles ar 21 registri. Apdāvinātā architekta Egīla Taņņa vadībā baznīcu plānojot bija jau doma par stabuļu ērģelu novietošanu balkonā, tas toreiz naudas līdzeļu trūkuma dēļ izpalika. Tagad, kad draudze tam beidzot bija atsaukusies, baznīcā nebija jāveic lielākas parbūves kā vienīgi balkona struktūras nostiprināšanas darbi. Minēšu mūsu stabuļu ērģeļu sakotnējo sastāvu. Vispirms, pedāļos šādi reģistri: Subbas 16, octave 8, choral bass 4, fagott 16 Hauptvverk/pedal, Schwellw/pedal. Tad izteiksmes manuālī – Schvvell (swell), salicional 8, vox coelestis 8, gedact 8, rohr flote 4, prinzipal 2, flote 2, oboe 8, tremulant. Bet Hauptvverk (great), Prinzipal 8, hohl flute 8, oxtave 5, wald flute 4, super octave 2, mixture trompet schwellwork/hauptwerk. Šīs ērģeles bija domātas galvenokārt lietošanai Dievkalpojumos. Tomēr, jau no paša sākuma ar atklāšanas koncertu, tās tika lietotas arī kā koncertu instruments. Kaut labas un noteikti funkcionālas, pietrūka daudzkrāsainības. Tika pieaicināts pazīstamais St. Paul’s anglikāņu baznīcas ērģelnieks (kādreiz mans skolotājs) Dr. Charles Peaker, lai dotu savu vērtējumu par ērģelēm. Atzīstot, ka tās ir piemērotas, viņš tomēr teica, ka tām tomēr trūkst izteiksmīgas dvēseles. Pēc vairākiem gadiem, pateicoties atvēlējumam Helēnas Mangules testamentā, ērģeles tika paplašinātas ar ruck positivu un trīs manuālu ērģeļu galdu. Tika ievietotas skaistas jaunas trīs manuālu ērģeles: schwellwerl. Hauptvverk un ruck positiv. Ar šo trešo manuālu, ērģeles ieguva dinamisku krāsu bagātību. Ruck positiv reģistri ir holz gedackt 8, prestant 4, gemshorn 2, Quinte 1 1/3, sesquialtera 2 2/3, scharff 111,. krummhorn 8, tremulant, swellw/ruckpositiv. Kad studēju Parīzē, pie slavenā franču komponista un ērģelnieka Jean Langlais, atceros ka Langlais gandrīz katrā stundā izcēla dažus reģistrus St. Clotilda baznīcas ērģelēm, kur pirmais ērģelnieks ir bijis Cesar Franck. Kāds interesants novērojums, proti, ka St. Clotilda baznīca tika lietota vairākiem skatiem filmā Da Vinci Code. Savukārt gribu izcelt dažus no mūsu ērģelu reģistriem, kas ir salīdzināmi ar visizcilākajām pasaules ērģelēm. Viena no šīm " pērlēm" ir ruck pozitiva holz gedackt 8. Šī reģistra maigās, vijīgās skaņas rada mistisku krāsu noskaņas bagātību. Ir teiciens ka ērģelēm vajadzīgi vismaz pieci gadi kamēr tās īsti iekļaujas novietojuma telpai (vai pierod pie ērģelnieces?). Pēc pieciem gadiem, atkal aicinājām Charles Peaker, lai novērtētu tagad paplašināto ērģeļu sniegumu. Šoreiz bija vislabākais vērtējums. Viņš atzina, ka tagad ērģeles ir ieguvušas savu dvēseli. Strādājot kopā ar mūsu pašaizliedzīgo, nenogurstošo draudzes vokālā ansambļa diriģenti, Brigitu Alku, esam kopā ar ansambli snieguši nopietnus koncertus, vienmēr cenšoties ieturēt muzikālo, klasiski piemēroto stilu. Ērģeles tiek lietotas katrā dievkalpojumā tikai Dievam par godu! Tās ir vispusīgas, gan kā solo gan kā pavadīšanas instruments. Varam pateikties Dievam, ka mūsu draudzei ir tik izcils instruments, kas tiek rādīts kā modelis citām baznīcām, kas arī meklē piemērotas ērģeles. Gribu arī no sirds aicināt visus Dieva meklētājus, un ticību jau atradušos, pulcēties vēl lielākā skaitā un biežāk dievkalpojumos un koncertos, kas Sv. Jāņa baznīcā jau ilgi notiek un skan Dievam par godu. Sol Dea gloria! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Sakramenti / Sacraments Lūdzu noklikšķiniet tēmatu, lai to apskatītu: Please choose a topic: Dievgalds / Eucharist Kristības / Baptism Iesvētības / Confirmation Laulības / Marriage Bēres / Funerals More Dievgalds Eucharist The Augsburg Confession (1530), the principal historical statement of Lutheran belief, states that "The church is the assembly of saints in which the Gospel is taught purely and the sacraments are administered rightly." (Article VII). Strengthened and encouraged by the presence of the Risen Christ in the bread and wine of the Eucharist, we are sent by the Spirit into the world to serve others and be witnesses of God's love. At St. John's Latvian Lutheran Church, the Sacrament of the Lord's Supper is celebrated regularly on the first Sunday of each month and on the major feast days of the liturgical year. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities who believe that the Risen Lord is present in this sacrament are welcomed to share the bread and wine of Holy Comunion. We provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, our pastors may celebrate the sacrament with those unable to participate in our regular worship. Please contact our pastoral staff or church office for further information. Baptized children who understand the meaning of the sacrament may receive Holy Communion. This is generally done after a period of instruction and preparation under the supervision of the pastor, parents and religious education teachers. Please contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. Fritz Traugottt Kristbergs for complete information. The theological foundations and practical principles of The Sacrament of Holy Communion in the Lutheran tradition are outlined in the following "Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzē Svētā Vakarēdiena sakraments ir svinēts pirmā svētdienā mēnesī, ka arī Baznīcas svētkos un piemiņas dienās. Sv. Jāņa draudze praktizē eucharistisku viesmīlību: visiem iesvētītiem kristiešiem tiek sniegta Kristus klātiene maizē un vīnā. Kristieši no citām konfesijām, kurās tiem ir tiesības saņemt Svēto Vakarēdiena sakramentu, ir sirsnīgi aicināt nākt ar mums pie Dieva galda. Mārtiņš Luters dod īsu izskaidrojumu par Svēto Vakarēdienu Mazā katķismā: Kas ir Svētais Vakarēdiens? Tas ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ar maizi un vīnu mums kristīgiem cilvēkiem ēst un dzert, no paša Kristus iestādīts. Kur tas rakstīts? Tā raksta svētās priecas mācītāji: Matējs, Marks, Lūka un Svētais Pāvils. Mūsu Kungs tanī naktī, kad tas tika nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota: to dariet mani pieminēdami.” Tāpat Viņš arī ņēma biķeri pēc vakarēdiena un tie to deva, sacīdams: „Ņemiet un dzeriet visi no tā. Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, mani pieminēdami.” (Mt. 26:26-28; Lk. 14:22-24; Lk. 22:19-20; I. Kor. 11:23-25) Ko Palīdz tāda ēšana un dzeršana? To mums māca vārdi: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai”, proti, ka mums Svētā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un mūžīgā svētība, jo kur grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un mūžīgā svētība. Kā miesa ēšana un dzeršana var darīt tādas lietas? Ēšana un dzeršana vien to nedara, bet tie vārdi, kas tur stāv: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Šie vārdi pie miesīgās ēšanas un dzeršanas Svētā Vakarēdiena ļoti cienījami, un kas šiem vārdiem tic, tam notiek, ko tie sola un kā tie skan, proti: grēku piedošana. Kas tādu Vakarēdienu bauda cienīgi? Gavēt un ārīgi gatavoties ir gan laba lieta, bet tas ir cienīgs un īsti labi gatavojies, kas tic vārdiem: „par jums dota” un „izlietas grēku piedošanai.” Bet kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi gatavojies, jo vārdi: „par jums” prasa visai ticīgas sirdis. Plašāks izskaidrojums par Svētā Vakarēdiena praksi un nozīmi Luterāņu tradīcijā ir atrodas šis lapas angļu valodas daļā. The Theological Foundations of Holy Communion 1. The Lord's Supper was instituted by Jesus Christ himself (1 Cor. 11:23-25; Matt. 26:26-28). 2. In Holy Communion the crucified and risen Christ is present in word and action. This presence is a mystery. 3. Holy Communion is a means of grace through which the crucified and risen Christ awakens faith, saves, forgives, unites, gives life, comforts and strengthens God's people for the work to which they are called in the world. 4. Holy Communion is also a great and joyous thanksgiving (Eucharist - Greek for thanksgiving) for everything accomplished by God in creation, redemption and sanctification. In the Eucharist, God's people give thanks for all of God's blessings. 5. Eucharistic celebrations incorporate the whole Christian church in every time and place. The whole church is involved in each local eucharistic celebration (1 Cor. 10:16-17). 6. In the Lord's Supper, by the power of the Holy Spirit, we remember and experience anew the creative and redemptive acts of God, receive the gift of the presence of Christ, and look forward in anticipation to our future with God. 7. Participation in the Lord's Supper empowers and compels us to imitate the example of our Lord who is both host and servant and to embody and reflect the unity which the Lord's Supper symbolizes. (Lk. 22:24-27; Jn. 13:1-20; 1 Cor. 10:17.) 8. In Baptism we are incorporated into the body of Christ, the church. In Holy Communion the church is nourished and strengthened. Therefore we speak of and practice communion of the baptized. The Practical Principles of Holy Communion 1. In the Eucharist, Christ gathers, teaches and nourishes the people of God. It is these gathered people of God who celebrate the Eucharist. 2. In accordance with traditional church practice and the Lutheran Confessions, an ordained minister, as one whose ministry originates within and is affirmed by the whole church, presides over the eucharistic celebration. Only one ordained minister presides. 3. Persons not ordained may be authorized by the synodical bishop to preside at the Lord's Supper in those situations where an ordained minister is not available for an extended period of time. Such exemptions are allowed for only a specific time, place, and person. 4. Our liturgical practice embodies the priesthood of all believers; therefore, properly trained lay persons serve in a variety of roles including the distribution of the elements. 5. As a participant in the worshipping community and as a symbol of the unity of the church, the presiding minister communes at each Eucharist. Such communion may be served by an assisting minister or be self-administered. 6. The Brief Order for Confession and Forgiveness may be used before the Eucharist. Opportunities for corporate and private confession and forgiveness preceding the Eucharist are especially appropriate during penitential seasons of the Church Year. 7. Holy Communion has two principal parts: the proclamation of the Word and the sharing of the sacramental meal. Surrounded by prayer, praise and thanksgiving, these two parts are so intimately connected as to form one unified act of worship. 8. According to the Lutheran Confessions, Holy Communion is offered every Sunday. 9. The Lord's Supper is God's meal for the baptized. Admission to the Supper is by Christ's invitation, offered through the church to the baptized. 10. As persons move to congregations where practices differ regarding age for first Communion, care needs to be taken that the difference in practice is resolved in a manner which promotes growth in faith and discipleship for all who are concerned. 11. Preparation for the sacrament does not make one worthy to receive the sacrament. However, personal preparation, which may include self-examination, private confession, prayer, fasting, reconciliation with others, and meditation, is encouraged. 12. Personal and corporate educational activities of a life-long nature are encouraged as a means of developing an awareness of and receptivity to the gifts of Word and Sacrament. 13. We are committed to eucharistic hospitality. Baptized persons of Lutheran and other Christian faith communities are welcomed to the Lord's Table. 14. Because of the universal nature of the church, Lutherans may participate in eucharistic services of other Christian churches. As a visitor, one should respect the practice of the host congregation. 15. Lutherans traditionally use bread and wine in the celebration of the Lord's Supper. In certain circumstances grape juice is used. (1 Cor. 11:23-26; Matt. 26:26-29; Mk. 14:22-25.) 16. Both elements are offered in Holy Communion. Communicants normally receive both bread and wine. Under certain circumstances the reception of only one element is acceptable. 17. Practices vary as to the use of one loaf of bread or wafers and as to the use of a chalice or individual glasses. A loaf of bread and the common cup are rich biblical symbols of the unity of the church. 18. Holy Communion, usually celebrated within a congregational setting, may also be celebrated in non-congregational settings where the baptized gather for worship. The presider is to be an ordained minister. 19. Congregations will provide Holy Communion for those persons who, for reasons of illness or confinement, are unable to attend public worship. As an extension of the congregation's celebration of the Eucharist, trained and designated lay members may distribute Holy Communion following the worship service. At other times, ordained persons may celebrate the sacrament with those unable to participate in public worship. (Occasional Services, pp. 76-88.) 20. The biblical words of institution declare God's action and invitation. They are set within the context of the Great Thanksgiving. A variety of eucharistic prayers is available and their use is encouraged. These prayers of thanksgiving lift up the gracious work of God in creation, redemption, and sanctification. 