WORSHIP SERVICES Sundays at 11:00 Join Live No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Join Live Missed it? You can watch it here Videos No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Watch it here Video Subscribe to receive Worship information & News! Iesaisties! Get Involved! News and Events Spiritual life Donate Saulaine Word and Prayer Iesaisties Draudzes dzīvē! │ Get involved in congregrations life! Contact Us join the mailing list Jaunumi News No posts published in this language yet Once posts are published, you’ll see them here. Sun, Jan 26 Worship Service / Toronto Learn more Jan 26, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sun, Feb 02 Worship Service / Toronto Learn more Feb 02, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's, Led by Pastor Girts Grietins, organist Michael Rundans. Followed by fellowship. All are welcome! Share Sun, Feb 09 Worship Service / Toronto Learn more Feb 09, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share Sun, Feb 16 Worship Service / Toronto Learn more Feb 16, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.John's, Led by Pastor Girts Grietins, organist Michael Rundans. Followed by fellowship. All are welcome! Share Sun, Feb 23 Worship Service / Toronto Learn more Feb 23, 2025, 11:00 AM – 12:00 PM Toronto, 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Kanāda St.Andrew's Share

Ecumenical Ministry St. John’s Latvian Lutheran Church takes an active part in ecumenical ministry through its participation in “The Churches on-the-Hill,” a community of 9 congregations in the Forest Hill area of Toronto. We participate in the many activities of the “Churches on- the-Hill, among those are: The Churches on-the-Hill Food Bank Advent community choral service The Good Friday Walk Annual dinner of church representatives Monthly meetings of clergy World Day of Prayer Various Christian education, public service and musical events

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture //Tāpēc eita un darait par mācekļiem visus laudis, tos kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Mat. 28:19// Garīgais Darbs Katru svētdienu un svinamās dienās draudzes locekļi ir pulcējušies uz dievkalpojumiem, lai pateiktos Dievam par visām žēlastības dāvanām, skaidrotos ticībā, un izlūgtos Viņa vadību visās gaitās. Vasaras dievkalpošana ir notikusi divās vietās – dievnamā un Saulainē. Tāpat mācītājs, palīg-mācītāja un diakone arvien pūlējušies ar Dieva vārdu un lūgšanām stiprināt slimniekus un vājniekus, apmeklējot viņus mājās un slimnīcās. Visa ši darba ieguvumus nav iespējams parādīt skaitļos, bet tas ir kristiešu draudzes galvenais mērķis un jēga. Esam pateicīgi Dievam, ka Viņš tik bagātīgi un vēlīgi svētījis mūsu draudzi un tās locekļus. Divdesmit piecus gadus Sv. Jāņa draudzei kalpoja un to aprūpēja mācītājs un vēlākais archibīskaps Arnolds Lūsis. No 1953. līdz 1955. gadam draudzē kā otrs mācītājs strādāja Artūrs Briedis. Pēc introducēšanas amatā 1966. gadā archibīskaps A. Lūsis ar lielu mīlestību un nodošanos turpināja arī draudzes mācītāja darbu līdz 1973. gada novembrim. Lielā darba slodze tomēr spieda viņu lūgt draudzei meklēt jaunu mācītāju. Tā arī uz Sv. Jāņa draudzes divdesmit piecu gadu atceres sliegšņa 1973. gada 4. novembrī darbu sāka mācītājs Ivars Gaide. Viņš ar lielu cītību nodevās draudzes ticības celsmei, pastāvīgi mudinot nākt biežāk dievnamā un pie dievgalda. Pēc desmit gadu kalpošanas 1983. gada 25. septembrī mācītājs I. Gaide draudzi atstāja, pārceļoties uz ASV. Nākamie divi gadi draudzei bija grūti bez sava pastāvīga mācītāja. Beidzot draudze par savu mācītāju ievēlēja Frici Traugotu Kristbergu. Amatā viņš tika ievests 1985. gada Pļaujas svētkos. Tā paša gada 8. oktobrī Archibiskaps evanģelistes amatā iesvētīja mūsu draudzes locekli Ainu Avotiņu, kas tagad bieži palīdz mācītājam garīgajā darbā. Pa laikam arī archibīskaps A. Lūsis noturēja mūsu draudzē dievkalpojumus un izpildīja citus amata pienākumus līdz aiziešanai Dieva mierā 1993. gada 4. janvārī. Mācītāju F.T. Kristbergu 1995. gada 30. septembrī LELBA Kanadas apgabala konferencē ievēleja par apgabala prāvestu. 1996. gada 20. maijā Prinstonas universitāte (ASV) viņam piešķīra teoloģijas doktora (Doctor of Ministry) gradu. 1995. gada 29. oktobrī amatā ieveda draudzes palīgmācītāju Anitu Gaidi. Visā Sv. Jāņa draudzes pastāvēšanas laikā draudzē ir kristīti 1132 bērniņi un 4 pieaugušie. Diemžēl, kristīto bērniņu skaits ir samazinājies un pēdējo desmit gadu laikā caurmērs ir bijis 15 bērniņi. Pavisam iesvētīti 1013 jaunieši. Arī iesvētīto jauniešu skaits pēdējos gados ir stipri sarucis; no 28 1979. gadā uz 4 1998. gadā. Dieva svētību turpmākajām gaitām izlūdzoties, salaulāti 839 pāŗi. Lielākās rūpes latviešu draudzes pastāvēšanai un vispār latviešu kopības uzturēšanai svešumā sagādā lielais jaukto laulību skaits. Pēdējos gados šai draudzē noslēgto laulību caurmēra skaits ir bijis ap deviņi, no kuŗām 66% ir bijušas jauktas. Diemžēl, šīs jaunās jauktās ģimenes bieži pazūd latviešu draudzei. Dieva mierā piecdesmit gados ir aizvadīti 1012 draudzes locekļi. Sv. Jāņa draudzes locekļu skaits pedejos gados ir bijis ap 1300. Pastāvīgi notiek pārmaiņas, bet gada beigu skaitļi ir šādi: 1969. g. -1438 iesvētiti, 415 bēmi im jaunieši, kopā 1853. 1974. g. -1491 iesvētīti, 315 bēmiunjaumeši, kopā 1806. 1978. g. -1569 iesvētīti, 259 bēmi un jaunieši, kopā 1828. 1983. g. -1654 iesvētīti, 177 bēmi un jaunieši, kopā 1831. 1988. g. -1491 iesvētīti, 141 bēmi unjaunieši, kopā 1632. 1993. g. -1298 iesvētīti, 184 bēmi un jaunieši, kopā 1482. 1998. g. -1084 iesvētiti, 172 bērni un jaunieši, kopā 1256 Kopš 1975. gada ticības celsmes jeb bībeles stundas notiek kopā ar Sv. Andreja latviešu draudzi pārmaiņus abos dievnamos. Visas trīs Toronto luterāņu draudzes kopīgi rīko Latviešu centrā katru otro trešdienu reliģisko pārdomu pēcpusdienas ar referātiem, pārrunām un dziesmām. Mūsu draudzes locekļi ir aktīvi piedalījušies arī draudžu darbinieku semināros, teoloģiskos kursos un latviešu draudžu dienas Saulainē un citur. Pie dievkalpojumu izkārtošanas un labas izdošanās palīdz ap 15 pērminderu Miķeļa Bruža vadībā. Pērminderu rindās ir arī vairāki nesen iesvētītie. Altāŗa greznošanu ar ziediem kārto dāmu komiteja. Piecdesmit gadi draudzes dzīvē ir ievērojams laiks. Ir notikusi paaudžu maiņa. Lielākā daļa no pirmajos gados kristītiem bērniņiem jau paši ir nodibinājuši ģimenes dzīvi. Dzīve svešā apkārtnē un laika gara ietekmē ir radijusi dažas problēmas, bet pamatā draudze paturējusi pārliecību un uzticību tēvu tēvu baznīcai. Mūsu draudze ir paturējusi Latvijas baznīcas garu, tradīcijas un satversmes pamatprincipus. Draudzes darbs ir vainagojies ar raženiem augļiem. Tā ar drošu paļāvību pateicībā un lūgšanās varam raudzīties nākotnē. Mūsu draudzes mācītāji Archibīskaps Arnolds Lūsis Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. >>> ||| <<< Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai.Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5)Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs Artūrs Briedis Macitajs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Mac. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Macitajs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Macitajs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Mācītājs Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Diskusiju grupa Faith and Spirituality Group The discussion group, sponsored by St. John’s’ English ministry but open to both congregations and committed non-members (at the group’s discretion), is continuing its mission to provide a means of scriptural study both for our non Latvian speaking members and also for Latvian speakers who feel more comfortable discussing issues of faith in English or who just wish to join in. The group meets weekly on Sunday evenings, gathering at 7:00 p.m. on zoom for fellowship, and discussing issues of faith in the context of studying a selected biblical (or other) text.

Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Thank you for your ongoing support of all things SAULAINE! More excitement to follow! Stay tuned! www.saulaine.com Saulaines grāmatu klētiņa / Bookstore Saulaines vēsture More “Saulaine” holds a special place not just for congregation members but for the Toronto and international Latvian society as a whole. In 1952, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church and its visionary pastor Arnold Lusis, later Archbishop Lusis, saw the opportunity for the church to purchase rural property to provide recently arrived Latvians, emigrés from war-devastated Europe, a place to meet and relax in a beautiful country setting not unlike that of their lost homeland near Gauja River. Four generations of Latvian Canadian families have gathered in Saulaine to celebrate and embrace their language, culture and traditions originating more than 800 years ago in Latvia. Today, as our Latvian demographic changes, our Saulaine Community Events and our Children's Camp Saulaine continue to engage and grow Latvian cultural and spiritual learning and celebration. Camp Saulaine’s mission is to “provide each camper with the opportunity to broaden their understanding of the Latvian culture within a Christian atmosphere.” The program aims to enrich each camper’s relationship with nature and encourage their physical and spiritual growth. Whether your camper comes for one week, two, or three, they will flourish in our beautiful 252 acres of woods and fields with camp facilities and ammenities. Parents and kids under 6 years of age can participate in Putnu Sala. Children under 5 years of age can participate in day camp or children 6+ can sleep over. The program is broad with nature hikes and nature study, games, swimming, creative art, singing, obstacle courses and lots of fun!. Camping, fishing, archery, hiking, swimming, mountain-biking, yoga, inner-tubing, sports and games! Singing, dancing, weaving, ceramics, drawing, drama, and traditional Latvian handicrafts. The art program is different each year. You might learn how to create you own silk-screening design for a t-shirt, make a pin-hole camera, make some pottery, carve wood-blocks for prints or learn to weave with a loom. We offer a variety of hands-on, skill-building, fun activities that help youth learn about the natural world, other people, and themselves. Every day is a new adventure as we explore Saulaine’s surroundings together. Want to get back to nature, learn new skills and make great friends? Campers will enjoy nature hikes, yoga, mountain biking and swimming as well as traditional Latvian activities, ceramics, singing, weaving, and pirag making - yum! For more information see https://www.saulaine.com/english/home Lūdzam atsaukties visus, kam ir pieredze un interese organizēt un piedalīties Saulaines bērnu nometnē! Looking forward to Camp Saulaine 2024. Please contact Saulaine Management Committee, if you can help! Saulaines misija “is katram nometņotājam dot iespēju paplašināt savu iepratni par latvisko kultūru un Kristietību.” Programmas mērķis ir bagātināt visiem nometņotājiem attiecības are dabu un veicināt fizisko un garīgo izaugsmi. Kaut nometņotājs piedalās vienu, divas vai tris nedeļas, viņš plauks Saulaines skaistos mežos, pļavās un ūdeņos un nometnes dzīvē. Vecāki are bērniem zem 6. gadiem var piedalīties “Putnu Salā”. Bērni zem 5. gadiem var piedalīties dienas nometnē jeb (6.+ gadiem) pārnakšņot mītnē. Programma ir plaša ar sirojumiem, dabas mācību, spēlēm, peldēšanu, mākslu, dziedāšanu, pētniecības gājieniem un daudz prieku. Pārnaktšņošana teltīs, zvejošana, loka šaušana, sirojumi, peldēšana, kalnu riteņu braukšana, yoga, sports spēles, aušana, keramika, māksla, drama, latviešu rokdarb. Mākslas programma tiek izmainīta katru gadu: nometnotājs var izveidot noformējumu lai darinātu “silk-screened” t-kreklu, taisīt tapas cauruma kameru, veidot keramikas podiņus un rotas, grebt koka bloku drukāšanai vai mācīties kā aust stellēs ar paš krāsotu vilnu. Mēs pasniedzam praktisku iemaņu bērniem un jauniešiem mācīties par dabīgo pasauli un viņu pastāvi tanī. Katra dien ir jauns pasākums kurā kopā baudam Saulaines apkārtni: sirojumos, kalņu riteņu braukšanā, peldēšanā, mākslā un latviešu rokdarbos (keramikā, aušanā, pīrāgu cepšanā), dziedāšanā, yoga un citās nodarbībās. Vai nebūtu jauki izbaudīt dabu, mācīties jaunas spējas un satikt jaunus draugus! Vairāk informāciju skataties http://campsaulaine.com/ .

Saulaines bērnu nometnes bildes “Saulaine” Summer Camp Summer Camp at “Saulaine” is a fun-filled experience for everyone! View some of the fun at Saulaine in the following photo galleries: See you at “Saulaine” – a fun place in the sun! For more information, visit the Saulaine website .

Garīgā vadība Clergy Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Bijušie draudzes garīdznieki: / Former clergy Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide Diakone / Deacon Aina Avotiņa Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Mācītājs / Rev. Ģirts Grietiņš Pastor Girts Grietins was born in Latvia and grew up in Cesis, where as a young Christian he joined Cesis’ St. John's church. Later followed years of study in the Faculty of Theology (University of Latvia) and the Luther Academy. From 1997 – 2002 he started to serve in The Evangelical Lutheran Church of Latvia as an evangelist in Rubene. In 2002 he was ordained as a pastor and served in the Jaunjelgava, Daudzeva, Sece and Selpils congregations. In 2017 together with his wife Ilze and three children he moved to Toronto and began to serve at St. John's Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto. Pastor Girts is interested in Christian apologetics - the clarification and defence of faith against the challenges of our times. He has also been involved in translating theological books from English to Latvian. One of his inspirations in theology comes from the English author, scholar and apologist C. S. Lewis. Pastor Girts has translated Lewis’ popular books "Mere Christianity" and "The Great Divorce," as well as the American apologist’s and pastor’s Timothy Keller's books “Reason for God" and "Counterfeit Gods". These authors helped him to understand and experience the Christian faith. Pastor’s mottos: Ask, and it shall be given you; seek, and ye shall find; knock, and it will be opened. /Jesus/ “I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else.” /C. S. Lewis/ Mācītājs Ģirts ir dzimis Latvijā un uzaudzis Cēsīs, kur arī kā jaunietis sāka apmeklēt Cēsu sv. Jāņa baznīcu. Vēlāk sekoja studiju gadi LU Teoloģijas fakultātē un Lutera Akadēmijā. Pirmā kalpošana draudzē kā evaņģēlistam bija no 1997. - 2002. gadam Rubenes draudzē.
