Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte
Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.)
Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē:
„Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”,
2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā
Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1
Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem.
Rev. Dr. Fritz Traugott Kristbergs,
“Differentiation and Identity: Towards an Understanding of Ethnic Ministry”
(D.Min. dissertation, Princeton Theological Seminary, 1996), chapter 2
The history of the Lutheran church in Latvia may be seen as a process of differentiation from the image of the dominantly Germanic church of the Reformation. This process culminated in the formation of the Latvian Lutheran church of independent Latvia. The increasing separation of the Lutheran church from its German antecedents corresponded to the increased integration of the Latvian Lutheran church with the emergence of a distinct Latvian consciousness and identity. During the exile after the Second World War the church became an even greater factor in defining and maintaining Latvian cultural identity.
The increasing degree of differentiation between the German Lutheran church and the evolving Latvian Lutheran church can be seen in several areas of church and cultural life. Translation of the Bible in Latvian and the publication of Latvian language hymnals, prayer books and sermon collections were major factors in the development of both a separate Latvian Lutheran church and a Latvian national consciousness. Systems differentiation occurred in the democratization of church life, specifically in the developing rights of parishes in relation to the German barons and in the separation of administrative authority between the German and Latvian churches. The evolution of a Latvian Lutheran church may be characterized by its increasingly high degree of differentiation between Germanic cultural and ecclesiastical influences and the decreasing level of differentiation between the Latvian Lutheran church and the Latvian nation.
Rīga in 1548 - The oldest known scene of Rīga; from Sebastian Münster, Cosmographia (Basel 1550). Private colection of
Rev. Dr. F.T. Kristbergs
Skataties tālāk... LELBA vai LELBPasaulē
For more information on the
Latvian Evangelical Lutheran Church in America,