21. A sufficient quantity of bread and wine to serve the congregation is brought to the altar. Should more of either element be needed during distribution, a further prayer for the sanctification of the elements may be said. 22. The elements offered for the celebration of the Lord's Supper have been set aside for a special purpose. Leftover elements are consumed by those present, or disposed of in an appropriate manner. 23. A variety of practices is followed in the distribution and reception of the elements. The practice chosen should provide the image and experience of unity in the body of Christ. One post-Communion blessing, after all have been served, best expresses this unity. Either kneeling or standing is an acceptable posture for reception. Care needs to be taken to ensure that hospitality is extended to disabled persons. “"Statement on Sacramental Practices " of the Evangelical Lutheran Church in Canada. Kristības Baptism The sacraments of Baptism and the Lord's Supper are means of grace through which God's gracious, forgiving, and nurturing love is freely given to God's people. These sacraments are gifts of God's presence. Baptism is the sacrament of initiation into life with Christ. The Augsburg Confession states that “ the sacraments were instituted not only to be signs by which people might be identified outwardly as Christians, but that they are signs and testimonies of God's will toward us for the purpose of awakening and strengthening our faith" (Article XIII). Parents who wish to have their child baptized or adults desiring baptism for themselves are encouraged to contact the Minister of the Congregation. Baptism normally takes place within the regular corporate worship of the congregation. At St. John’s baptisms in the Latvian language worship service may be in both Latvian and English as necessary. Baptisms within the English worship service are in English only. The theological foundations and practical principles of Baptism in the Lutheran tradition are outlined in the following “Statement on Sacramental Practices ” of the Evangelical Lutheran Church in Canada. No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL / LELBA, 1993), 46. lpp. Kristīšana ir pirmā Dieva žēlastības dāvana, ko svarīgi saņemt pēc iespējas ātrāk. Kristībā mēs topam savienoti ar Dieva uzvaru pār grēku un nāvi, kas iegūta Jēzū Kristū: „Jo mēs līdz ar viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6:4) Turpmākā dzīvē kristība turpina atdot grēkā zaudēto Dieva tēlu un līdzību (lasi 1. Mozus 1:26-27): „Un apģērbiet jaunu cilvēku, kas atjaunojas atziņā par sava radītāja attēlu” (Kol. 3:10) Kristība liecina, ka piederam Dieva jaunai radībai: „…kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (II Kor. 5:17) Kristības mūs ieved Dieva draudzē – kristīgā Baznīcā: „Jo mēs visi esam vienā garā kristīti par vienu miesu…” (II Kor. 12:13) Kristībā apliecinām, ka Dievs ir mūsu Tēvs, un mēs – Viņa bērni. Kristīšana izdarāma dievkalpojuma laikā draudzes vidū. Tikai izņēmuma gadījumā kristība var notikt privāti. Par to nekavējoties jāziņo tās draudzes dievkalpojumā, kurā kristītais ir uzņemts. Pirms kristībām vecākus un krustvecākus mācītājs informē par kristības nozīmi un par bērna garīgās audzināšanas pienākumiem, kuŗus tie uzņemas. Pieaugušie pirms kristīšanas jāiepazīstina ar kristīgās ticības pamatiem, baznīcas darbu un uzdevumiem, kā arī ar draudzes locekļa pienākumiem un tiesībām. Parasti kristīšanu izdara ordinēts mācītājs/mācītāja; bet ar draudzes mācītāja vai, ja tāda nav, ar prāvesta atļauju to var izdarīt arī neordinēts draudzes loceklis, kurš tad par notikušo kristību nekavējoties ziņo atļaujas devējam. Draudot drīzai nāvei, kristīt var katrs kristīts cilvēks lietojot ūdeni un sekojošos vārdus: „(vārds), es tevi kristu Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” Tam seko visu liecinieku kopīgi teikts „Mūsu Tēvs…” Par šādām kristībām jāziņo draudzes mācītājam. The Theological Foundations of Baptism 1. The Sacrament of Christian Baptism is grounded in the life, death, and resurrection of Jesus. The institution of Christian Baptism has its source in the Great Commission and in Jesus' own baptism. (Matt. 28:19-20; Matt. 3:13-17; Mk. 1:9-11; Lk. 3:21-22; John 1:29ff.) 2. In Baptism we die and rise with Christ. God acted in Christ to save us; God acts through Baptism to save us. The baptized are pardoned, cleansed and sanctified in Christ. (Rom. 6:3-5.) 3. In Baptism we are called into the Christian community and incorporated into the body of Christ, in which we are made a new creation, reconciled to God, and entrusted with the ministry of reconciliation. The community of the baptized is, therefore, the body of Christ, continuing God's mission in the world and sharing in the hope of the world to come. (1 Cor. 12:12ff; 2 Cor. 5:14-21.) 4. In Baptism God seals us with the Holy Spirit, who nurtures our life of faith until we enter into the full possession of our inheritance. We are born anew, and marked with the cross of Christ forever. (2 Cor. 1:21-22; Eph. 1:13-14; John 3:1-8; Rom. 6:1-11.) 5. In Baptism we renounce the powers of darkness and dedicate ourselves to participating in the inbreaking reign of God. 6. A person is baptized once; Baptism is not repeated. Christians live and affirm their Baptism through daily repentance, receiving forgiveness and renewal in the Holy Spirit. Baptism is a daily dying to sin and rising to newness of life. The Practical Principles of Baptism 1. Baptism is administered with water in the name of the Father, Son and Holy Spirit. 2. In the baptismal celebration water is used generously. A variety of modes is used; pouring and immersion are rich symbols of the nature of Baptism. 3. Candidates for Baptism are those children born to members of the congregation, children for whom other congregational members assume the responsibility of nurture in the faith, and older children or adults who, following preparation and instruction, declare their faith in Jesus Christ and desire Baptism. 4. Baptism is preceded by a period of instruction. Such instruction in faith and life constitutes training in discipleship. When young children are baptized, the parents and sponsors are instructed; otherwise the baptismal candidates themselves are instructed. This training in discipleship continues for the life of the baptized. 5. The celebration of the Sacrament of Baptism ordinarily includes the following: presentation, thanksgiving, renunciation of sin and evil, profession of faith, baptism with water, laying on of hands and invocation of the Holy Spirit, signing with the cross and welcome into the congregation. 