 2002. gadā viņš tika ordinēts par mācītāju un līdz 2016. gadam kalpoja Jaunjelgavas, Daudzevas, Seces un Sēlpils draudzēs.
 2017. gadā kopā ar sievu Ilzi trīs bērniem pārceļas uz Toronto un sāk kalpot sv. Jāņa draudzē. 
Ģirtam interesē apoloģētika jeb kristīgās ticības skaidrošana un aizstāvēšana pret mūsu laika izaicinājumiem, kā arī mācītājs ir nodarbojies ar teoloģisku grāmatu tulkošanu. Latviski Ģ. Grietiņa tulkojumā iznākušas angļu rakstnieka K.S.Lūisa grāmatas - "Vienkārši kristietība" un "Svarīgā izšķiršanās", kā arī Timotija Kellera grāmatas “Kāpēc gan ticēt Dievam?” un “Viltus dievi”. Mācītāja moto: Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Archibīskaps / Archbishop Arnolds Lūsis † Dieva mierā aizsaukts archibīskaps Arnolds Lūsis. Raksts ņemts no Latvija Amerikā. Pirmdien, 4.janvārī, Toronto latviešus pārsteidza sēru vēsts — Veleslija slimnīcāpl 15:00 miris Latvijas ev. lut. baznīcas trimdā. archibīskaps Arnolds Lūsis. Viņu uz.slimnīcu pārveda iepriekšejā dienā sāpju dēļ. Izrādījās, ka noticis asins izplūdums iekšējos organos, ko ārsti nespēja apturēt. Ar archībīskapa Arnolda Luša aiziešana latviešu tauta zaudējusi patiesu Dieva kalpu, kas ar savu priekšzīmi un dziļu mīlestību vadīja mūsu daudz cietušo tautu ticībā, taisnības uzvarai, un Latvijas brīvībai. Arnolds Lūsis, ko Dievs bija izraudzījis lielajam uzdevumam, bija ne tikai luteraņu, bet arī visu trimda mītošo latviešu pulcinātājs zem krusta zīmes un mūsu nacionālā karoga. Archibīskaps Arnolds Lūsis † 1966. – 1993. Arnolds Lūsis bija dzimis 1908. gada 30. decembrī Ēveles draudzes Strenču pagasta Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Pēc Rīgas pilsētas 1. ģimnazijas beigšanas no 1928. —1934. gadam studējis teoloģiju Latvijas universitātē Rīga. Studīju laikā viņš pievienojās korporācijas Latvia saimei, kur bija prezidija loceklis un literāro vakaru priekšnieks. Pēc fakultates beigšanas A. Lūsi 1935. gada 27. janvarī ordinēja par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru, bet viņa tiešais darbs bija vadīt Mazpulku organizācijas ideoloģisko daļu, tādējādi saistot šo organizāciju ar ev. lut. baznīcu. Šo pienākumu pildot, viņš bijis komandējumos arzemēs — Italijā, Čechoslovakija, Šveicē un Vācijā. 1935. gada A. Lūsis īsu laiku bija arī jaunorganizētās Trīssavienības draudzes mācītājs Jelgavā, bet no 1942.—44. gadam Aizkraukles draudzes mācītājs. Patvērumu no otrreizējās okupacijas Lūšu ģimene bija cerējusi atrast Zviedrijā, bet, izbraukšanas iespējām samezglojoties, 1944.g. 13. oktobrī devās uz Vāciju. 1948.g. A. Lūsi par savu mācītāju aicina uz Toronto tur nodibinātā Sv. Jāņa draudzē. Darbs šai draudzē vainagojas ar panākumiem, un īsā laikā draudzes locekļu skaits jau pārsniedza 2000 locekļu robežu. Šajā laika posmā tika iegūts arī lauku īpašums Saulainē un Toronto uzcelts stalts pašu dievnams. 1965. gadā latviešu draudzes brīvajā pasaulē māc. A. Lūsi ievēlēja par bīskapu, paredzot, ka viņam būs jāparņem vēlāk archibīskapa Dr. K. Kundziņa amata pienākumu. 1966.g. 1. augustā A. Lūsi iesvētīja par archibīskapu un līdz ar to viņa dzīvē sākās bagats darba cēliens. Viņš apmeklēja gandrīz visas brīvajā pasaulē izkaisītas latviešu luteraņu draudzes un organizēja Baznīcas virsval-des sēdes un Draudžu dienas. Jau studenta gados sācis nodarboties ar rakstniecību un žurnālistiku. Viņš publicējis kopā 15 grāmatu sējumus. Būdams ar iejutīgu dzejnieka dvēseli, Lūsis rakstījis daudz garīgu dziesmu, kas ievietotas jaunajā dziesmu grāmatā. Nelaiķis prāvests A. Voitkus 1978. gada, noslēdzot rakstu par archibīskapu A. Lūsi, rakstīja: „ Toronto Sv. Jāņa baznīcas priekšā ir granītā cirsts attēls: kāds vīrs iet pa priekšu grupai cilvēku. Tur ir vīri, sievas, bērni, sirmgalvji. Zinot apstākļus, nav jazīlē: tāpat kā Mozus savā laikā — mākslinieks vīzijā rāda — kāds savu tautu ved ui Apsolīto zemi. Ja grib, šī tēla sejā var saskatīt archibīskapa Arnolda Lūša vaibstus, bet viens ir skaidrs: Arnoldam Lūsim tā būtu lielākā stunda un dzīves piepildījuma brīdis, ja viņš šādā gaitā drīkstētu redzēt ejam savu tautu — un ja viņš pats šai gājienā drīkstētu iet līdz." Archibīskapa Arnolda Lūša izvadīšana pēdēja gaitā notika piektdien, 8. janvarī, pl. 11:00 no Sv. Jāņa baznīcas. Dzilā goddevībā viņu piemin latviešu tauta tēvzemē un trimdā vēl aizvien. Draudzes pirmais mācītājs Arnolds Lūsis † 1948. – 1973. Daži mācītāja Arnolda Luša apraksti iesākot mācītāja darbu Sv. Jāņa draudzē. SKAISTA DĀVANA 1948. g. 23. decembrī Kā skaistu dāvanu šodien saņēmu Oskara Dzērvīša vēstuli, kuŗā viņš ziņo, ka 12. decembrī Toronto, Kanadā, piedaloties 51 tautietim, nodibināta latviešu luterāņu draudze, un tā vienprātīgi nolēmusi mani aicināt par savu mādtāju. Mēs ar Lidiju esam loti priedgi un Dievam pateidgi par šādu negaidttu balvu,par šādu aicinājumu, ar Kristus evaņģēliju kalpot tautiešiem – an svešā zemē. Arnolds Lūsis, DP grāmatas “Cilvēks bez mājas”otrā daļā, LELBA apgāds, 1986.g., ASV, 178. Ipp. Par pirmo dievkalpojumu Toronto māc. Arnolds Lūsis rakstīja: Mans pirmais dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā notika 28. augustā. Dievnams bija pārpildīts. Trimdinieki no visām pusēm plūda uz Toronto. Jau toreiz bija vērojams, ka šī pilsēta izvērtīsies par lielu latviešu centru. Dievlūdzēju vidū bija arī Latvijas ģenerālkonsuls R. N. Brysons, tor-eiz drosmīgs un dedzīgs brīvības saucējs neatkarīgai Latvijai. Savai pirmai svētrunai biju izvēlējies apustuļa Pāvila vārdus: " Sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds, labas apziņas un neliekuļotas ticības" (Pāviļa vēstule Timotejam;l,5) Draudzes izdevumā “Divdesmit pieci gadi”, 1973. g., 8. Ipp. Mācītājs / Rev. Arturs Briedis † Mācītājs Arturs Briedis studeja vainlaicigi ar Archibiskalpu Arnolda Lusi, gan Rigas pilsētas 1. ģimnazijas no 1928. —1934. gadam, ka ari Latvijas universitate, teologijas fakultate. Pēc fakultates beigšanas, kopa ar A. Lūsi, 1935. gada 27. janvarī vins bija ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vīkaru. Māc. Arturs Briedis Latvija apreceja dzives biedri, Aina, kur viniem ari piedzima meita Irena. Otra pasaules kara beglu gaitas noveda Briezu gimeni uz Noranda, Quebec, Kanada. Archibiskaps A. Lusis, kad jau bija ievests amata ka Sv. Jana kupla draudzes macitajs, aicinaja mac. Briedi braukt uz Toronto un piedalities draudzes dzive ka paliga macitajs. Mācītājs Briedis pienema so aicinajumu un iesaka darbu pie draudzes 1953. gada. Vins nokalpoja draudzes darba lidz 1955. gadu kad tika aicinats but jaunveidotai Austrumdraudze par vinu macitaju . Mācītājs Briedis ari daudzus gadus kalpoja TLTA – Toronto Latviesu Tautas Augskola ka latviesu literaturas skolotajs. Mācītājs Artūrs Briedis † 1953. – 1955. Prāv. emer. / Dean emer. Ivars Gaide IVARS GAIDE, pašreizējais LELBAs Kanadas apgabala prāvests, kalpoja Svētā Jāņa draudzē kā mācītājs desmit gadus, no 1973. gada novembra līdz; 1983. gada oktobrim. Viņš pārnāca no Klīvlandes Apvienotās draudzes lai pārņemtu Sv.Jāņa draudzes garīgo vadību no ilggadīgā draudzes gana, archibīskapa Amolda Lūša. Māc. Ivars Gaide ieguva savu augstāko izglītību Rietummičiganas univsrsitātē (mūzikas paidagoģijas bakalaura grads) un Čikagas luterāņu seminārā (teoloģijas maģistra grads), pēc tam vēl papildinoties luterāņu seminārā Berklejā (Kalifonijā) un Konkordijas lut. seminārā Sv.Katrīnās, Ontario. Pēc prakses gada Ziemeļkalifornfjas latviešu ev.