DIEVNAMA CELŠANA

//Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu unpielūgt Viņu Viņa svetajā vietā.// Ps. 27:4

Savs Dievnams vienmēr ir bijis viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem rosīgai draudzes dzīvei. Ar dziļu pateicību pieminam mums doto iespēju sākuma gados Dievkalpojumus noturēt Konkorda ielas Sv. Jāņa baznīcā un vēlāk Trīsvienības baznīcā. Tomēr viss tas bija saistīts ar lieliem ierobežojumiem.

Gūtā pieredze draudzes darbiniekus pārliecināja, ka vienīgais atrisinājums telpu jautājumam var būt – sava Dievnama iegāde. Šai sakarībā draudzes locekļu pilnsapulce 1956. gadā nolēma, ka katram draudzes loceklim jāmaksā 50 centus mēnesī Dievnama iegādes fondā. Sākotnējais nodoms bija – pirkt kādu lietotu Dievnamu. Tika apskatīti vairāki objekti, vienā gadījumā pat iesniegts attiecīgs piedāvājums, pirkt baznīcu par 120.000 dol. Pārdevējs šo piedāvājumu noraidīja. Gadiem aizejot, arvien vairāk piekritēju radās domai, ka jāceļ jauns Dieva nams, meklējot tam vietu rajonā, ko neapdraud apkārtnes pasliktināšanās. Pēc ilgas un neatlaidīgas meklēšanas, 1959. gadā izdodas atrast piemērotu īpašumu – 200 Balmoral avēnijā un 8. novembŗa draudzes pilnsapulcē draudzes locekļi vienbalsīgi nolēma šo īpašumu pirkt par 47.000 dol. (prasītā cena bija 56.000 dol.). Tā draudze tika pie neliela, bet glīta draudzes nama, kas lielā mērā sekmēja draudzes darba aktīvizēšanu, un kur mazākiem sarīkojumiem telpas atrada arī Toronto latviešu organizācijas.

 

altar painting

 Eduarda Dzeņa gleznota altāŗa glezna.

Lai rastu līdzekļus iecerētai pašu Dievnama celšanai, rīkotas vairākas ziedojumu vākšanas akcijas. Lielākā no tām notika 1961. gada pavasari, kad dažu mēnešu laikā draudzes locekļi saziedoja $36.000. 1960. g. rudenī darbu sāka techniskā komisija, kuŗas uzdevums bija rūpēties par Dievnama meta sagadi, vadoties no draudzes padomes sniegtiem norādījumiem par Dievnama izskatu un telpu sadalījumu. Dievnama meta iegūšanai izsludināja sacensību, bet tā nerada cerēto atsaucību. 1962. g. aprilī draudzes padome aicināja architektu E. Tanni uzņemties Dievnama meta izgatavošanu, un tā paša gada 3. jūnijā draudzes pilnsapulce viņa iesniegto metu pieņēma, uzdodot draudzes padomei stāties pie Dievnama celšanas darba.

Šai laikā draudze jau pilnībā bija samaksājusi gruntsgabala summu, un fonda ricībā vēl atradās apm. $50.000. Šī summa nebija pietiekama Dievnama būvdarbu pabeigšanai, tāpēc draudze nolēma prasīt aizdevumu no Aid Association for Lutherans, jo sinode Dievnama celšanai aizdevumu vairs nedeva. Draudzei bija radušās domstarpības ar Misuri sinodes Ontario apgabala vadību satversmes jautājumos, ipaši par sieviešu balstiesibām draudzes pilnsapulcēs.

1963. gada 16. jūnijā draudzes sapulce nolemj nodot Dievnama celšanas darbus, kas bija aplēsti uz 146.000 dol., J. Gobas būvuzņēmumam. Lielā mērā ar latviešu amatnieku darbu, kuŗus vadīja A. Dobelis, būvdarbi ātri virzījās uz priekšu. 1964. gada 8. martā, Dievu slavējot un Viņam pateicoties, Sv. Jāņa draudze piedzīvoja skaistāko notikurnu tās pastāvēšanas vēsturē – sava jaunceltā Dievnama iesvēti, ko izdarija tā laika Latvijas ev. lut. baznīcas archibīskaps, Dr. Kārlis Kundziņš. Kopā ar inven-tāru Dievnama izmaksa bija 220,000 dolari.

Bez ziedojumiem naudā draudze saņēma daudz citu dāvinājumu baznīcas iekārtošanai un izdaiļošanai. Sudraba krustu altārim pēc Hugo Merca meta dāvināja draudzes padome un mācītājs. Sudraba svečtuŗus altārim arī pēc H. Merca meta dāvināja svētdienas skola. Krustu un svečtuŗus gatavoja daiļamatnieks 0. Neimers. Pēc H. Merca meta un viņa paša kokgriezumiem veidoto altāri ziedoja J. Benjamiņš ar ģimeni. Altāŗgleznu ziedoja mākslinieks Eduards Dzenis. Dāmu komiteja un daiļamatniece Aleksandra Dzērvīte dāvināja viņas darinātās altāŗa segas. Pirmās elektriskās ērģeles dāvināja dāmu komiteja, bet flīģeli draudzes koris. Tāpat saņemts vēl daudz citu dāvinājumu, kuŗus šeit visus nav iespējams uzskaitīt. Draudzei ir liela vērtīgu gleznu un citu mākslas darbu kolekcija, kuŗas dāvinājuši mākslinieki, kas draudzes telpās ir rīkojuši savas izstādes.

Pieci gadi vēlāk, 1969. g. 12. janvārī, pie baznīcas iesvētīja baznīcas zīmi-pieminekli, kuŗu veidojis tēlnieks Augusts Kopmanis. Tanī latviešu un angļu valodā iekalti šādi vārdi:
,,Pateiclbā Dievam par dāvāto brīvlbu šo Dievnamu cēluši tie latviešu bēgļi, kas atstāja tēvzemi, kad to okupeja bezdievju vara. Šis Dieva nams lai ikvienam Kristietim atgādina vārdus: ,,Stāviet stipri un neļaujaties iejūgties kalpības jūga." (Pāvila vēstule galatiešiem)

Pēdējais lielākais baznīcas izveidošanas darbs bija sākotnējo elektronisko ērģeļu atvietošana ar stabuļu ērģelēm. Īsā laikā draudze sagādaja $ 65,000 šai vajadzībai. Ērģeles iesvētīja 1976. gada 31. oktobri.

St. John's outdoor sculpture

 Tēlnieka Augusta Kopmaņa veidotais piemineklis / baznīcas zīme.

sculpture tablet

 Baznīcas zīmes teksta plākstne latviešu valodā.