6. Baptism normally takes place within the corporate worship of the congregation and is administered by an ordained minister called by the congregation or by an ordained minister granted permission by the former 7. In cases of emergency, a person may be baptized by any Christian in the name of the Father, Son and Holy Spirit. Should sudden death preclude such a Baptism, we believe the grace of God will prevail. 8. When circumstances require Baptism outside of corporate worship, a public announcement of the Baptism is made at the service the Sunday following. Provision is also made for the use of the rite for Public Recognition of the Baptism at corporate worship (Occasional Services, pp. 17-22). 9. The congregation assumes a sponsoring role for all baptized persons within its local setting. Congregations are encouraged to select at least one sponsor from the congregation for each candidate for Baptism. The parents may select additional sponsors. It is assumed that all sponsors are involved in the faith and life of a Christian community. The primary role of sponsors is to provide spiritual nurture and encourage integration of the baptized into the community of believers. 10. Baptism is affirmed throughout the Christian's life in daily living and in worship. Regular services of the congregation provide opportunities for participation in confession and forgiveness, the celebration of Holy Communion, and the Baptism of others. The rite for Affirmation of Baptism may be used at any time; it is especially appropriate at confirmation, at times of membership reception and restoration, and during the seasons of Lent and Easter. 11. All Baptisms are entered into the permanent records of the congregation and certificates are issued at the time of the administration of the sacrament. Evangelical Lutheran Church in Canada, “Statement on Sacramental Practices ”. Iesvētības Confirmation Confirmation Classes We affirm the work of the Holy Spirit in our lives, continually calling and renewing us since the day of our baptism, providing the seed for our continual spiritual growth and maturation in faith. In baptism parents and sponsors promise the nurturing of Christian faith in children, in the church and at home. Parents have primary responsibility to raise their children in the faith. The church is to help each baptized Christian grow in knowledge, insight, and faithfulness as a servant of Christ. Baptized Christians need to be led into lives of faith, hope, and love, grounded in the pattern of death and resurrection. Faith is a gift of the Holy Spirit. Faith is received and communicated in many ways. We need to grow and mature in this faith throughout all our life. The Holy Spirit works through our experiences in life, our relationships with each other, and by our reflection upon situations to urge and encourage us towards a mature faith. The use of the catechetical question "What does this mean?" offers a way—through textual material and classroom structures among other means—of understanding our lives in the context of our baptism into Christ. Reflecting upon various life experiences can result in new growth in faith. That is what is celebrated by using "Affirmation of Baptism." There is no "proper age" at which persons should begin confirmation ministry. Again, confirmation ministry is a birth to death process in a baptismal context. Confirmation is not a one-time classroom programme then, but rather an ongoing ministry the church offers for the sake of the pastoral care and spiritual growth of its members. Confirmation has traditionally been planned for young people between the ages of sixteen and eighteen. Increasingly, young adults beyond age eighteen and adults desire to be confirmed. The traditional time for confirmation ministry needs to be expanded to include persons of all ages. (revised text from: The Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca) Confirmation programme at St. John’s The confirmation class at St. John’s is a two-year programme. The classes begin in September and Confirmation is generally in late May or early June of the second year. Classes are taught in English, except when all members of the class are fluent in Latvian. During the programme, there are various retreats and activities together with confirmation classes from other Latvian Lutheran churches. The Confirmation programme at St. John’s includes: Bible study Church history and the history of the Lutheran tradition Understanding worship and liturgy Developing a personal spiritual life Following Jesus Christ in service to the world For further information about the Confirmation programme, please contact the Minister of the Congregation, or the church office 416-921-3327 to make an appointment. For further information about Confirmation in the Lutheran tradition, please see the Evangelical Lutheran Church in Canada The Report of the Confirmation Task Force at www.elcic.ca. Marriage Laulības Marriage is a gift of God and a means of his grace, in which man and woman become one flesh. It is God’s purpose that, as husband and wife give themselves to each other in love, they shall grow together and be united in that love, as Christ is united with his Church. [1] Marriage is a glad occasion overflowing with joy, and those who celebrate it rejoice in the gifts of God – life, health, strength, sexuality, the family – all that the Creator declared from the beginning to be “very good.” Marriage is not an exclusively Christian possession. It is a structure of social life which belongs to all humanity. It is essentially a covenant of fidelity between a man and a woman made with society’s sanction, grounded in the steadfast love of God. God’s abiding faithfulness is the model; as he is, so should we be. Both church and state have an interest in marriage, and marriage is done in the presence of a representative of one or the other. But the marriage is concluded by the two partners – signified by the giving and receiving of a ring and the signing of the state issued marriage license, to which the minister is the principle witness to their action. Nonetheless, the couple is not left on their own to fulfil the promises they have made to each other, for God’s blessing and support are asked. Marriage services at St. John’s: Couples who plan to be married at St. John’s Latvian Lutheran Church or have asked that a minister of our church officiate at their wedding at another site, should contact the Minister of the Congregation, Rev. Dr. F.T. Kristbergs to discuss the nature of marriage, the form of the service as well as the confirmation of the date, time and place of the wedding. The marriage service is designed to present a variety of options, suggestions and possibilities, which endeavour to meet the needs of the various situations