LELBA un LELBĀL

Atšķirība un identitāte: Luterāņu baznīca un latviešu identitāte

Fritz Traugott Kristbergs, B.A., M.A., M.Div., D.Min. (Prin.)

LELBA un LELBĀL

Referāts lasīts Latvijas Valsts Archīva un PBLA konferencē:
„Trimda, kultūra, nacionāla identitāte”,
2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Rīgā, Rīgas Latviešu Biedrībā

Latviešu luterāņu baznīca ir bijusi nozīmīga instance latviešu tautas pašapziņas veidošanā. Šis process vēsturē parādījās kā diferencēšana starp raksturīgu latviešu baznīcu un tās vācu izcelsmi. Diferenciācija starp latviešu un vācu baznīcu pieauga līdztekus ar diferenciācijas samazinājumu starp latviešu baznīcu un latviešu tautu. Pēc 2. Pasaules Kara, trimdas laikmetā, latviešu luterāņu baznīca turpināja savu vadošo lomu tautas kopības un identitātes uzturēšanā. Šajā kontekstā, baznīcas darbība tautā centās minimalizēt diferenciāciju (atšķirības) trimdas diasporā izkaisītā latviešu tautas vidē un arī uzturēt augstu diferenciācijas līmeni starp latviešiem un mītnes zemes dominanto kultûru. Baznīcas paštēls kā - tēvzeme, māja, un cietoksnis, veicināja diferenciācijas dinamiku. 1

Trimdas laikā notika nozīmīgas maiņas latviešu tautā un baznīcā. Garīdznieku aprindās notika strauja diferenciācija vecumā, dzimumā, izglītībā un kultûrā. Pārmaiņa no vīriešu dominētas uz sieviešu dominētu garīdzniecību prasījās pēc jauna garīdzniecības un baznīcas tēla. Asimilācijas process kas samazinājis diferenciāciju starp latviešu trimdiniekiem un mītnes zemes sabiedrību un kultûru ir arī palielinājis diferenciāciju starp daþādo zemju kulturās dzīvojošiem latviešiem.

Piespiežat te priekšs pilno referātu tekstu.

 

Skataties tālāk... LELBA vai LELBĀL.