-lut. draudzē un studiju pabeigšanas, archibīskaps Dr. Kārlis Kundziņš viņu ordinēja 1963,gada 27.oktobrī, San Francisko. Māc, I.Gaide ir kalpojis visu 4 LELBAs apgabalu draudzēs un Kopbaznīcā 45 gadus. Viņš ir bijis vadītājs trīs LELBA nozarēm: jaunatnes, BLUM (Baznīcas liturģijas un mūzikas nozare), bet pēdējos 10 gadus Vecako draudzes locekļu garīgās aprūpes nozarei. Par Kanadas apgabala prāvestu ievēlēts 2003. un 2007. gadā. Laikā, kad māc. Ivars Gaide bija Svētā Jāņa draudzes mācītājs, draudze bija liela un rosīga. Tai bija līdz 1650 draudzes loceķļu. lesvētamo grupās bija 25 – 35 jaunieši, kas tika intensīvi sagatavoti iesvētes mācībās un saietos.kā arc apmeklēti mājā,un vismaz uz gadu nozīmēti par pērminderu palīgiem. Saulaines nometnes ilga 8 nedeļas un tur piedalījās vairāk par 100 bērniem, gūstot kristīgo un latvisko ievirzi, kaut bija jāveido arī latviski maz runājošo grupas. Sevišķi lielu darbu un Iīdzekļus Saulaines celšanā un izveidošana ieguldīja ,,Saulaines rūķi”. Pastāvēja jaunatnes grupas, bija kristīgās jaunatnes kursi un saieti, apciemojumi pie veciem, slimiem. Kā arvien, labi bija nostādīta draudzes svētdienas skola. Māc. I.Gaide palīdzēja nodibināt Sv. Jāņa draudzes vokalo ansambli diriģentes Brigitas Alkas vadībā, kas nomainīja diriģenta, komponista un dziedoņa Jāņa Baruša vadīto draudzes kori. Mācītājs bija aktīvs stabuļu ērģļu (divos posmos) iegādē. Sākot ar 1981 ,gada 1, janvāri par Sv.Jāņa draudzes ērģelnieci kļuva ērģeļu māksliniece Anita Grigale-Rundāne. Labā sadarbībā ar Sv.Andreja draudzi (māc.Juris Calītis),izveidojās kopīgi iesvētāmo saieti, Ticības Celsmes stundas, Celsmes dienas un draudžu dienas. Tika apmeklēti un apsveikti draudzes locek|i nozīmīgās jubilejās. Visu draudžu mācītāji sadarbojās, sadalot slimnīcas savā starpā, lai tā tiktu apmeklēti visi iespējamie slimnieki. Pastāvēja Žēlsirdīgo samariešu kopa. Māc. I.Gaide kalpoja Sv.Jāņa draudzē laikā, kad draudzes locekļu caurmērs bija daudz jaunāks; pateicoties daudzu dedzībai (padome, dāmu komiteja, Saulaines pārvalde un visi jau minētie), tie bija Dieva svētīti gadi, kuŗiem mude bija izteikta 389. dziesmas, A.Galiņa, vārdos:,,Pretīm saulei sūti, Dievs.pretīm gaišām dienām! Mācītājs Ivars Gaide 1973. – 1983. Diakone / Deacon Aina Avotiņa Dzīves gaitas iesākas Saldū, Latvijā 1926. gada 27. jūnijā. Pamatskolas un ģimnāzijas gadi arī vadīti turpat. Trimdas sākuma gadi vadīti Vācijā. Ieceļoju Anglijā un ieguvu reģistrētās medicīnas māsas tiesības. Pēc tam vēl papildināju studijas lai kļūtu par reģistrētu vecmāti (midwife), kā arī specializējos pāragri dzimušo zīdaiņu kopšanā. Pēc tam iesāku studijas anglikāņu „Mount Hermon Theological College” Londonā un 1956. gada nobeidzu ar uzslavu. Ņēmu kursus tropisko slimību ārstēšanā, jo sajūtu aicinājumu kalpot Dievam ārmisijā. No 1957. gada līdz 1965. gadam strādāju Tanzanijā, Āfrikas austrumu daļā ar internacionālo starpkonfesionālo misijas biedrību „African Inland Mission”. Vienu gadu vadīju pirmās palīdzības medicīnas staciju pie Viktorijas ezera. Pēc tam vadīju galveno misijas slimnīcu un izveidoju bērnu veselības klīnikas, kā arī vadīju lielo spitālīgo koloniju (ap 1,000 pers.). Līdztekus arī apmācīju vietējo personālu un sniedzu garīgo aprūpi, jo biju iemācījusies vietējo valodu – Kiswahili. Dzīves un darba apstākļi Tanzanijā bija primitīvi, bet bija prieks palīdzēt līdzcilvēkiem. Toronto ieceļoju 1965. gada beigās. Nobeidzu slimnīcas administrācijas kursus Toronto universitātē un 24 gadus nostrādāju Toronto „Wellsely” slimnīcā kā direktore/vadītāja visās nozarēs ( Director Evening/Night Hospital Services). Blakus maizes darbam apmeklēju LELBA’s Teoloģijas Kursus 5 gadus un tiku ordinēta par evanģelisti/diakoni 1985. gada 8. novembrī Sv. Jāņa draudzē Toronto. Sv. Jāņa draudzē vadu aprūpes darbu, palīdzu draudzes mācītājam, darbojos draudzes padomē un dāmu komitejā, ko-ordinē sadarbību ar 6 māsu draudzēm Latvijā (Skrunda, Tērveti, Lipaiķiem, Rūjienu, Mazsalacu, Umurgu) un esmu šis draudzes vairākas reizes apmeklējusi. 6 gadus arī biju LELBA Kanadas apgabala dāmu komitejas referente. Ekumeniskā darbā esmu bijusi vietējās sadarbības grupas „Churches on-the-Hill” sieviešu „World Day of Prayer” rīcības komitejā. Jau 10 gadus esmu bijusi Londonas (Ontario) Trīsvienības draudzes garīgās dzīves vadītāja un darbojos arī Sv. Katrīnas (St. Catherines, Ontario) draudzē. Esmu publicējusi rakstus „Ceļa Biedrī”, lasījusi referātus par reliģiskiem gan arī literāriem tematiem latviešu sabiedrībā, vadījusi svētbrīžus kā skolās tā arī vietējo latviešu organizāciju sarīkojumos. Esmu arī vadījusi dievkalpojumus citās LELBA’s Kanadas apgabala draudzēs atvietojot mācītājus. Teoloģisku izglītību esmu turpinājusi ar vairākiem kursiem un lekcijām. Deacon Aina Avotiņš was born in Saldu, Latvia on June 27th, 1926, where she also attended primary and secondary school. During World War II, she fled to Germany and later emigrated to Great Britain, where she completed her studies to become a Registered Nurse. She also completed courses to be a registered midwife and later specialized in premature infant care. Aina Avotiņš then began studies at Mount Hermon Theological College of the Anglican Church and graduated with honours in 1956. She also took courses in tropical disease treatment, because she felt God’s call to work in foreign missions. From 1957 to 1965 Aina Avotiņš worked in Tanzania with the international inter-denominational African Inland Mission. For one year she directed the first aid station at Lake Victoria, after which she was director of the principal mission hospital, where