resulting in the interactions of a pluralistic society yet maintaining a clear Christian proclamation of the Gospel. The marriage service in the Lutheran Book of Worship and the Anglican Church of Canada The Celebration and Blessing of a Marriage should be regarded as guidelines from which a marriage service appropriate to the particular occasion might be constructed. In the past both Advent and Lent have been regarded as “closed times” when marriages were not solemnized. Our pluralistic society is not governed by the church year, and so it seems undesirable in most places to forbid marriage for ten weeks of the year. Holy Week is the one week of the year when marriages are out of place and especially the three days of Maundy Thursday, Good Friday and Holy Saturday when all the attention of the church is directed at the mystery of redemption. [2] Some other considerations about marriages at St. John’s: Bible readings. You may select Bible readings of your choice for your wedding. Family members and friends can be readers. Readings may be selected from any Bible translation. If it is your choice, readings may be done in a language appropriate for your needs. Secular readings. Readings from secular literature are to be selected with great care and must have the approval of the Minister of the Congregation. Wedding vows. The wedding vows used in services at St. John’s are traditional Christian vows and follow the texts of the Latvian Evangelical Lutheran Church service (for Latvian language weddings), or the wedding order of the Anglican Church of Canada in The Book of Alternative Services (for English or English/Latvian language services). Couples desiring to write their own wedding vows should do so with great care, insuring that the vows conform to the principles of Christian wedding vows. A full and final text of the vows written by the couple must be sent to the Minister of the Congregation for approval at least two months before the wedding date. The pastor and the congregation have a right to refuse to participate ina wedding service for which the vows are not, in his/her opinion, in full conformity with the principles of a Christian wedding and marriage. Organist. You may contract for the services of another organist. We do require that other organists obtain permission from Rev. Dr. Anita Gaide, principal organist at St. John’s, for the use our church organ. The Casavant organ at St. John’s is a valuable instrument and we entrust its use only to qualified musicians. Music. The marriage service is a service of worship, and the music therefore must be carefully and discriminatingly chosen. It should embody high standards of quality and the texts of solos and hymns should reflect the praise of God, the steadfast love of Christ for his church as the foundation and model of love and fidelity in marriage, the invocation of God’s presence and blessing. Whenever music is employed in the service and by whatever instruments or voices, it should be of high quality and not cloud the mood of the service with triteness or sentimentality. It should moreover be within the ability of the performers at hand to play and sing with assurance. Flowers and decorations: Decoration of the church, within the bounds of propriety and without altering the interior architecture and liturgical space of the church, is your choice and responsibility. Before making any arrangements for decorations, please contact the Minister of the Congregation and the church office. Photographers. Photography during the service can be disruptive and detract from the solemnity and religious character of the wedding in a Christian church. However, if you feel compelled to have the wedding service filmed or photographed, the photographer must contact the Minister of the Congregation one week before the wedding so that the restrictions on photography can be fully explained. St. John’s reserves the right to ban photographers from the church if they interfere with the solemn and religious character of the service. Rehearsal: It is recommended that a rehearsal be held one or two days before the wedding. The scheduling of the rehearsal may depend on the availability of the church. The rehearsal usually lasts about one hour and is meant to familiarize the members of the wedding party with their roles in the service. All persons participating in the service should attend the rehearsal. Receptions and use of the church halls. *Arrangements for additional use of the church halls must be made in advance through the church office. The use of alcoholic beverages in the church halls before or after the rehearsal and/or wedding service is permissible only with the prior permission of the church council and with the appropriate LCBO licenses. Honoraria:* Since the duties associated with weddings are not part of their regular responsibilities at St. John’s, there is an additional fee for the services of the organist and church custodian. The usual honorarium for the organist is $125.00; the honorarium for the custodian is $100.00. An increase in the honoraria is appropriate for special demands of time, work, and services. Clergy honorarium is at your discretion. 1 The Book of Alternative Services of the Anglican Church in Canada: The Celebration and Blessing of a Marriage (Anglican Book Centre: Toronto), 21. 2 Philip H. Pfatteicher and Carlos R. Messerli, Manual on the Liturgy: The Lutheran Book of Worship, (Augsburg Publishing House: Minneapolis, MN, 1979), 345 ff. Bēres Funerals No Dziesmu Grāmata latviešiem tēvzemē un svešumā (LELBāL/LELB, 1993), 52. lpp. Bēres ir pēdējais kristīgais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, un kristīgas mirušo izvadīšanas uzdevums ir ar evanģelija vēsti paust augšāmcelšanās cerību, mierināt sērotājus: „Mēs gribam, brāļi un māsas, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības.14 Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu…. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,10 kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu, vienalga, vai esam nomodā vai aizmiguši.”.(I Tesal. 4:13-14, 5:9-10) Draudzes locekļus var izvadīt no draudzes dievnama. Sākot bēŗu dievkalpojumu, zārku var arī aizvērt. Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē. Tomēr pret pārpelošanu nav ne bībelisku, nedz doktrinālu iebildumu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā (nišā) kapos vai dievnamā. Funerālijas izdarāmas pirms pārpelnošanas. Sekulāras runas nedrīkst iestarpināt izvadīšanas dievkalpojumā. Lietojot Dziesmu grāmatā (53.–60. lpp.) doto bēŗu kārtību, izņēmuma gadījumos katrs iesvētīts draudzes loceklis var izvadīt kristītu mirušo.

Ziedo ! Donate! Ziedo ! Donate One time donation Vārds / First name Uzvārds / Last name Email Select an Address Ziedojums priekš (Donation for) : Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select a date Ziedojuma summa (Donation amount) : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Draudzes nodeva / Givings Lai segtu gadskārtēju budžetētos izdevumus, Padomes ieteiktā minimālā nodeva būtu $500 no katra iesvētītā, vai 18 gadīga un vecāka draudzes locekļa. (To meet its annually budgeted expenses, the Church Council suggests a minimum Giving of $500 from every confirmed, or 18-year old and older member of the congregation.) Vārds / First name Uzvārds / Last name Email nodevas summa / givings amount Citi Ziedojumi / Other donations: ziedojuma summa / donation amount Cits / Other: Par godu (In honour of) : Piemiņai (In memorty of) : Select an Address Date of donation Ziedojumu kopsumma / Donations total : C$ Donate Paldies par ziedojumu! Thanks for donating! Paldies par ziedojumiem! Thanks for donating! Lūdzu ziedo aizpildot pievienotu formu / Please donate by using the added form click here for donation form file Draudzes nodeva / Givings One-time other donation Monthly donation 75th anniversary donation ziedojumu formas pdf / donation form pdf

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Dievnama Celšana //Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu unpielūgt Viņu Viņa svetajā vietā.// Ps. 27:4 Building the Church One thing I have desired of the Lord, that will I seek after; That I may dwell in the house of the Lord All the days of my life, To behold the beauty of the Lord, And to inquire in his temple. Ps. 27:4 (KJV) Eduarda Dzeņa gleznota altāŗa glezna. Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem. Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Sākotnējais nodoms bija – pirkt kādu lietotu Dievnamu. Tika apskatīti vairāki objekti, vienā gadījumā pat iesniegts attiecīgs piedāvājums, pirkt baznīcu par 120.000 dol. Pārdevējs šo piedāvājumu noraidīja. Gadiem aizejot, arvien vairāk piekritēju radās domai, ka jāceļ jauns Dieva nams, meklējot tam vietu rajonā, ko neapdraud apkārtnes pasliktināšanās. Pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas, 1959. gadā izdodas atrast piemērotu īpašumu – 200 Balmoral avēnijā un 8. novembŗa draudzes pilnsapulcē draudzes locekļi vienbalsīgi nolēma šo īpašumu pirkt par 47.000 dol. (prasītā cena bija 56.000 dol.). Tā draudze tika pie neliela, bet glīta draudzes nama, kas lielā mērā sekmēja draudzes darba aktīvizēšanu, un kur mazākiem sarīkojumiem telpas atrada arī Toronto latviešu organizācijas. Lai rastu līdzekļus iecerētai pašu Dievnama celšanai, rīkotas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas. Lielākā no tām notika 1961. gada pavasari, kad dažu mēnešu laikā draudzes locekļi saziedoja $36.000. 1960. g. rudenī darbu sāka techniskā komisija, kuŗas uzdevums bija rūpēties par Dievnama meta sagadi, vadoties no draudzes padomes sniegtiem norādījumiem par Dievnama izskatu un telpu sadalījumu. Dievnama meta iegūšanai izsludināja sacensību, bet tā nerada cerēto atsaucību. 1962. g. aprilī draudzes padome aicināja architektu E. Tanni uzņemties Dievnama meta izgatavošanu, un tā paša gada 3. jūnijā draudzes pilnsapulce viņa iesniegto metu pieņēma, uzdodot draudzes padomei stāties pie Dievnama celšanas darba. Šai laikā draudze jau pilnībā bija samaksājusi gruntsgabala summu, un fonda ricībā vēl atradās apm. $50.000. Šī summa nebija pietiekama Dievnama būvdarbu pabeigšanai, tāpēc draudze nolēma prasīt aizdevumu no Aid Association for Lutherans, jo sinode Dievnama celšanai aizdevumu vairs nedeva. Draudzei bija radušās domstarpības ar Misuri sinodes Ontario apgabala vadību satversmes jautājumos, ipaši par sieviešu balstiesibām draudzes pilnsapulcēs. 1963. gada 16. jūnijā draudzes sapulce nolemj nodot Dievnama celšanas darbus, kas bija aplēsti uz 146.000 dol., J. Gobas būvuzņēmumam. Lielā mērā ar latviešu amatnieku darbu, kuŗus vadīja A. Dobelis, būvdarbi ātri virzījās uz priekšu. 1964. gada 8. martā, Dievu slavējot un Viņam pateicoties, Sv. Jāņa draudze piedzīvoja skaistāko notikurnu tās pastāvēšanas vēsturē – sava jaunceltā Dievnama iesvēti, ko izdarija tā laika Latvijas ev. lut. baznīcas archibīskaps, Dr. Kārlis Kundziņš. Kopā ar inven-tāru Dievnama izmaksa bija 220,000 dolari. Bez ziedojumiem naudā draudze saņēma daudz citu dāvinājumu baznīcas iekārtošanai un izdaiļošanai. Sudraba krustu altārim pēc Hugo Merca meta dāvināja draudzes padome un mācītājs. Sudraba svečtuŗus altārim arī pēc H. Merca meta dāvināja svētdienas skola. Krustu un svečtuŗus gatavoja daiļamatnieks 0. Neimers. Pēc H. Merca meta un viņa paša kokgriezumiem veidoto altāri ziedoja J. Benjamiņš ar ģimeni. Altāŗgleznu ziedoja mākslinieks Eduards Dzenis. Dāmu komiteja un daiļamatniece Aleksandra Dzērvīte dāvināja viņas darinātās altāŗa segas. Pirmās elektriskās ērģeles dāvināja dāmu komiteja, bet flīģeli draudzes koris. Tāpat saņemts vēl daudz citu dāvinājumu, kuŗus šeit visus nav iespējams uzskaitīt. Draudzei ir liela vērtīgu gleznu un citu mākslas darbu kolekcija, kuŗas dāvinājuši mākslinieki, kas draudzes telpās ir rīkojuši savas izstādes. Pieci gadi vēlāk, 1969. g. 12. janvārī, pie baznīcas iesvētīja baznīcas zīmi-pieminekli, kuru veidojis tēlnieks Augusts Kopmanis. Tanī latviešu un angļu valodā iekalti šādi vārdi: ,,Pateiclbā Dievam par dāvāto brīvlbu šo Dievnamu cēluši tie latviešu bēgļi, kas atstāja tēvzemi, kad to okupeja bezdievju vara. Šis Dieva nams lai ikvienam Kristietim atgādina vārdus: ,,Stāviet stipri un neļaujaties iejūgties kalpības jūga." (Pāvila vēstule galatiešiem) Pēdējais lielākais baznīcas izveidošanas darbs bija sākotnējo elektronisko ērģeļu atvietošana ar stabuļu ērģelēm. Īsā laikā draudze sagādaja $ 65,000 šai vajadzībai. Ērģeles iesvētīja 1976. gada 31. oktobri. Tēlnieka Augusta Kopmaņa veidotais piemineklis / baznīcas zīme. Although the congregation was grateful for the use of St. John’s Church on Concord and Trinity Church on Sherbourne, services there presented certain limitations, such