she developed a children’s health clinic and also administered the large leper hospital of about one thousand patients. In addition to her administrative duties, Aina Avotiņš also taught her skills to the local staff and, because she had learned the indigenous Kiswahili language, was able to give pastoral care to patients and staff alike. Aina said that “my life and work conditions there were very primitive, but it was a joy to help other people!” In 1965 Aina emigrated to Toronto and completed hospital administration courses at the University of Toronto. She then began her 24 years of service at Toronto’s Wellsley Hospital as Director of Evening/Night Hospital services. Aina also attended the Theological Courses of the Latvian Evangelical Lutheran Church and was ordained as Deacon on November 8th, 1985 at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. At St. John’s, Aina directed pastoral visitation, assisted the minister in worship, served on the church Council and Ladies Auxiliary committee and directed our Sister congregation program, expanding it to include six congregations ( Umurga, Skrunda, Lipaiķu, Mazsalaca, Tērvete, Rūjiene) in Latvia. Aina has made many visits to all of these congregations and strengthened our friendship with them. Aina Avotiņš has published many articles in Ceļa Biedrs, a journal of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, as well as presented numerous lectures on religious and literary topics at various Latvian community organisations. In the Canadian district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, Aina was co-ordinator of the Ladies’ Auxiliaries and has been supply pastor on numerous occasions, most frequently in St. Catherines. In addition to her duties at St. John’s, since 1996 Aina Avotiņš has had pastoral charge of Trinity Latvian Lutheran Congregation in London (ON). Prāv. emer. / Dean emer. Dr. Fritz Traugott Kristbergs PERSONĀLI DATI Dzimšanas datums: 1945. gada 21. janvārī Dzimšanas vieta: Freiberg (i. Sachsen), Vācijā Kristīts: 1945. gada 4. martā Iesvētīts: 1962. gada 10.jūnijā Lakewood un New Brunswick latviešu ev.- lut. Draudzē (New Jersey, ASV) Ordinēts: 1976. gada 8. augustā (Latvijas ev.-lut. Baznīca Trimdā) Vecāki: tēvs: Māc. Žanis Kristbergs †; māte: Tekla Alise Kristbergs † Ģimenes stāvoklis: precējies 1989. gada 26. augustā (Lilita Irene Strīpnieks,B.A.,M.L.S., M.P.A.) Pavalstniecība: ASV IZGLĪTĪBA 2007 – Th.D. (Doctor of Theology) kandidāts, (Theological / Interdisciplinary Studies) Trinity College in The University of Toronto 1996 – D.Min., (Doctor of Ministry) Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Disertācija: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” Šīs analīzes socioloģijas teorija proponē, ka, trimdas laikā diferenciācijai starp latviešiem un mītnes zemes kultūrām samazinoties, diferenciācija ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu (bijušo trimdinieku) starpā pieaug. Latviešu luterāņu baznīcas uzdevums trimdas sākumā bija minimalizēt starplatvisku diferenciāciju un maksimalizēt diferenciāciju starp latviešu tautu un mītnes zemes kultūru. Tagad, teoloģisko mandātu un vietējās asimilācijas dēļ, latviešu luterāņu baznīcas uzdevums ir mainījies: tā nekalpo tikai latviešu tautas kopībai, bet arī vietējai draudzei, ar tās atšķirīgām vietējām kulturālām un valodas prasībām. 1976 – M.Div. (Master of Divinity), Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (Vēsturē), University of Maine, Orono, ME Tēze: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” Vairākas problēmas saistītas ar Anabaptistu historiografiju tika analizētas, sevišķi tās saistītas ar Ernst Troeltsch „sektu teoriju”, teoloģiskiem pamatojumiem Anabaptistu politiskai teorijai, un Anabaptistu saistību ar 16.g.s. humānistu kustību. 1969 – B.A. (Vēsturē), Monmouth College, West Long Branch, NJ Bakalaura tēze: “The Heretics of Roland Bainton” VOKĀCIJAS AMATI LELBāL 1995-2004 – Prāvests, LELBA Kanadas apgabalā 1985 – Draudzes mācītājs, Sv. Jāņa ev. – lut. latviešu draudze Toronto 1979-1985 – Mācītājs Latviešu ev. – lut. draudzēs Minsterē and Bielefeldē (Vācijā). Amata pienākumi ieskatīja 15 ticības mācības stundas nedēļā Minsteres latviešu ģimnāzijā. CITI LELBA / LELBāL AMATI 1995–2004 – LELBāL Baznīcas Virsvaldes loceklis 1997-2004 – LELBA teoloģijas nozares vadītājs 1997-2004 – Teoloģijas Institūtes direktors 1997-2004 – LELBāL Rītdiena fonda looceklis 1987–1997 – LELBāL Teoloģijas Institūta rīcības komitejas loceklis 1987–1995 – LELBA Baznīcas mūzikas un liturģijas komisijas vadītājs 1987–1995 – Dziesmu grāmatas emendācijas komisijas priekšsēdis 1979–1984 – Redaktors, “Pie Svētavota” (LELBāL Vācijas apgabala garīgais laikraksts) AKADEMISKI DARBI 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung,(Jaunās Derības tekstu pētniecības institūts),Münster universitātē, Vācijā akademische Mittarbeiter / akadēmisks līdzstrādnieks (Līdzstrādnieks vairākos Jaunās Derības tekstu pētniecības akadēmiskos izdevumos un projektos.) 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, (Semināra profesionālu studiju komiteju loceklis) 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) (Profesoru asistents) PERSONĪGAS INTERESES Sporta paukošana ( Salle Santelli (NY), Fechterschaft Warendorf (Vācijā), Minsteres universitātes paukošansas klubs, Toronto universitātes paukošanas klubs, u.c.; Dārzniecība; Mušiņu makšķerēšana; Golfs (14 handicap!); Mūzika – dzied Sv. Jāņa draudzes Vokālā ansamblī, neveikls harpsichord spēlētājs, opera, jazz un vecu mūzikas entuziasts; Lasa daudz kriminālu un vēstures temata romānus ECCLESIASTICAL EMPLOYMENT AND CALL July 1985-2015 – Senior Pastor, St. John’s Evangelical Lutheran Latvian Church of Toronto 1979-1985 – Pastor Latvian Lutheran Congregations of Münster and Bielefeld (Germany) religious studies teacher, Lettisches Gymnasium Münster (In 1978, the pastoral charge of the congregation in Münster was amended to include 15 hours of instruction at the Lettisches Gymnasium.) 1975-1976 Student Assistant, Lutheran Church of the Messiah (Missouri Synod English district), Princeton, N.J. ELECTED AND APPOINTED ECCLESIASTICAL OFFICES 1995-2004 – Dean of the Canadian Conference, Latvian Evangelical Lutheran Church in America administrative head of the Latvian Lutheran Church congregations, pastors and ordained deacons in Canada (17 congregations; 11 pastors, 3 deacons in 5 provinces); co-ordinate regional pastoral care; co-ordinate Latvian congregational life and policy with the Evangelical Lutheran Church in Canada; represent The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad at ecumenical occasions and discussions. As Dean, ex officio member of the Executive Committee of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad, the governing body for Latvian Lutheran congregations in Europe, South America, North America, and Australia. 1995 – President of the Canadian registered charity of the Latvian Lutheran Church which administers a capital fund of c. $1.0 million CAN with an annual disbursement of c. $75- 85,000 CAN. - 1996* – Member of the Executive Council, Latvian Evangelical Lutheran Church in America, a synod of Latvian Lutheran congregations in North and South America and a constituent part of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad. 1987-1995 Chairperson, Commission for Liturgy and Music (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) 1987-1995 Editor, Dziesmu Grāmata, the new hymnal and service book of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad and The Evangelical Lutheran Church of Latvia. 1979-1984 Editor, “Pie Svētavota” (“At the Wellspring”), a quarterly journal of church life published by the German district of the Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile. ECUMENICAL MINISTRY 2001-2003 – Chairperson, “Churches on-the-Hill” 1995 – Member of the “Churches-on-the-Hill” community of nine congregations (2 United Church, 2 Anglican, 2 Roman Catholic, 1 Presbyterian, 1 Baptist, 1 Lutheran) in the Forest Hill area of Toronto. This association of churches organises frequent community ecumenical worship services and other events and supports and hosts various ministries (Out of the Cold, Food Bank, Community centres, etc.). 1978-1985 Participated in various ecumenical projects and ministries of the Arbeitskreis christliche Kirchen in Münster/W. (Germany); Founding member of the Förderkries für Kirchenmusik, a foundation for the advancement and support of sacred music in Münster/W. OTHER COMMUNITY POSITIONS 1988-1991 Board of Directors “Kristus Dārzs”, Latvian Senior Citizens’ and Nursing Home (Woodbridge, ON) 1992 – Executive Council, Latvian National Federation in Canada 1984 Vice-Chair, Organising Committee First Global Latvian Cultural and Song Festival, Münster (Germany). The 8 day Festival hosted over 7,000 singers, folk-dancers, musicians, theatre groups and other participants in a celebration of Latvian culture. PERSONAL DATA Date of birth: January 21, 1945 Place of birth: Freiberg (i.Sachsen) Germany Baptised: March 4, 1945 Confirmed: June 10, 1962 (Latvian Evangelical Lutheran Church of Lakewood and New Brunswick, NJ) Ordained: August 8, 1976 (Evangelical Lutheran Church of Latvia in Exile) Parents: Rev. Žanis Kristbergs (deceased); Tekla Alise Kristbergs (deceased) Marital status: married (August 26, 1989) to Lilita Irene Stripnieks, B.A., M.L.S., M.P.A. PERSONAL INTERESTS Reading: histories, detective novels. Favortie authors: P.D. James, Arturo Perez-Reverte, Henning Mankel, John Le Carre. Music: sing with church chamber choir; rebuild my harpsichord; listen to jazz, baroque music, and opera. Fly fishing Gardening Cooking (Awarded “Best in class – yeast breads” and “Best in Show” at the Ocean County (NJ) Fair, 1981. Sports: former competative fencer: member of Salle Santelli (New York), fencing club of The University of Münster (Westf.), Fechterschaft Warendorf (fencing club of the German national pentathalon team); golf rowing (Argonaut Rowing Club) 1987-1990 CHURCH AFFILIATION Evangelical Lutheran Church in Canada (Eastern Synod) The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad EDUCATION 2007 – Th.D. (Doctor of Theology- Interdisciplinary Studies) studies at Trinity College (University of Toronto) Faculty of Divinity 1996 – D.Min., Princeton Theological Seminary, Princeton, NJ Dissertation: “Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry” The dissertation examines how societies build, maintain, and preserve their cultural boundaries to establish, protect and preserve their own identity and differentiate themselves from other cultures. The example of the Latvian Lutheran Church, particularly its history since 1945, was used as a case study. Biblical models of exile were used as potential models for the development of contemporary church and congregational identity. 1978-1984 – Westfälische Wilhelms Universität (Münster, Germany) Promotion ohne Abschlussprüfung course of study; Proposed dissertation: “Jakob Böhme and 17th century English radical movements” 1976 – M.Div., Princeton Theological Seminary, Princeton. NJ 1971 – M.A. (History), University of Maine, Orono, ME Thesis: “The Sixteenth-Century Anabaptists and Their Position in European Intellectual History: Some Problems in Defining Their Significance” The thesis examined the historiography of the Anabaptist movement, particularly the problems related to sect theory, the theological basis of political theory, and the relationship of Anabaptist to the Humanist movement. 1969 – B.A. (History), Monmouth College, West Long Branch, NJ Senior project: “The Heretics of Roland Bainton” ACADEMIC POSITIONS 1976–1978 – Institut für neutestamentliche Textforschung, (Institute for New Testament Textual Research), Münster, Germany Staff Member / akademische Mittarbeiter Participated in the following projects and publications: prepared English apparatus for The Greek-English New Testament read and prepared proofs for 26th edition of the Nestle-Aland Greek New Testament text revised Schmoller Handkonkordanz prepared initial revision project of Bauer-Arndt-Gingrich lexicon revised apparatus for Synopsis of the Four Gospels 1974-1975 – Princeton Theological Seminary, Professional Studies Committee member 1966-1969 – Monmouth College (Department of History and Political Science) Undergraduate Assistant. GRANTS AND RESEARCH 2002 – “Aid Association for Lutherans” (now called “Thrivent”) grant of $10,000(US)for the study of “Liturgical needs in a bi- and multi-lingual ethnic heritage church”. The major part of this project dealt with the theological and sociological basis for the incorporation and use of non-Latvian languages in the worship and societal life of Latvian congregations outside of Latvia. RECENTLY GIVEN LECTURES AND WORKSHOPS September, 2004 – Latvian State Archive in Rīga, Latvia (Latvijas Valsts archīvs) Conference: “Exile, culture and national identity” . Presented