as the need for afternoon services. As early as 1956, the council recognized the need for the congregation to have its own church building and thus passed motion that each member of the congregation make a monthly donation of 50 cents toward the acquisition of our own ‘home’. After an initial effort at buying an existing church for $120,000 (the offer being turned down), it was decided to look for a property in an established neighbourhood and to construct a new building to our own specifications. An appropriate property was located at 200 Balmoral Avenue and purchased for $47,000. A very large house stood on the property and was used by numerous Latvian organizations for meetings, etc., until it was demolished for the construction of the church. By the time that Egils Tannis’s design for the church building was finished and accepted by the council and congregation (1962), the purchase debt was paid off and the congregation had donated another $50,000 toward the anticipated construction costs of $ 146,000. (The final cost was $220,000 with all interior finishes.) Permits in hand, John Goba’s construction company was voted the contract and the actual builders were Latvians under the leadership of A. Dobelis. On March 8, 1964, by the Grace of God and to His Glory, Archbishop Dr. Karlis Kundzins of the Evangelical Lutheran Church of Latvia consecrated the building. Not only did the congregation donate the needed finances for the construction, but various groups and individuals presented gifts for the occasion: Crucifix- Pastor A. Lusis and the church council Candleholders - Sunday School (designed by Hugo Mercs, made by O. Neimers) Altar cloths - Women’s Auxiliary and artist Aleksandra Dzervite Altar - J. Benjamins family (Designed and carved by H. Mercs) Altar painting - gift of the artist Eduards Dzenis Organ (electric) - Women’s Auxiliary Grand Piano - Choir of the Congregation There were many other gifts, and over the years the congregation has built up a collection of paintings which were gifts of artists who held their exhibitions in the church. There were other additions to the church and the church property: The ‘Casavant Frères’ pipe organ, consecrated on October 31, 1976, for which the congregation donated the requisite sum of $65,000 in short order The elevator, which made St. John’s Latvian Church truly accessible (2008). It was, however, the stone memorial, designed and carved by the sculptor Augusts Kopmanis in front of the church tower and the main entrance of the church that spoke most deeply to the Latvian congregants of St. John’s. The sculpture was unveiled on January 12, 1969. It shows a family of refugees in relief with a separate stone bearing the inscription: In praise of God this church was built by Latvians who left their homeland seized by the godless. Let it remind all Christians: Stand fast...and be not entangled again with the yoke of bondage. (Galatians 5-1) A.D. 1968 Baznīcas zīmes teksta plākstne latviešu valodā. St. John's Latvian memorial text in English. Stone memorial designed and carved by Sculptor Augusts Kopmanis. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Palīdzības fonds //Mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo. Vēst. ēbr. 13:14// Palīdzības fonds pie draudzes nodibināts 1951. gada maijā. Tā sākotnējais nosaukums – “Bēŗu fonds” – raksturo šī fonda mērķus un uzdevumus. Tas izveidots, lai sniegtu palīdzību tām ģimenēm, kuŗu piederīgie, fonda dalībnieki, aizsaukti Dieva mierā. Šāda fonda vajadzību diktēja pieredze un materiālais stāvoklis, kādā pirmajos gados atradās latviešu ieceļotāji Kanadā. Fonds tika veidots uz savstarpējas uzticības un godīguma pamatiem, nosakot, ka katrs fonda dalībnieks maksā 1 dolaru kāda cita fonda dalībnieka nāves gadījumā. Fondā varēja iestāties ikviens latvietis, neatkarīgi no viņa konfesrjas vai piederības draudzei. Dzīves dārdzībai pieaugot, šī iemaksa tika paaugstināta pēc vajadzības. Vēl pirms 10 gadiem Palīdzibas fondā bija tuvu pie 900 maksātāju biedru, kas tagad fondā var iestāties tikai pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Arvien pieaugošais mirušo skaits fonda dalībnieku skaitu 1988. g. bija samazinājis uz 528. Pirmajos desmit gados bēŗu izmaksa katrā gadījumā bija $500; tad tā tika paaugstināta uz $700, bet beidzot uz $1000. Pēdējos gados tādu gadījumu bija ap 25 gadā. Fonda kapitāls 1988. gada beigās bija $370,707. Fonda pirmā valde bija šāda: mācītajs A. Lūsis (priekšsēdis), J. Rolavs (pr. vietnieks), A. Vanags (sekretārs), A. Dobelis (kasieris) un A. Atteka (loceklis). Kopš tā laika palīdzibas fonda vadītāji ir bijuši māc. A. Briedis, V. Burkēvics, J. Rolavs, K. Ozoliņš un pēdējais A. Vanags. 1992. gada oktobrī dalībnieku skaita samazināšanās un financiālu apsvērumu dēļ Palīdzības fondu likvidēja. Atlikušos līdzekļus sadalīja tā dalībniekiem. Samariešu kopa - Aprūpes darbs //Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi. 1 vēst. Kor. 12:26// Diakone Aina Avotiņa Pats jaunākais no institūtiem, kas veidojušies Sv. Jāņa draudzes pajumtē, bija nelielā Samariešu kopa, kas veica kristīgu mīlestības darbu, apmeklējot slimos un vientuļos draudzes locekļus un citus tautiešus. Sevišķa vērība tika piegriezta nervu slimniekiem. Ar Dieva vārdu un kadu mazu dāvanu kopas locekļi centās iepriecināt un stiprināt viņus to bēdās. It īpaši jāpiemin divi kopas locekļi, dib-inātāji – Vilma un Laimonis Kinstlers. Lielā pašaizliedzībā viņi centās katru svētdienu apmeklēt cietējus slimnīcās. Pēc Vilmas saslimšanas un aiziešanas Dieva mierā un pārējiem kopas locekļiem kļūstot vecākiem, Samariešu kopas darbs apsīka. Tagad aprūpes darbu bez īpašas formālas grupas vada diakone Aina Avotiņa. Tāpat tiek apmeklēti slimnīcās un aprūpes mājās esošie draudzes locekļi. Savu reizi talkā arī nāk jauniešu grupa un svētdienas skola. Ziemsvētkos jaunieši iepriecina ar Ziemsvētku dziesmām un korāļiem. Aprūpes nama “Kristus Dārzs” iemītnieki priecājas par svētdienas skolas bērnu apmeklējumiem. Vecākie draudzes locekļi " apaļās" dzimšanas dienās saņem sveicienu kartītes. Kā vienmēr, aprūpes darbam vajag vairāk talcinieku. Papildus līdzekļus aprūpes darbam dod ziedojumi, kas tiek atstāti dievnama Samariešu lādē. Ipašos gadijumos ienāk prāvi ziedojumi. Tā, piemēram, Gvatamalas zemestrīcē cietušajiem 1976. gadā tika nosūtīti 500 dolari. Īpašs palīdzības un sadarbības darbs norit ar māsu draudzēm Latvijā. Rodoties iespējām veikt palīdzības darbu, trimdas draudzes izraudzījās sev māsu draudzes tēvzemē. Mūsu draudzei tagad tādas ir piecas: Mazsalacā, Rūjienā, Skrundā, Tērvetē un Umurgā. Palīdzības darbu un sadarbību ar māsu draudzēm arī koordinē diakone A. Avotiņa. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Thank you for your ongoing support of all things SAULAINE! More excitement to follow! Stay tuned! www.saulaine.com Saulaines grāmatu klētiņa / Bookstore Saulaines vēsture More “Saulaine” holds a special place not just for congregation members but for the Toronto and international Latvian society as a whole. In 1952, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church and its visionary pastor Arnold Lusis, later Archbishop Lusis, saw the opportunity for the church to purchase rural property to provide recently arrived Latvians, emigrés from war-devastated Europe, a place to meet and relax in a beautiful country setting not unlike that of their lost homeland near Gauja River. Four generations of Latvian Canadian families have gathered in Saulaine to celebrate and embrace their language, culture and traditions originating more than 800 years ago in Latvia. Today, as our Latvian demographic changes, our Saulaine Community Events and our Children's Camp Saulaine continue to engage and grow Latvian cultural and spiritual learning and celebration. Camp Saulaine’s mission is to “provide each camper with the opportunity to broaden their understanding of the Latvian culture within a Christian atmosphere.” The program aims to enrich each camper’s relationship with nature and encourage their physical and spiritual growth. Whether your camper comes for one week, two, or three, they will flourish in our beautiful 252 acres of woods and fields with camp facilities and ammenities. Parents and kids under 6 years of age can participate in Putnu Sala. Children under 5 years of age can participate in day camp or children 6+ can sleep over. The program is broad with nature hikes and nature study, games, swimming, creative art, singing, obstacle courses and lots of fun!. Camping, fishing, archery, hiking, swimming, mountain-biking, yoga, inner-tubing, sports and games! Singing, dancing, weaving, ceramics, drawing, drama, and traditional Latvian handicrafts. The art program is different each year. You might learn how to create you own silk-screening design for a t-shirt, make a pin-hole camera, make some pottery, carve wood-blocks for prints or learn to weave with a loom. We offer a variety of hands-on, skill-building, fun activities that help youth learn about the natural world, other people, and themselves. Every day is a new adventure as we explore Saulaine’s surroundings together. Want to get back to nature, learn new skills and make great friends? Campers will enjoy nature hikes, yoga, mountain biking and swimming as well as traditional Latvian activities, ceramics, singing, weaving, and pirag making - yum! For more information see https://www.saulaine.com/english/home Lūdzam atsaukties visus, kam ir pieredze un interese organizēt un piedalīties Saulaines bērnu nometnē! Looking forward to Camp Saulaine 2024. Please contact Saulaine Management Committee, if you can help! Saulaines misija “is katram nometņotājam dot iespēju paplašināt savu iepratni par latvisko kultūru un Kristietību.” Programmas mērķis ir bagātināt visiem nometņotājiem attiecības are dabu un veicināt fizisko un garīgo izaugsmi. Kaut nometņotājs piedalās vienu, divas vai tris nedeļas, viņš plauks Saulaines skaistos mežos, pļavās un ūdeņos un nometnes dzīvē. Vecāki are bērniem zem 6. gadiem var piedalīties “Putnu Salā”. Bērni zem 5. gadiem var piedalīties dienas nometnē jeb (6.+ gadiem) pārnakšņot mītnē. Programma ir plaša ar sirojumiem, dabas mācību, spēlēm, peldēšanu, mākslu, dziedāšanu, pētniecības gājieniem un daudz prieku. Pārnaktšņošana teltīs, zvejošana, loka šaušana, sirojumi, peldēšana, kalnu riteņu braukšana, yoga, sports spēles, aušana, keramika, māksla, drama, latviešu rokdarb. Mākslas programma tiek izmainīta katru gadu: nometnotājs var izveidot noformējumu lai darinātu “silk-screened” t-kreklu, taisīt tapas cauruma kameru, veidot keramikas podiņus un rotas, grebt koka bloku drukāšanai vai mācīties kā aust stellēs ar paš krāsotu vilnu. Mēs pasniedzam praktisku iemaņu bērniem un jauniešiem mācīties par dabīgo pasauli un viņu pastāvi tanī. Katra dien ir jauns pasākums kurā kopā baudam Saulaines apkārtni: sirojumos, kalņu riteņu braukšanā, peldēšanā, mākslā un latviešu rokdarbos (keramikā, aušanā, pīrāgu cepšanā), dziedāšanā, yoga un citās nodarbībās. Vai nebūtu jauki izbaudīt dabu, mācīties jaunas spējas un satikt jaunus draugus! Vairāk informāciju skataties http://campsaulaine.com/ .

Iesaisties draudzes dzīvē! Get Involved! Home General About General General General Contacts Donations Donations Sunshine Projects Projects Spiritual Life More Dāmu Komiteja︱Ladies Auxilliary Saulaine Notikumi Diskusiju grupa ︱ Discussion group Ziedo │ Donate News and Events Follow us! Seko mums! CONCERT - April 4th Contact Us join the mailing list

Saulaine Fall Festival 2015

Diskusiju grupa Faith and Spirituality Group The discussion group, sponsored by St. John’s’ English ministry but open to both congregations and committed non-members (at the group’s discretion), is continuing its mission to provide a means of scriptural study both for our non Latvian speaking members and also for Latvian speakers who feel more comfortable discussing issues of faith in English or who just wish to join in. The group meets weekly on Sunday evenings, gathering at 7:00 p.m. on zoom for fellowship, and discussing issues of faith in the context of studying a selected biblical (or other) text.