paper: “Differentiation and Identity” June, 2004 – Chair, Religion section – Association for the Advancement of Baltic Studies , 19th Conference on Baltic Studies (University of Toronto). November, 2002 – Daugavpils University (Latvia): International Conference on “Emmigration and Culture” 2 lectures (Daugavpils Universitāte, starptautiska konferencē “Emigrācija un kultūra” referāti) Victor Turner’s theories of liminality and communitas and their application to the Latvian Lutheran Church in exile. Identity problems and challenges of the Latvian Lutheran church outside of Latvia. November, 2001 – The Evangelical Lutheran Church of Canada, (Eastern Synod) Synod Council workshop: “The dynamics of ethnic churches and congregations” June, 2000 – The American Association of Baltic Studies Annual Convention (Georgetown University, Washington, D.C.); “Changes in models of ministry in the Latvian Lutheran Church: challenges for ethnic ministry” April, 1999 – The Latvian Evangelical Lutheran Church in America and The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad Executive committee, (Toronto) Leadership workshop: “The theological challenges of our history: models and dynamics for the future of the Latvian Lutheran Church Abroad.” November, 1998 – Evangelical Lutheran Church in America Pastors Convocation of the New Jersey Synod, Lectures: The immigrant experience and the church Ethnic churches as models for mainline churches August, 1997 – Conference of lay workers and pastors in Bonn/Annaberg (Germany); Lectured and conducted workshops on ethnic church dynamics and the Latvian Lutheran Church EDUCATIONAL POSITIONS IN CHURCH 1997-2004 – Director, Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad) The Institute of Theology gives a Latvian context to theological studies; provides a supplementary studies program for candidates for ordination in The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad; prepares candidates for the ordained deaconate; trains lay workers and administrators; provides a forum for Latvian clergy to discuss issues of mutual interest. invites lecturers from Seminaries and Schools of Theology from Canada, the United States, and Europe. Institute participants come from Canada, The United States, Germany, Great Britain, Sweden, Australia, Argentina, Brazil, and Latvia. The number of participants for various programs has ranged from 20 to 125. From 1997 to 2001, the Institute was been held at Emmanuel College (Victoria University) in the University of Toronto. 1997-2004 – Chairperson, Commission for Theological Studies (Latvian Evangelical Lutheran Church in America) Responsibilities: supervise study programs for students of theology supervise study programs for deaconate candidates ex officio member of ordination examining committees 1987–1997 – Member, Organisational Committee Institute of Theology, (A continuing education and professional development institution of The Evangelical Lutheran Church of Latvia Abroad). Mācītāja / Rev. Dr. Anita Gaide Ērģelniece Anita Gaide (Rundāne) beigusi Toronto Karālisko konservatoriju ar zelta medālu ērģeļu spēlē, iegūstot ARCT un ARCCO diplomus. Studijas turpinājusi Parīzē pie Jean Langalie un André Isoir, kur arī ieguvusi Schola Cantorum virtuozitātes diplomu. Spēlējusi pasaules slavenās katedrālēs un koncertzālēs kā: Ķelnes Domā, Sv. Pāvila katedrālē un Karāliskā Alberta aulā Londonā; Klīvlandes un Otavas katedrālēs, Sidnejas Opernamā, Rīgas Domā. Piedalījusies 20 latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā un Eiropā, daudzos koncertos, kā arī gandrīz visās Ērģeļu dienās. Trīs reizes bijusi to atbildīgā rīkotāja. Spēlējusi "CBC Organists in Recital" raidījuma sērijā. Viņas vārds ir bijis atrodams Who’s Who in Music. Kopš agrās jaunības, apmēram 45 gadus, Anita ir bijusi patstāvīga ērģelniece dažādās baznīcās Toronto, Kanādā un Holandē. Kopš 1981. gada viņa ir ērģelniece Sv. Jāņa latviešu draudzē Toronto. Blakus mūzikālai izglītībai un profesionālai darbībai Anita Gaide ir ieguvusi 6 akadēmiskus grādus: bakalaura un maģistra grādus angļu un latīņu valodās. Viņa ir strādājusi kā skolotāja un akadēmiskā padomdevēja kopš 1981. gada. Ir korporācijas Spīdola locekle. 1993. gadā viņa ieguva maģistra grādu M.Div.) teoloģijā, bet 2003. gadā pabeidza teoloģijas doktora (Th.D) studijas un aizstāvēja savu disertāciju. Viņu ordinēja par luterāņu mācītāju 1995. gadā. Kā mācītāja viņa strādā Sv. Jāņa un Austrumu draudzēs Toronto, īpaši palīdzot aprūpes darbā. Tāpat ilgus gadus palīdz Kristus Dārzā. Organist Anita Gaide (Rundane) graduated from the Royal Conservatory of Music in Toronto with a gold medal in organ performance, where she also compelted her ARCT and ARCCO diplomas. She continued her studies in Paris with Jean Langalie and André Isoir, where she also received the Schola Cantorum virtuoso diploma. She has performed in some of the world’s most famous cathedrals: Cologne Cathedral in Germany; St. Paul’s Cathedral and Royal Albert Hall in London, England; the Cathedrals in Cleveland and Ottawa, the Sidney Opera House, and Riga’s Dome Cathedral. She has also participated in 20 Latvian Song Festivals in North America and Europe, in many concerts, as well as in most of the Latvian Organ Festivals. On three occasions, she was the Artistic Director of these festivals. She has performed on the CBC Organists in Recital broadcast series. Her name has appeared in the Who’s Who in Music. From a very young age (approx. 45 years), Anita has held longstanding positions with various churches in Toronto and Holland. Since 1981, she has been the organist at St. John’s Latvian Lutheran Church in Toronto. Alongside her musical education and professional experience, Anita Gaide has also compelted 6 academic degrees: Bachelor’s and Master’s degrees in English and Latin. She has worked as a teacher and academic counsellor since 1981 and is a member of the Latvian sorority Spidola. In 1993, she earned her Master’s degree (M.Div.) in theology and in 2003 completed her doctoral studies (Th.D.) and defended her dissertation. She was ordained as a Lutheran minister in 1995. As a minister, she presently works for St. John’s Latvian Lutheran Church and East Toronto Latvian Lutheran Congregation based in St. Barnabas Church in Toronto, where she is particularly involved in their outreach programs for people in need. She has also worked for many years with the Latvian long-term care facility „Kristus Darzs”.

Fotogalerija Christmas Pageant 2016 Ziemassvētku eglīte 2016.g. 11. decembrī "Mīļas Mammiņas" 2016 Fundraiser / atbalsta pasākums We finished our season on May 1, 2016 by supporting the "Mīļas Mammiņas" fundraiser for Latvian mothers and their newborn babies in Zemgale. We decorated our strollers and wagons. As the weather was uncooperative, we had an indoor walkathon, led by Rev. Dr. A. Gaide. Proceeds from the lunch, which was once again prepared by the Sunday School parents and teachers, went to this wonderful project. Donation forms were also available. Christmas Pageant - Dec 13, 2015 Ziemassvētku eglīte - 2015.g. 13. decembrī

Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Palīdzības fonds //Mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo. Vēst. ēbr. 13:14// Palīdzības fonds pie draudzes nodibināts 1951. gada maijā. Tā sākotnējais nosaukums – “Bēŗu fonds” – raksturo šī fonda mērķus un uzdevumus. Tas izveidots, lai sniegtu palīdzību tām ģimenēm, kuŗu piederīgie, fonda dalībnieki, aizsaukti Dieva mierā. Šāda fonda vajadzību diktēja pieredze un materiālais stāvoklis, kādā pirmajos gados atradās latviešu ieceļotāji Kanadā. Fonds tika veidots uz savstarpējas uzticības un godīguma pamatiem, nosakot, ka katrs fonda dalībnieks maksā 1 dolaru kāda cita fonda dalībnieka nāves gadījumā. Fondā varēja iestāties ikviens latvietis, neatkarīgi no viņa konfesrjas vai piederības draudzei. Dzīves dārdzībai pieaugot, šī iemaksa tika paaugstināta pēc vajadzības. Vēl pirms 10 gadiem Palīdzibas fondā bija tuvu pie 900 maksātāju biedru, kas tagad fondā var iestāties tikai pirms 65 gadu vecuma sasniegšanas. Arvien pieaugošais mirušo skaits fonda dalībnieku skaitu 1988. g. bija samazinājis uz 528. Pirmajos desmit gados bēŗu izmaksa katrā gadījumā bija $500; tad tā tika paaugstināta uz $700, bet beidzot uz $1000. Pēdējos gados tādu gadījumu bija ap 25 gadā. Fonda kapitāls 1988. gada beigās bija $370,707. Fonda pirmā valde bija šāda: mācītajs A. Lūsis (priekšsēdis), J. Rolavs (pr. vietnieks), A. Vanags (sekretārs), A. Dobelis (kasieris) un A. Atteka (loceklis). Kopš tā laika palīdzibas fonda vadītāji ir bijuši māc. A. Briedis, V. Burkēvics, J. Rolavs, K. Ozoliņš un pēdējais A. Vanags. 1992. gada oktobrī dalībnieku skaita samazināšanās un financiālu apsvērumu dēļ Palīdzības fondu likvidēja. Atlikušos līdzekļus sadalīja tā dalībniekiem. Samariešu kopa - Aprūpes darbs //Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi. 1 vēst. Kor. 12:26// Diakone Aina Avotiņa Pats jaunākais no institūtiem, kas veidojušies Sv. Jāņa draudzes pajumtē, bija nelielā Samariešu kopa, kas veica kristīgu mīlestības darbu, apmeklējot slimos un vientuļos draudzes locekļus un citus tautiešus. Sevišķa vērība tika piegriezta nervu slimniekiem. Ar Dieva vārdu un kadu mazu dāvanu kopas locekļi centās iepriecināt un stiprināt viņus to bēdās. It īpaši jāpiemin divi kopas locekļi, dib-inātāji – Vilma un Laimonis Kinstlers. Lielā pašaizliedzībā viņi centās katru svētdienu apmeklēt cietējus slimnīcās. Pēc Vilmas saslimšanas un aiziešanas Dieva mierā un pārējiem kopas locekļiem kļūstot vecākiem, Samariešu kopas darbs apsīka. Tagad aprūpes darbu bez īpašas formālas grupas vada diakone Aina Avotiņa. Tāpat tiek apmeklēti slimnīcās un aprūpes mājās esošie draudzes locekļi. Savu reizi talkā arī nāk jauniešu grupa un svētdienas skola. Ziemsvētkos jaunieši iepriecina ar Ziemsvētku dziesmām un korāļiem. Aprūpes nama “Kristus Dārzs” iemītnieki priecājas par svētdienas skolas bērnu apmeklējumiem. Vecākie draudzes locekļi " apaļās" dzimšanas dienās saņem sveicienu kartītes. Kā vienmēr, aprūpes darbam vajag vairāk talcinieku. Papildus līdzekļus aprūpes darbam dod ziedojumi, kas tiek atstāti dievnama Samariešu lādē. Ipašos gadijumos ienāk prāvi ziedojumi. Tā, piemēram, Gvatamalas zemestrīcē cietušajiem 1976. gadā tika nosūtīti 500 dolari. Īpašs palīdzības un sadarbības darbs norit ar māsu draudzēm Latvijā. Rodoties iespējām veikt palīdzības darbu, trimdas draudzes izraudzījās sev māsu draudzes tēvzemē. Mūsu draudzei tagad tādas ir piecas: Mazsalacā, Rūjienā, Skrundā, Tērvetē un Umurgā. Palīdzības darbu un sadarbību ar māsu draudzēm arī koordinē diakone A. Avotiņa. Par Draudzi Draudzes vēsture / History Draudzes Dibināšana Dievnama Celšana Baznīcas ērģeles Garīgais darbs Draudzes padome Dāmu komitejas vēsture Svetdienas Skola Jaunatnes pulciņš Palīdzības fonds / Aprūpes darbs Koris un vokālais ansamblis Saulaines vēsture

Saulaine Fall Festival 2016

Kontakti Contact Us Draudzes priekšnieks/ Council Chair : Laurence Gifford (905)428-6662 larryandinta@gmail.com Administrators / Treasurer / kasieris : Normunds Goba Darbvede/ Administrative assistant: Inta Bāze Draudzes mācītājs / Minister: Rev. Ģirts Grietiņš (647) 986-5604 grietins@gmail.com Draudzes ērģelnieks / Organist: Michael Rundāns (416) 613-0007 mrundans@yahoo.com Dāmu komitejas priekšniece / Ladies' Auxiliary: Maija Sukse (416) 221-4309 svjanadk@gmail.com Vokālā ansambļa vadītāja / Vocal ensemble director : Brigita Alks (716) 834-4780 brigitaalks@hotmail.com Saulaines pārvaldnieks Retreat Centre "Saulaine" superintendent: Property Superintendent: Ieva Lagzdina Telephone: 705-424-1118 . E-mail: saulainerc@gmail.com Address 200 Balmoral Ave, Toronto, ON M4V 1J6, Canada Tel: (416) 921-3327 email: baznica@bellnet.ca & stjohnslatvianchurch@bellnet.ca Baznīcas kanceleja atvērta no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 8:00 – 16:00. The church offices are open Monday to Friday from 8:00 am to 4:00 pm. Service Times Come and Worship With Us Sundays: 8am, 10am, 12pm & 5pm Weekdays: 8am & 5pm Saturdays: 9am & 6pm Subscribe to receive Worship information & News! Video

Arhīvs / Archives Māsu Draudzes︱Sister Churches Sprediķi︱Sermons Arhīvs / Archive Māsu draudzes / Sister Churches Sermons